Aptuveni 14 gadus kādreizējās grupas „Monro” dzelzsrīkle Jānis Bukums praktiski nebija manāms uz skatuves, taču beidzot notikusi atgriešanās. Dzīvs un savādāks? Dzīvs gan, bet ne īpaši savādāks – Bukums bija, ir un būs rokmūziķis.
Grupā „Jānis Bukums” (pie nosaukuma meklējumiem viņi gan laikam pūles nav pielikuši...) bez paša „frontmena” Bukuma vēl muzicē viņa senais cīņubiedrs no „Monro” laikiem ģitārists Artūrs Račinskis (atcerieties, pirmo dziesmas „Smagās apkaltās durvis” versiju dziedāja tieši viņš!), kā arī trīs jaunās paaudzes pārstāvji - basists un taustiņinnieks Andrjus Jaņuns, ģitārists Artūrs Liede un bundzinieks Filips Batarags. „Jaunais albums ir kā bilde – tur ir gan šī mirkļa izjūtas, gan atmiņas, arī tāds kā dzīves rezumē un pa vidu īsti stāsti par dzīvi. Arī nedaudz sapņu - labu un sliktu. Bet, protams, tā ir un paliek rokmūzika: laba un dzīva, spēcīga un godīga – tāda, kas vienmēr ir bijusi man asinīs. Jaunais disks ir stāsts par to, ka arī pēc tik daudziem klusēšanas gadiem īsti rokvīri atgriežas – dzīvi un savādāki,” tā pats Bukums.
Jaunajā albumā ir desmit dziesmas latviešu valodā un viena angliski - tā ir grupas “Radiohead” dziesmas “Creep” kaverversija, kurai Bukuma blices izpildījumā sagatavots arī videoklips. Interesanti, ka šī kaverversija ir latviešu grupām netipiski izstrādāta pilnīgi oficiāli, proti, iegūstot atļauju no “Radiohead” un viņu izdevējiem - kompānijas “Warnerchappell” un nopērkot oficiālu licenci. Baumo gan, ka paši “Radiohead” šo dziesmu esot kaut kam „nospēruši” un pēc tam atpirkušies par brangu naudu, taču tas vairs uz Bukumu neattiecas... Albuma ierakstā piedalījušies arī vairāki viesmūziķi: fona vokālus un atsevišķas vokālās partijas iedziedājuši Ralfs Eilands, Aija Vītoliņa, Elza Natha, Matīss Runtulis un Santa Šillere, bet Andris Freidenfelds (Fredis) ir ierunājis jaunajam albumam ievadvārdus īstā Holivudas filmu stilā. Apstāties leģendārais roka huligāns negrasās – jau ieplānoti vairāki koncerti Latvijas mūzikas klubos (ir programma arī akustiskajā versijā) un dalība dažādos festivālos gan Latvijā, gan ārpus mūsu zemes robežās. Kaut kādos pagrabos „Jānis Bukums” nespēlēšot – tas nu esot skaidrs!
PAR. Protams, Jāņa Bukuma jaunais projekts vairs nepiedāvā tādus gabalus kā „Monro” laiku „100 000 voltu” – neviens mēs jaunāki diemžēl nepaliekam, taču tāpat ir gana daudz labu rokdziesmu. Šajā jomā it īpaši izceļama tituldziesma „Dzīvs un savādāks”, kurā ir gan pareizā attieksme, gan melodija, gan vēstījums – vai tai beigās bija vajadzīgs Ralfa Eilanda „periskais” noslēgums, tas ir diskutabls jautājums... No citām dziesmām – teicama ir „Vēja sajūta” ar folklorizēto ievadu, tāpat bezkompromisa roka gabals „Vilcieni” un varbūt arī „Debesis”. Starp citu, arī radiostacijās skanošās „Slāpes” joprojām nav apnikušas. Noteikti jāpiebilst, ka grupas mūziķu individuālā meistarība ir ļoti augstā līmenī – tas attiecas gan uz ģitāristu tandēmu, gan basa partijām, gan „graindkoristu” bundzinieku.
PRET. Kaut kā te tomēr pietrūkst, bet kā? It kā spēks mūzikai ir, enerģija – arī, taču laikam nepietiekoši. Taču pats lielākais mīnuss – smagajā mūzikā ne teorijā, ne praksē nav pieļaujams tāds rokbalāžu īpatsvars (pa šo laiku esot pamatīgi sasāpējis, tāpēc tā – to atzina pats Bukums), šajā diskā pamīšus ir viens ass gabals, viens „lēnais”, tātad sausā statistika ir šāda: ievads, piecas enerģiskas kompozīcijas, piecas balādītes un viens „kavers”. Bez tam neviena no jaunajām rokbalādēm pat attāli nevelk līdz “To piedodu es tev” vai “Lūgšana” līmenim.
