PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. "Čekas maisu" ēnu spēles: Kāpēc vieni atzīstas, bet citi klusē?
 
©depositphotos.com

Lietuvā ir publiskoti PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu arhīvu personisko lietu reģistrācijas žurnāla dati. Tur tā dēvētie čekas maisi ir ne tikai izpurināti, bet, cik bijis iespējams, padarīti pieejami sabiedrībai. Latvijā šā gada 31. maijs ir pasludināts par gala termiņu, kad Latvijas PSR VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai jāsniedz ziņojums par to, kas atrodas «čekas maisos», kā tur esošie dati vērtējami un, galu galā, kāda informācija publiskojama.

Saeima jau 2014. gada maijā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz pēc šīs komisijas darba beigām publiskot VDK dokumentus. Tagad izskanējis priekšlikums normatīvo aktu precizēt, jo tas aizstāvot bijušo VDK štata un ārštata aģentu intereses. Žurnāla publikācijā kompakti nav iespējams izstāstīt visas peripetijas, kādas Latvijā notikušas ar «čekas maisiem», bet ir skaidrs, ka Latvijas politiķi nespēj vai negrib sadūšoties un atrisināt sabiedrībai joprojām tik sensitīvo jautājumu.

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS šā gada sākumā veiktā aptauja liecina, ka VDK dokumentu publiskošanu vēlas 61 procents no Latvijas sabiedrības, turklāt trešdaļa to pieprasa darīt nekavējoties, bez ekspertu skaidrojumiem. «Čekas maisu» atvēršanas atbalstītāju skaits pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis, bet mazumā gājuši tie, kas uzskata - dokumentus jāturpina slēpt.

Sertificēta numeroloģe Daiga Svarena pieļauj, ka Latvijas minstināšanos «čekas maisu» atvēršanas jautājumā var ietekmēt Latvijas horoskops.

Kāpēc Lietuva var, bet Latvija - ne? Jautājums gan bija pastarpināts, jo «Praktiskās Astroloģijas» interese ir vairāk par cilvēka dabu. Proti, kāpēc vieni ir atzinuši sadarbību ar VDK, bet otri klusē vai liedzas līdz pēdējam arī tad, kad tiesas spriedums melns uz balta vēsta - jā, viņš bija aģents?

Sertificēta numeroloģe Daiga Svarena pieļauj, ka Latvijas minstināšanos «čekas maisu» atvēršanas jautājumā var ietekmēt Latvijas horoskops. Viņa teic, ka Latvijai ir Jaunavas zodiaka zīmes ietekme, kas pēc savas dabas mēdz būt atriebīga, taču tās uzdevums ir kalpošana. Šoreiz vietā jautājums: kam kalpojam?

Spekulācijas, manipulācijas un pelēkā zona

Kamēr «čekas maisi» ir pieejami tikai nelielai sabiedrības daļai, tikmēr spekulācijas par šo tēmu nerimst. Informācija par VDK aģentiem vai iespējamiem aģentiem ir izskanējusi, un laiku pa laikam parādās arvien jauni fakti. Kas meklē, tas atrod, lai gan fakti jāvāc kopā kā mozaīka. Kamēr Latvijā «čekas maisi» tiek sargāti kā kažoks, kurā ieviesušās kodes (sak’, lai nejaukie kukaiņi nesāk lidot uz visām pusēm), ir iespējams spekulēt ar informāciju un manipulēt ar nekritiski domājošu ļaužu prātiem.

Edvīns Inkēns bija viens no tā dēvētajiem čekas piecīšiem, kuru lietas bija pirmās potenciālo VDK aģentu lietas. Pirmās instances tiesā tās izskatīja 1994. gada beigās. Inkēna sadarbību ar čeku tiesa nekonstatēja. / F64

«Čekas maisu» jautājums ir muļļāts tik ilgi un bez rezultāta, ka daļa cilvēku vairs netic nekādai informācijai un visu dzirdēto uztver ar aizdomām. Piemēram, informāciju par to, ka bijušā Ministru prezidenta Ivara Godmaņa iespējamās sadarbības ar VDK lietas materiāli ir pieejami prokuratūrā, bet no tiesas arhīva ir pazuduši, kā telekanāla LNT raidījumā «900 sekundes» teica ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Nav pārsteidzoši, ka neesot arī īsti saprotami apstākļi, kā šī lieta pazudusi. Un nav grūti uzminēt, ka sabiedrībā pastāv viedoklis - gan jau pazudušas arī citu ne mazāk svarīgu varas vīru un sievu lietas.

Cilvēka faktors

«Čekas maisu» atvēršanas vai noslepenošanas kontekstā interesanti bija noskaidrot, kāpēc daži VDK aģenti ir atzinušies, kaut arī cits agrāk, cits vēlāk, bet ir arī tādi, kuri neparko nav gatavi runāt par vairākus desmitus gadu seniem notikumiem. Kāds savu sadarbību ar VDK komentējis ironiski, un var minēt, vai aiz tā slēpjas bailes no sabiedrības reakcijas - kritikas un nosodījuma, vai arī cilvēks ir bijis patiess, sakot, ka papīrus parakstījis, bet ziņojis nav. Cits sadarbību ar VDK ir atzinis, kad tāds jautājums vēl nebija sakāpināts tik spēcīgi kā tagad. Vēl kāds interpretē atziņu, ar kuru sadarbība tikusi pierādīta.

Jānis Rokpelnis ir atzinis, ka ar savu atzīšanos sadarbībā ar čeku vēlējās sevi atmaskot, pretējā gadījumā viņu ēd sirdsapziņa. / F64

Mokošas, pragmatiskas, ironiskas atzīšanās

Pagājušā gada decembrī intervijā «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» dzejnieks Jānis Rokpelnis atzinās, ka bijis VDK aģents ar segvārdu Miķelis. Varētu sacīt, ka tā bija viņa grēksūdze. Pagājuši gadu desmiti, un viņš tikai tagad noslēdz rēķinus ar pagātni... «Es nevarēju neatzīties. Es pats sevi atmaskoju. Es pat nezinu, vai mana kartīte atrodas tajos maisos. Es sevi atmaskoju tāpēc, ka mani ēd sirdsapziņa. Es redzu tādu kā dziļu, izžuvušu aku, apakšā ir pelēka zeme, un zem tās - līķis. Man ir sajūta, ka esmu slepkava un ka es sevī nēsāju šo līķi. Esmu nogalinājis savu dzīvi, pats sevi un savu godīgumu. Esmu sodīts par savu iedomību un lepnību. Un kāpēc es atzīstos? Tāpēc, ka esmu vecs cilvēks, un, ja mani ķers infarkts vai insults, es būšu attīrījis savu sirdsapziņu. Visvairāk man bail par saviem lasītājiem: varbūt viņi nespēs man piedot un vairs nespēs mani lasīt? Varbūt pat suns man no rokas neēdīs?» intervijā Elitai Veidemanei sacīja dzejnieks.

Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns par savu sadarbību ar čeku izteicās daudz pragmatiskāk. Ja gribēja veidot karjeru padomju laikā, tad sadarbība bija neizbēgama. «Kas attiecas uz Jāņa Rokpeļņa atzīšanos - man liekas, ka tā ir pārāk emocionāla, pārlieku pašmokoša,» LNT raidījumam «Ziņu Top 10» sacīja Leons Taivāns. Viņš tika savervēts 1969. gadā. Leons Taivāns sevis aizstāvībai teica, ka maz kurš ticēja, ka padomju vara nebūs uz palikšanu, ka kaut kas būtiski mainīsies. Tāpēc cilvēki, iekļāvušies toreizējā sabiedrībā, sadarbojās ar esošo varu. Viņaprāt, citas izejas tādos apstākļos nebija. Un arī viņš uzsver, ka nevienu ar saviem ziņojumiem nav kompromitējis.

Leons Taivāns ir sacījis, ka padomju laikā bija maz cilvēku, kuri ticēja Latvijas neatkarības atgūšanai. Tāpēc pielāgojās sistēmai, kurā atradās. / F64

Ārsts, diplomāts, bijušais ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts Georgs Andrejevs savu sadarbību ar čeku atzina jau sen. Tolaik viņš netika nomētāts akmeņiem, apēsts bez sāls, drīzāk gan izpelnījās cieņpilnu attieksmi par to, ka neslapstījās, neizlocījās un nemeloja. Arī bijušais Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis viens no retajiem publiski atklāja, ka ir sadarbojies ar VDK, taču denunciējis nevienu nav.

Mūziķa Roberta Gobziņa uzvārds no «čekas maisiem» tika izvilkts pirms 10. Saeimas vēlēšanām. Viņš pusnopietni, puspajokam izklāstīja savu versiju, kā tas būtu varējis notikt. Nevienā no versijām nebija pieļauts, ka viņš par aģentu būtu kļuvis apzināti un darbojies. Mūziķis stāstīja, ka PSRS armijā dienējis slepenajā karaspēka daļā, kur parakstījis VDK anketu par noslēpuma neizpaušanu. Neticama, drīzāk ironiska, ir viņa atklāsme, ka «čekas maisos» Gobziņš būtu nokļuvis tamdēļ, ka kopš piecu gadu vecuma pratis gan vācu, gan angļu valodu un jau tolaik noskatīts kā perspektīvs jaunais izlūks.

Ne jā, ne nē, ne cepts, ne vārīts

Pirms vairāk nekā 20 gadiem atklājās, ka VDK kartotēkā nonācis akadēmiķis Jānis Stradiņš. 1995. gadā viņš rakstīja Valsts prezidentam, ka atsakās no piešķirtā Triju Zvaigžņu ordeņa, jo nevēloties pakļaut sevi garai un pazemojošai tiesas procedūrai. Toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar Jāņa Stradiņa atļauju publicēja viņa vēstuli prezidentam, un tā bija nedzirdēta rīcība, ka par sabiedrībā cienījama cilvēka sadarbību vai iespējamo sadarbību ar VDK paziņo tik augsta līmeņa persona. Akadēmiķis noliedza, ka būtu bijis aģents, viņš rakstījis zinātniskas atskaites par vairākiem ārzemju komandējumiem. Viņš pieļāva, ka tas varēja būt iegansts iekļaušanai kādā VDK kartotēkā, ko esošā likumdošana varētu uzskatīt par apzinātu sadarbību ar VDK. Jānis Stradiņš vēl piebilda, ka tos, kuri viņu uzskata par «stukaču», pārliecināt par pretējo netaisās.

Ivars Lācis bija viens no retajiem, kurš bija tik drosmīgs un izstāstīja par savu čekas aģenta pagātni. / F64

Toties dzejnieks, vides aktīvists Arvīds Ulme arī pēc Ģenerālprokuratūras paziņojuma, ka viņš ir apzināti un slepeni sadarbojies ar VDK, turpina noliegt savu ziņotāja pagātni. Viņa argumenti: īstā kartotēka nav Latvijā; viņš tiek kompromitēts; tā bija pretošanās padomju varai, nevis sadarbošanās un ziņošana. Virsprokurors Pēteris Dzalbe apstiprināja, ka pats Ulme ir atzinis sadarbību ar čeku, tomēr arī pēc tam Arvīds Ulme meklēja ieganstus, kā šo informāciju interpretēt sev par labu. Žurnālista un ekspolitiķa Edvīna Inkēna pseidonīms čekā it kā bijis Uģis. It kā aģenta kartīte izgatavota, viņam nezinot. Tiesa spriedusi viņam labvēlīgi - sadarbība ar VDK nav konstatēta. LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis Jānis Taurēns raksta: «Kopš LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēku pārņemšanas un attiecīgo likumu pieņemšanas par sadarbības fakta konstatēšanu bijušās VDK darbiniekiem nācies daudzkārt uzstāties tiesas prāvās par sadarbības fakta konstatēšanu. Protams, viņi publiski izsakās arī tad, ja tiek skartas viņu intereses. Daudzkārt izskanējušas frāzes, ka bijušo čekistu nemēdz būt, ka VDK darbiniekiem ir dabiski saglabāt lojalitāti pret saviem bijušajiem aģentiem. Šajā sakarā, pētot notikušās tiesas prāvas un to atspoguļojumu presē, interesantas ir VDK darbinieku liecības tiesās un, protams, viņu publiskie paziņojumi. Pirmās potenciālo VDK aģentu lietas bija tā saukto Saeimas piecīšu lietas, kuras pirmajā instancē izskatīja 1994. gada nogalē. Šajās lietās iezīmējās tādi kā tipiski VDK darbinieku liecību modeļi. Viens no tādiem bija Edvīna Inkēna lietā, kad VDK virsnieki liecināja, ka aģenta kartīte ar segvārdu Uģis izgatavota, pašam nākamajam deputātam nezinot, bet ar cerību iesaistīt viņu diplomātiskā darbā. Kad šie nolūki cieta neveiksmi, esot ticis sagatavots viens viltots «Uģa» ziņojums.»

Tik dažādi gadījumi, tik atšķirīga cilvēku reakcija un rīcība.

*

NUMEROLOGA KOMENTĀRS

Kāpēc viņi tā rīkojās?

«Praktiskā Astroloģija» jautāja numeroloģei Daigai Svarenai, vai pastāv numeroloģiskas likumsakarības, kuras ļautu izteikt pieņēmumu, kāpēc daži cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību un atzīties, lai ko arī būtu izdarījuši, bet citi to nedara nekādos apstākļos. Mazliet kautrs maliņā bikstījās jautājums arī par to, kāpēc cilvēks savulaik vispār sadarbojās ar padomju represīvo iestādi.

Izpētot publiski pieejamos dzimšanas datus, Daiga Svarena konstatēja, ka šajā publikācijā minētajām astoņām personām (skat. foto) ir saistība ar skaitli 4. Numeroloģijā tas «atbild» par stabilitāti. «Meklēdami stabilitāti, viņi, iespējams, nevarēja atrast citu risinājumu un vai nu paziņoja par sadarbību ar VDK, vai klusē, jo baidās no kritikas un negatīvas reakcijas,» stāsta numeroloģe. Dzejniekam Jānim Rokpelnim, kā to atklāj iepriekš citētais intervijas fragments, ir jāpiedzīvo krīze, lai viņš realizētu sevi, atdzimtu un turpinātu dzīvot. Pēc Taro sistēmas šāda situācija atbilst kārtij «Tornis». «Lai varētu iegūt stabilitāti, viņam vajadzēja pārvarēt sevi, turklāt - piedzīvojot kritiku,» raksturo Daiga Svarena. Kā personība viņš ir ļoti kritisks pret sevi. Tāpēc nevarēja neatzīties sadarbības faktā.

Motivācija, kāpēc kļuva par aģentiem, daudziem šīs publikācijas varoņiem var būt saistīta ar vajadzību būt mīlētiem. Būšu labs, un mani uzslavēs, nedarīšu tā, kā visi, un mani nemīlēs - apmēram tā. Lielākajai daļai numeroloģiskajā matricā nav skaitļu 8 un 7, tas nozīmē, ka cilvēki bijuši bez savas gribas, bez mugurkaula. Kādu uz sadarbību pamudināja neapmierinātība ar toreizējo situāciju. Daudziem matricā trūkst diezgan daudz ciparu, tātad dzīvē viņiem paredzēti vairāki uzdevumi. Varbūt gan sadarbība vai nesadarbošanās ar čeku, gan atzīšanās ir tas, kas jāpaveic vēl šaisaulē.

Vairākiem matricā ir ierakstīts baiļu skaitlis. Bailes no kritikas, no nepieņemšanas, bailes no draudīgās pasaules, tāpēc ir jārīkojas, lai sevi aizsargātu.

Dažiem raksturīga tieksme kritizēt citus. Tas varētu būt viens no faktoriem, kāpēc piekrita rakstīt ziņojumus.

Nozīmīga ir arī vajadzība pēc stabilitātes - gan ārējas, gan iekšējas, būt komfortā ar sevi, savu sirdsapziņu. Kāpēc neziņoja? Baidījās no kritikas. Kāpēc atzinās? Daudzi sajutās apdraudēti un tāpēc paziņoja par sadarbību, kā arī lai atgūtu iekšēju stabilitāti.