Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Izklaide

VAKARA ZIŅAS: Latviešu students izgudrojis resnu kaķu trenažieri

Kaķu trenažieris un barotava ir ekoloģisks produkts, kas sastāv no finiera un vilnas. Tā autors Aleksejs Šlapackis uzskata, ka trenažierim nav svarīga forma, bet ideja, kā tas darbojas. Viņa konstruētais resno runču trenažieris ir neliels, tāpēc dzīvoklī neaizņem daudz vietas. Cik tāds maksātu, ja sāktu izgatavot vairumā? 35 eiro. «Roku darbs,» palepojas Aleksejs. © no personīgā arhīva

Rīgas Tehniskās universitātes students Aleksejs Šlapackis piespieda notievēt ģimenes resno kaķi, bet tagad par savu izgudrojumu – vienlaikus trenažieri un barotavu «Miau Gym» – pieticīgi bilst, ka tas esot «freez» jeb iesaldēts, kā angļi saka. Ja būšot interese, tad varēšot sākt ražošanu. Daudzi kaķu mīļotāji būtu viņam pateicīgi, jo tusnīši nav tikai divkājaino, bet arī dzīvnieku vidū. Izrādās, kaķim var iemācīt daudz ko, pat izmānīt ēdienu no caurules. Šis nav Alekseja vienīgais izgudrojums, bet ar dažu labu no tiem pirmie iepazīsies ķīnieši.

Kaķis tā apvēlies, ka sācis atgādināt Vinniju Pūku

Lai kaķis tiktu pie barības, minkam jāpagriež caurule, kurā iebērta barība. Taču līdz caurulei ir jāaizsniedzas. Gribi ēst, sanāk pavingrot – tik vienkārši. Pat ja mincim nav liekā svara, paspēlēties un pastaipīties, lai tiktu pie barības gabaliņiem, dzīvnieciņam nenāks par ļaunu. Ideja izveidot kaķu trenažieri radusies pēc tam, kad sapratis – pašu mājas mīlulis, astoņus gadus vecais runcis, ir pārāk apvēlies. Kaķis tikai ēdis un ēdis, un sācis jau atgādināt Vinniju Pūku. Četrkājainā murrātāja saimnieks tik ļoti bija norūpējies par dzīvnieka veselību, ka nolēma rīkoties: «Izdomāju, ka barotava dozēs barību un dzīvniekam būs aktīva nodarbošanās. Sākumā kaķis negribēja ēst no barotavas un trakoja, jo bija pieradis pie bļodas. Tā minka parādīja raksturu. Zināt, ir tāds joks, ka nevis kaķis kalpo cilvēkam, bet cilvēks kalpo kaķim. Tāpēc viņš mēģināja demonstrēt, kurš ir īstais mājas saimnieks. Beigu beigās saprata, ka izvēles nav, un sāka ēst no jaunās barotavas. Tiešām notika brīnums, un pēc pusgada jau bija redzams rezultāts un mans kaķis notievēja. Ir ērti, kad aizbrauc no mājas uz ilgāku laiku, kaķis allaž ir paēdis un pie viena pasportojis. Barība parastajā bļodā ātri kļūst sausa, bet tai jābūt mazliet mitrai. Trenažierī barība atrodas caurulē, tāpēc tā visu laiku ir mitra.»

Jauni izgudrojumi rodas dušā

 

»Vakara Ziņas« pajoko, ka līdzīgu ēdiena dozatoru vajadzētu piedāvāt arī cilvēkiem. Jaunais izgudrotājs gan atmet ar roku, jo, viņaprāt, cilvēki labprātāk piedalās šovos, kur ir iespēja cīnīties par balvām, nevis piedalās šādos eksperimentos.

Hrestomātisks ir stāsts par zinātnieku Īzaku Ņūtonu un ābolu, kas trāpīja viņam pa galvu un ļāva aprakstīt gravitācijas likumu. Tāpēc likumsakarīgs ir jautājums – kā Aleksejam rodas idejas? Izgudrotājs sāk smieties un nosaka, ka varbūt nevajag to rakstīt. Taču atzīstas, ka ideja par kaķu trenažieri viņam prātā iešāvusies dušā. Vakarā virtuvē skatījies televizoru, turpat grozījies arī resnais runcis. Kādā no pārraidēm Aleksejs ieraudzījis pudeles ar caurumiem un sācis domāt, kā tās praktiski izmantot. «Iegāju dušā, un tur arī radās ideja. Izdomāju, ka vajag pudelē iebērt barību un kaķis pudeli rullēs pa grīdu. Beigu beigās nonācu pie tāda kaķu trenažiera un barotavas dizaina, kāds tas ir tagad.»

Izgudro modinātāju, kas smaržos un glāstīs

Atklājas, ka Aleksejs pašlaik strādā pie gudrā modinātājpulksteņa projekta. Modinātājs palīdzēšot no rītiem mosties ērtāk, nenobaidot miegamici ar griezīgām zvana skaņām. Šis pulkstenis vairāk ietekmēs sajūtas un maņu orgānus. Gulētājs dzirdēs ne tikai skaņu, bet sajutīs arī smaržu un pat pieskārienus, lai pamošanās nebūtu pēkšņa, bet pakāpeniska.

»Vakara Ziņas« gan prāto, vai pēc tik maigas modināšanas guļava vēlēsies atvērt acis, uz ko Aleksejs noraidoši māj ar galvu, skaidrojot, ka diena būs daudz produktīvāka, ja rīts iesāksies ar jaukām sajūtām.

Aleksejs izdomā dakšu ar temperatūras režīmu

Uz jautājumu par savu neparastāko ideju viņš atzīst, ka tās tiešām virmo gaisā un pat tūkstošiem kilometru nav šķērslis. «Ir idejas, kuras esmu izdomājis, bet neesmu īstenojis. Pēc kāda laika skatos internetā, un kāds ir realizējis ideju, par ko biju domājis. Piemēram, dakša ar temperatūras režīmu un spuldzītēm. Iedegas zaļā krāsa – ēdiens nav karsts, var ēst. Sarkanā – nedrīkst ēst, pārāk karsts. Tāda dakša jau ir pieejama Ķīnā. Pārsvarā Ķīnā top visi izgudrojumi. Ķīnieši ir ļoti gudri.» Vai ķīnieši ir gatavi pārpirkt Latvijas gudrākās smadzenes? Jaunietis kodolīgi atteic: «Viņu iespējas, mūsu smadzenes.»

 

Izgudrojumi vienā eksemplārā

Students neslēpj, ka viņam ir daudz izgudrojumu, bet lielākā daļa ir tikai vienā eksemplārā un tiek pamesti pēc pirmā prototipa izveidošanas. Tā notiekot visā pasaulē. Paskaties, kas tev sanācis, un saproti, ka nav jēgas turpināt.

Ar savu kaķu trenažieri viņš startēja televīzijas raidījumā «Firmas noslēpums». Pats kritiski spriež, ka vajadzējis prezentācijā ideju izstāstīt vienkāršāk. Viņa radītais kaķu trenažieris nenokļuva uzvarētāja godā, toties radi, draugi un paziņas gan vēlējušies to iegūt savā īpašumā. Šī ierīce laikam tagad esot katram Alekseja radagabalam, kuram mājās dzīvo mincis.

Interese par izgudrojumiem Aleksejam, kā jau daudziem puikām, parādījusies bērnībā. Jaunietis saka paldies vecākiem par iedzimtajām dotībām, jo tētis visu laiku kaut ko izgudro, bet mamma strādā ar cipariem. Kad Aleksejs aizraujas ar kārtējo izgudrojumu, vecāki gan mazliet pukojas, ka vajagot laiku veltīt mācībām.

Latviju negrib pamest

Aleksejs ir pateicīgs savam skolotājam Dzintaram Dvinskim Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kurš pratis ieinteresēt un motivēt skolēnus. Students novērtē pedagoga atbalstu, abi turpinot tikties, aprunāties un konsultēties. Visvairāk viņš izjūt ilgtermiņa atbalsta trūkumu jaunajiem un gudrajiem – tā dēvētie biznesa eņģeļi ir pačibējuši, bet citi padomdevēji-mentori vietā nav nākuši. Aleksejs prātīgi spriež, ka izgudrojuma nākotne nav atkarīga tikai no pieprasījuma. Svarīgas ir arī zināšanas un vecāko kolēģu padoms, lai nav bezjēdzīgi jāskrien ar pieri sienā. Tagad sanākot tā – dari vien pats kaut ko. Protams, jaunieši var piedalīties konkursos, viņus stimulē ar naudu, bet ko ar to darīt? «Dari, ko gribi, mēģini pats, šaubies pats, izvēlies pats, zaudē naudu pats,» Aleksejs grūtsirdīgi nopūšas.

Pamest Latviju viņš nedomā, lai gan piebilst: «Es domāju, ka katram no mums bijusi tāda doma. Bet es ceru, ka Latvijā var darbu atrast. Tiešām ceru, ka Latvijā kaut ko var izdarīt.»