Horoskopi: PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Magnētiskās vētras var būt par iemeslu nelāgai pašsajūtai Komentēt
 
Horoskopi

PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Magnētiskās vētras var būt par iemeslu nelāgai pašsajūtai

 
depositphotos.com

Meteojutīgums, kas piemīt daļai cilvēku, lielākoties tiek saistīts ar Mēness fāžu ietekmi. Taču arī Saule var būt par iemeslu nelāgai pašsajūtai, konkrētāk – magnētiskās vētras, kas rodas lielā spīdekļa paaugstinātas aktivitātes periodos, saasina hroniskas kaites un arī sakāpina emocijas. Tiesa, zinātnieku, ārstu un astrologu viedokļi ir atšķirīgi: vieni šādu ietekmi atzīst, otri – noliedz, vēl trešie to vērtē piesardzīgi.

Saules aktivitātes izpausmes - tās uzliesmojumi un magnētiskās vētras - ir visvairāk pētītie faktori, kuru ietekme uz cilvēka organismu ir pierādīta un būtu jāņem vērā noteiktu slimību ārstēšanā un profilaksē, atzīst Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks Ivars Šmelds, kurš atšķirībā no viena otra cita sava kolēģa, kas, padzirdot vien vārdus astroloģija un magnētiskās vētras, atsakās jebko komentēt, nenoliedz arī citādu skatījumu uz pasauli un tajā notiekošo. Pētījumi liecina: izmaiņas uz Saules ietekmē arī dzīvo dabu un cilvēka veselību: saasinās hroniskas slimības, pieaug satiksmes negadījumu skaits. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā uz Saules notiekošie procesi ietekmē Zemes biosfēru, kā arī iemācīties tos prognozēt. Zinot bīstamos periodus, varētu, piemēram, noteikt saudzējošāku režīmu sirds un asinsvadu slimniekiem, informēt medijos, ka automašīnu vadītājiem jābrauc uzmanīgāk.

Viņš atgādina, ka savulaik ārsts, kurš nepārzināja astroloģiju un debess spīdekļu ietekmi uz cilvēku, nemaz nedrīkstēja nodarboties ar ārstēšanu. Jo nebija iedomājams, ka dakteris varētu uzdrošināties veikt medicīniskās manipulācijas, stingri nesaskaņojot ar planētu stāvokli. Un ja tā padomā - varbūt tas neesot velti ticis prasīts? Jo pastāv pat atsevišķa nozare - medicīniskā astroloģija. Ivars Šmelds piebilst, ka arī pašam zobu raušana saskaņā ar vēlamo planētu stāvokli notikusi krietni vieglāk nekā citkārt, kad aizgājis, neko no tā neņemot vērā.

Kvēlojošu gāzu sadursme

Lūgts skaidrot, kas tad īsti notiek uz mūsu mīļā spīdekļa magnētisko vētru laikā un kā tās rodas, astronoms norāda, ka, saskaņā ar mūsdienu zinātnes atziņām, uz Saules brīžiem notiek aktīvi procesi, proti, tās virspusē paceļas magnētiskā lauka līnijas. Kad lauka intensitāte sasniedz zināmu lielumu, rodas plankums, kas sastāv no tādām pašām kvēlojošām gāzēm kā apkārtējā spīdekļa viela, tikai ir apmēram par pusotra tūkstoša grādiem aukstāks, aptuveni 4500 kelvinu. Bet ar to pietiek, lai uz daudz spožākās Saules virsmas fona tas izskatītos kā melns plankums. Ja saduras divi šādi pretējas polaritātes magnētiskie lauki, kas savstarpēji neitralizējas, tajos ieslēgtā enerģija pārvēršas elektriskās strāvas enerģijā, kas ļoti uzkarsē Saules vielu. Dažu minūšu laikā tās virsmā parādās ārkārtīgi spožs plankumiņš - uzliesmojums. Nokaitētās gāzu masas izsviež apkārtējā telpā rentgena starus, ultravioleto starojumu, lādētu elementārdaļiņu (korpuskulu) plūsmas. Ja šīs daļiņas tiek izmestas Zemes virzienā un tām netraucē magnētiskie lauki, tās nonāk Zemes apkaimē (2,5 stundu līdz divu dienu laikā), iekļūstot tās magnetosfērā. To ietekmē rodas ziemeļblāzmas, novērojamas Zemes magnētiskā lauka svārstības, var tikt traucēti īsviļņu radiosakari.

Zinātnieks arī vērš uzmanību uz to, ka šie spīdekļa aktīvie procesi ir cikliski. Pazīstamākais ir 11 gadu cikls, un tieši aktivitātes maksimuma periodam raksturīga arī sliktāka epidemioloģiskā situācija. Saules uzliesmojumi parasti ir saistīti arī ar citiem aktīvajiem procesiem, no kuriem visvieglāk novērojamie ir jau minētie plankumi, kuru daudzums un lielums tad arī tiek izmantots kā Saules aktivitātes indikators, ko dēvē par Volfa skaitli. Lielā spīdekļa aktivitāti uzskata par nelielu, ja tas nepārsniedz 20 līdz 30, bet, sākot no 80, tā jau ir vērtējama kā visai augsta. Tā kā aktīvo procesu laikā izdalās arī radioviļņi, labs rādītājs ir arī spīdekļa radiostarojuma intensitāte.

Astronoms arī akcentē to, ka lādētās daļiņas - protoni un elektroni - no Saules uzliesmojuma neskrien uz visām pusēm, bet gan izplatās virzīta starojuma veidā, sekojot magnētiskā lauka līnijām. «Saulei griežoties ap savu asi, šīs līnijas savērpjas un daļiņas izplatās nevis pa taisnēm, bet līknēm. Līdz ar to pamatā ģeoaktīvi ir uzliesmojumi tuvāk Saules diska malai. Tāpat būtisks ir arī magnētiskā lauka izvietojums virs tiem. Ja tā lauka līnijas ir noslēgtas, tad daļiņas bieži vien vispār nevar izkļūt no uzliesmojuma apgabala,» teic Ivars Šmelds.

Zemei uzliesmojumus visspēcīgāk sūta Saules vielas paši augstākie slāņi. Tos radusies iespēja pētīt, tikai attīstoties kosmiskajai tehnikai. Tā ļāvusi reģistrēt Saules starojumu tajos elektromagnētiskā starojuma diapazonos, kas līdz Zemei nenonāk, kā arī devusi iespēju fiksēt Saules vainaga struktūras radioattēlus. Jāņem vērā arī tas, ka no Saules virsmas visu laiku nāk vielas plūsma, tā dēvētais Saules vējš, kurā savas perturbācijas ienes arī aktīvie procesi. Pētījumi liecina, ka uzliesmojumi nebūt nav vissvarīgākie faktori, kas nosaka Saules ietekmi uz Zemi un tās atmosfēru.

Iedarbīgu faktoru kopums

Šķiet, ka paši nozīmīgākie procesi, kas nosaka šo sakaru, ir koronālie masas izvirdumi. To laikā no spīdekļa vainaga starpplanētu telpā nokļūst miljardiem tonnu Saules vielas, kura pēc neilga laika pa starpplanētu magnētiskā lauka līnijām sasniedz Zemi. Būtībā tie ir līdz 1-2 miljoniem grādu sakarsētas plazmas mākoņi, kas sastāv no protoniem un elektroniem. Šie mākoņi tiek izsviesti ar ātrumu līdz pat 2000 km/sek. un var sasniegt Zemi 2,5 līdz 5 dienās. Lai gan, ņemot vērā to mazo blīvumu un Zemes atmosfēru, tie nevar sasniegt planētas virsmu, tomēr to ietekme uz magnētisko un elektrisko lauku Zemes tuvumā var būt ļoti spēcīga.

Otra parādība, tiesa, vājāka, kas nosaka Saules ietekmi uz Zemi, ir koronālie caurumi. Tie ir apgabali vainagā, virs kura magnētiskā lauka līnijas nav noslēgtas, bet sniedzas tālu aiz Zemes orbītas. To dēļ plazmas protoni un elektroni nepaliek vis Saules tuvumā, bet nonāk arī līdz Zemei. Šo veidojumu ietekme salīdzinājumā ar koronālajiem izvirdumiem ir stipri vājāka, bet ilgstošāka - šāds caurums var pastāvēt vairākus mēnešus. Parādības, ko rada Saules vējš, kas nāk no koronālajiem caurumiem, atkārtojas ar 27 dienu periodu - Saules redzamās rotācijas periodu. Šos vainaga veidojumus lielākoties var ieraudzīt rentgena staros, kur tie atgādina tiešām melnus caurumus uz gaišākā Saules diska fona.

Ivars Šmelds uzsver, ka tomēr joprojām nav īsti skaidrs, kādi tieši Saules procesi izsauc tās ietekmi uz dzīvo dabu un arī cilvēku. Lai arī tiek pieļauts, ka saules uzliesmojumu izsauktās magnētiskās vētras ietekmē visvairāk, taču jāņem vērā, ka magnētiskā lauka svārstības to laikā nav lielākas par procentu no Zemes pastāvīgā magnētiskā lauka vērtības un ir daudz vājākas par dažādu elektroierīču radītajām svārstībām.

F64

Iespējams, ka tieši šo svārstību frekvences magnētisko vētru laikā rezonē ar kaut kādām organisma frekvencēm. Astronoms atsaucas arī uz dažādos avotos minētajiem faktoriem. Lūk, daļa no tiem: Saules uzliesmojumu laikā pastiprinās arī tās ultravioletais starojums. Tad, kad Saules daļiņas sasniedz Zemi, tiek radītas vājas infraskaņas, kas arī var ietekmēt dzīvos organismus. Tā kā Saules aktīvie procesi un magnētiskās vētras iespaido laika apstākļus, iespējams, ka uz organismu iedarbojas tieši meteoroloģiskie procesi. Bet varbūt arī iedarbojas visi iepriekšminētie faktori kopumā, rezumē Ivars Šmelds, vēlreiz akcentējot to, ka ārstam savā darbā vajadzētu ņemt vērā magnētisko vētru un Saules aktīvo procesu prognozes un vajadzētu turpināt pētījumus par to iedarbības mehānismiem.

Gan noliedz, gan atbalsta

Paši ārsti, pat tie, kas atbalsta arī alternatīvās dziedināšanas metodes, nav vienisprātis par to, vai un cik ļoti magnētiskās vētras ietekmē pacientus. Viena daļa pat uzskata, ka veselam cilvēkam nebūtu jājūt šādas kosmiskās ietekmes un nebūtu pārāk tajā visā jāiedziļinās, jo tā riskējot sevi ieprogrammēt - sak, tuvojas magnētiskā vētra vai pilnmēness, nu gan slikti jutīšos. Un jūtas arī! Jo cilvēks jau spēj sevi ļoti ietekmēt, ne velti plaši zināms ir tā saucamais placebo jeb pašiedvesmas efekts, kas darbojas pēc principa: es ticu, tātad tas tā ir.

Arī ārste homeopāte Vita Valdmane domā, ka magnētiskās vētras neietekmē cilvēka pašsajūtu un veselību. Krietni lielāka nozīme esot tam, kā katrs pats jūtas - vai ir apmierināts ar to, kāda ir viņa loma sabiedrībā un ģimenē, kā ir realizējies dažādos dzīves aspektos. «Ja mēs esam apmierināti ar sevi, ja esam atraduši savu ceļu, ja pieņemam dzīvi tādu, kāda tā ir - visās savās izpausmēs. Ja spējam atrast līdzsvaru un nemētāties stresa situācijās, esam kustīgi un atvērti pasaulei, tad pašsajūta ir laba un veselības problēmas nenomāc,» uzsver Vita Valdmane.

Savukārt ģimenes ārste, kas specializējusies antroposofijā, Gita Gaņģe ir pārliecināta, ka cilvēks ir dabas un Visuma daļa, tāpēc nevar būt atrauts no tās un nekā nejust tās izpausmes nav iespējams. Gan Mēness, gan Saule noteikti atstāj iespaidu uz mums - vai to gribam vai nē, vai to atzīstam vai nē. Tāpēc labāk ir ielūkoties pasaulē ar vērīgu skatu un elastīgu prātu.

Nozīme ir visam, kas notiek Visumā

Astrologi gan ir pārliecināti, ka ir nozīme tam visam, kas notiek kosmiskajā telpā, tostarp uz Saules notiekošajiem procesiem. «Magnētiskās vētras būtiski ietekmē cilvēkus ārpus citiem planētu un Saules un Mēness kalendāra rādītājiem. Tās ietekmē omu, noskaņojumu un cilvēku veselības stāvokli, bieži izplatīta ir hronisku kaišu saasināšanās un galvassāpes. Arī dzīvnieki kļūst neprognozējamāki, bet bērni - niķīgāki un raudulīgi. Kopā ar citiem nelabvēlīgiem planētu stāvokļiem dienas astroluksoforā tie var būt arī par pamatu negatīvisma izpausmēm, traumatismam un katastrofām, avārijām,» portālā «Astrologi.lv» pauž astrologs Kristaps Baņķis, piebilstot: ja planētu cikli ir cikliski un paredzami, Saules uzliesmojumi, kas rada šīs vētras, nav iepriekš paredzamas. Ezotēriski tās apliecinot dievišķo spēku un to, ka ne viss ir tālā nākotnē prognozējams. Kā pierādījumu magnētisko vētru iespaidam viņš min gadījumus, kas aprakstīti arī zinātniskajos žurnālos. Piemēram, plaušu vēža slimniekiem, kuriem tikusi veikta operācija magnētisko vētru laikā, bija biežāk novērojamas operāciju un pēcoperāciju komplikācijas nekā pacientiem, kuriem ķirurģiskās iejaukšanās tika veiktas Saules aktivitātes mierīgajos periodos.

Arī tas, ka trīsdesmit procenti no sirds un asinsvadu slimību nāves gadījumiem nav izskaidrojami ar zināmajiem riska faktoriem, licis padziļinātāk pievērsties kādu citu faktoru ietekmes meklējumiem. Lietuvā tika veikts pētījums par Saules aktivitātes ietekmi uz mirstību, izmantojot Lietuvas nacionālās nāves statistikas datus par 120 mēnešiem, laika periodā no 1990. līdz 1999. gadam, izanalizējot 424 925 nāves gadījumus (sirds un asinsvadu slimību izraisītos, ceļu satiksmes negadījumus, pašnāvības, nekardiovaskulārās nāves gadījumus). Secinājums šāds: kopējais šo gadījumu skaits bija statistiski ticami saistīts ar magnētiskajām vētrām. Ar Saules uzliesmojumiem tas lielākoties nebija saistīts, jo atstāja iespaidu tikai uz vecuma grupu no 69 līdz 74 gadiem.

Kopumā magnētiskās vētras palielināja konorārās sirds slimības un insulta gadījumus par 1,27 un 1,32 reizēm magnētisko vētru laikā. Spēcīgi ietekmēja ikmēneša pašnāvību pieaugumu, nedaudz palielinājās satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits. Citu slimību (ne sirds un asinsvadu) dēļ palielinājās mirstība sievietēm.

Divos pētījumos, kas tika veikti, apvienojot Izraēlas un Lietuvas datus par nāves gadījumiem no sirds un asinsvadu slimībām, satiksmes negadījumiem un pašnāvībām, tika izvērtēta savstarpējā korelācija ar protonu daļiņu plūsmu kosmosā. Arī tajos zinātnieki noskaidroja, ka protonu plūsma kosmosā ietekmē sirds un asinsvadu, satiksmes negadījumu un pašnāvības gadījumu skaitu

Savukārt Austrālijā veiktie pētījumi apliecinājuši pašnāvību saistību ar magnētiskajām vētrām. Dati, kas tika ņemti no valsts pašnāvību statistikas reģistra laika periodā no 1968. līdz 2002. gadam, izanalizējot 51 845 vīriešu un 16 327 sieviešu pašnāvības, pētniekiem lika izdarīt šādus secinājumus: vidējais abu dzimumu pašnāvību skaits lielāks bija pavasarī, mazāks tas vīriešiem bija rudenī, bet sievietēm - vasarā. Sievietēm vēlme atņemt sev dzīvību ievērojami pieauga rudens un magnētisko vētru laikā, bet vīriešu vidū šāda sakritība netika novērota.

Kristaps Baņķis norāda, ka savukārt ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mājaslapā atrodamā informācija par Saules aktivitāti ir duāla. Sākumā ticis paredzēts, ka nākamais Saules aktivitātes maksimums būšot zemākais kopš 1859. gada. Savukārt jaunākajos rakstos ziņots, ka iepriekšējie ziņojumi esot bijuši maldīgi, esot paredzama daudz lielāka Saules aktivitāte. Daži avoti ziņo, ka gaidāmā magnētiskā vētra būs piecas reizes spēcīgāka par to, kas 1989. gadā bez elektrības atstāja sešus miljonus Kvebekas provinces iedzīvotāju Kanādā. Tās ģeomagnētiskās aktivitātes līmenis pārsniedza visas prognozes un sasniedza Kp8 (maksimālais ir Kp9).

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers