Pagājušajā nedēļā beidzot oficiāli tika izziņots tas, par ko smagās mūzikas piekritēji zināja sen – 21. oktobrī Rīgas klubā “Melnā piektdiena” uzstāsies vieni no zviedru “death metal” kustības pamatlicējiem “Entombed”, kuriem turklāt šajā koncertā piepalīdzēs ne mazāk klasiskie un varbūt tikai mazliet mazāk slavenie “Grave”.
Tiesa, šobrīd “Entombed” ir pārtapis par “Entombed A.D.”, taču lietas būtību (un izpildītās mūzikas stilu) tas nemaina – vokālists Larss Jērans Petrovs vienkārši nav vēlējies grupas nosaukuma autortiesību dēļ kasīties ar bijušajiem grupas dalībniekiem, bet tādu vairāk nekā ceturtdaļgadsimts ilgajā “Entombed” karjerā ir kādi 13. Jāatgādina, ka “Entombed” vārds pasaules smagās mūzikas kartē trekniem burtiem ierakstīts jau no 1990. gada, kad tika izdots viņu spožais albums “Left Hand Path”. 80. gadu beigās pāri pasaulei vēlās Floridā aizsāktais “death metal” vilnis un kvalitatīvu pretsparu tam spēja dot vienīgi zviedru “nāvinieciņi” - “Entombed” un “Dismember” (mazākā mērā arī “Grave” un “Unleashed”). No viņiem iedvesmojās un sekoja vesela virkne šādā stilā žmiedzošu zviedru grupu, taču “Entombed” vīri ātri saprata, ka šis vilnis noplaks tikpat strauji, cik iesācies: 1991. gadā izdotais “Clandestine” vēl bija tāds pat, bet 1993. gadā klajā nākušais “Wolverine Blues” jau bija iespēlēts pavisam citā manierē, kas ieguva nosaukumu “death‘n’roll” (pie mums šādā stilā spēlē “Sancimony”). “Entombed” ierakstīja deviņus studijas ripuļus un vienu koncertalbumu, bet pēdējais ieraksts iznāca 2007. gadā (“Serpent Saints - The Ten Amendments”). Pēc tā grupa izbeidza savu aktīvo darbību, taču nu kvartets atsācis darboties, tikai ar nosaukumu “Entombed A.D.”. Bez L-G Petrova jaunajā sastāvā vēl ir ģitārists Niko Elgstrands, basģitārists Viktors Brands un bundzinieks Olle Dālsteds. Kaut kad grūti atminamā pagātnē “Entombed” jau ir uzstājušies Rīgā (Juglas klubā “Salamandra”) un atstāja ļoti labu iespaidu, bet šoreiz būs vēl interesantāk, jo nupat iznācis “Entombed A.D.” jaunākais studijas darbs “Back to the Front”.
PAR. Vīri noskaņojušies nopietniem darbiem un mauc kārtīgi – vismaz tādas kompozīcijas kā “Digitus Medius” un “Vulture And The Traitor” pilnīgi noteikti gribas dzirdēt “dzīvajā”. Taču kopumā nav ne vainas visam albumā iekļautajam skaņu matariālam – kaut kas starp klasisko “death” un modernizēto “death‘n’roll”. Īpaši jāatzīmē ģitārists Elgstrands, kas brīžiem demonstrē satriecošu meistarību (piemēram, dziesmā “Bedlam Attack”).
PRET. Albuma nosaukums un pirmās dziesmas “Kill to Live” ievads liek cerēt, ka tūlīt sekos klasiskajam “Left Hand Path” cienīgas kompozīcijas, taču tomēr nē – L-G laikam vairs tādas nemaz nebūtu spējīgs nodziedāt. Eh… Ir jau labi, bet tomēr kaut kā pietrūkst.
Sandris Vanzovičs
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.
