Pagājušajā nedēļā koncertzālē „Rīga” notika Antras Stafeckas debijas albuma prezentācija un pie viena arī viņas pirmais solokoncerts. Šķiet, ka šī dziedātāja uz skatuves ir jau gadiem – viņa bija daudzmaz zināma arī pirms dalības šovā „O’kartes akadēmija” (2002), taču viņai ir tikai 23 gadi! Koncertā Antra darbojās droši un pārliecinoši, vismaz bez no malas manāma uztraukuma, viesmūziķu lomā uz skatuves uzdabūjot arī „Colt”, Igo, Uldi Marhilēviču, Normundu Pauniņu un pat pašu Raimondu Paulu. Nav slikti debijas koncertam.
Albumā iekļautas dziesmas, kas radītas kopā ar mammu Ilzi Mūrnieci (daudzu tekstu autore) un Jāni Čubaru (mūzikas līdzautors, „Otras puses” ģitārists). “Albums tapa ilgi, sākām tam noskaņoties jau sen. Daudz spriedām, domājām un runājām, bet īsti nevarējām izkustēties no vietas, jo biju iesaistīta citos projektos un pietrūka laika sev. Pērnruden beidzot sākām reāli strādāt un šā gada sākumā viss bija pabeigts. Man bija ļoti svarīgi, lai albumā nav nekā nejauša, lai viss ir pamatots, manis un pārējo iesaistīto izjusts un arī klausītājiem sajūtams. Pat tik ļoti, ka man bija jābūt pārliecinātai, ka arī cilvēks pie studijas pults saprot vārdus, ko dziedu. Tituldziesmas tekstu mana mamma uzrakstīja jau pirms diviem gadiem, bet es gaidīju īstās emocijas, īsto dvēseles reakciju,” tā Antra. Kā papildu dziesma albumā iekļauta „Supernovas” konkursā dzirdētā “It’s The Night”, ko Antra sauc par sev netipisku: “Tā nav man raksturīga, bet šoreiz atļāvos arī tādu - lai tiem, kuri saka, ka es dziedu tikai tās dvēseliskās un nopietnās dziesmas, pierādītu, ka varu arī citādāk.” Kas attiecas uz to „varēšanu citādāk”, tad to nu Antra Stafecka šajā albumā ir demonstrējusi pārpārēm: ir dziesmas, kurās viņa izklausās pēc 21. gadsimta Aijas Kukules, taču ir arī tādas, kuras varētu būt radījis kāds Fēlikss Ķiģelis brunčos. Starp citu, dziesmu „Tu prasi” dziedātāja esot sacerējusi, kad „postfabrikas” laikos palasījusi interneta komentārus par sevi. Ja tā, tad pēc vokālā pedagoga Edgara Kramiņa nesenajām atklāsmēm no Antras Stafeckas varam sagaidīt kādu tādu gabalu, kura priekšā nobālēs pat „Sanctimony”...
PAR. Pašas spožākās dziesmas šajā albumā ir „Veltījums man” un „Kļūdu paradīze”, kuras seko viena otrai, pēc smeldzīgās noskaņas veido kaut ko līdzīgu vienotai programmai, un atgādina agrīno Helēnu Kozlovu un „Skumju akmeņus”. Iespaidīga ir rokdziesma „Tu prasi” un teicamas deju mūzikas stilā ieturētā „Vientuļā zvaigzne”. Tāpat jāizceļ arī draiskās popdziesmas „Dvīnis” un „Mans spēks”, kas acīmredzami demonstrē, ka spēks Antrai tiešām ir. Balss tembrs Antrai ir efektīgs, turklāt derīgs visdažādākajiem mūzikas stiliem – no jaunākās paaudzes dziedātājam viņa šobrīd šķiet viena no labākajām. Neapšaubāmi uzslavas pelnījusi arī Ilze Mūrniece, kura meitu apgādājusi ar saturīgiem tekstiem. Malacis arī Jānis Čubars, kurš ir autors divām no veiksmīgajām dziesmām („Vientuļā zvaigzne” un „Kļūdu paradīze”), turklāt, kā tas bija vērojams koncertā, ļoti labi pārvalda ģitāru.
PRET. Albums sākas diezgan kusli – „Tik tiešām” un „Tava sirds” galīgi nav tās spēcīgākās dziesmas. Taču tam nav lielas nozīmes, jo sakarā ar jau minētajām stila dažādībām „izknābāt” pa vienai labai dziesmai no šī ripuļa var, taču to uztvert kā vienotu veselumu ir praktiski neiespējami. Šī „slimība” gan piemīt arī citām jaunās paaudzes dziedātājām, piemēram, Lienei Šomasei un agrāk arī Aijai Andrejevai.
