Kādreizējās supegrupas „Dire Straits” līderis Marks Noflers pat negrasās aplaimot savus pielūdzējus ar mājieniem, ka šī brigāde varētu atjaunoties, toties laidis klajā savu jau astoto pēc skaita soloalbumu.
Kā jau vienmēr, Noflers savā darbā tekstuāli atkal skar visai sarežģītas tēmas, katrai viņa dziesmai ir kāds vēstījums (piemēram, „Beryl” veltīta rakstniecei Berilai Beinbridžai, bet „Basil” – dzejniekam Beizilam Bantingam), taču par to vislabāk esot tikt skaidrībā, noskatoties režisora Henrika Hansena filmu „Tracker” par šī ripuļa tapšanu ar paša Noflera komentāriem – gan jau internetā to var uziet. Ar visu dziesmu komponēšanu Noflers ticis galā pats, savukārt pie producenta pults viņam piepalīdzējis „Dire Straits” taustiņnieks Gajs Flečers, kurš, protams, nav atteicis albumā iespēlēt arī savu instrumentu. Viesmūziķu pulkā ir daudzi nopietni vīri, savukārt ar fona vokālu piecās dziesmās līdzējusi austrāliešu izcelsmes kanādiete Rūta Mūdija (viņa gan to darījusi tik neuzkrītoši, ka teju nav pamanāma). Jāpiebilst, ka 65 gadus vecais Noflers grasās doties arī ļoti apjomīgā koncertturnejā, kas aptvers 85 (!)pilsētas. Tā sāksies 15. maijā Dublinā, bet mums tuvākā vieta – Krakova, 13. jūlijs.
PAR. Skaists un neuzkrītošs, it kā vienkāršs un nepretenciozs darbs. Nav brīnums, ka to godam novērtējuši arī klausītāji – trešā vieta britu topā. No ripuļa grūti izcelt kādu konkrētu kompozīciju, to var rāmi klausīties visu kopumā. Šo klusināto garadarbu bez problēmām varētu klausīties kaut vai migrēnas slimnieki – tas ir tik mierīgs kā upe vasaras karstuma periodā.
PRET. Bez jebkādas enerģijas pazīmēm, bez dzirksteles, bet to jau no Noflera būtu lieki prasīt. Dziesmas tik līdzīgas, ka praktiski neatšķiramas. To var klausīties, bet var arī neklausīties – neko nebūsiet zaudējuši.
Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.
