Mazuļi, kas dzimst tā dēvētajās dabiskajās dzemdībās, paši nosaka laiku, kad piedzimt. Taču to vietā, kas piedzimst ar plānotā ķeizargrieziena palīdzību, lemj vecāki vai ārsti. Vai tas tiešām tā ir, un kā šis fakts ietekmē bērna likteni, turpmāko dzīvi?
Bērna dzimšanas brīdis vienmēr ir ļoti svarīgs un atbildīgs, un, jo tuvāk tas nāk, jo lielāks satraukums valda gan māmiņas, gan radu un tuvu draugu prātos. Pavisam cita veida satraukums piedevām uzrodas, ja paši vecāki izvēlas vai veselība liek, vai ārsti nosaka veikt plānotu ķeizargriezienu. Nereti topošās māmiņas ir visai samulsušas un teic – tas ir tik savādi – izlemt, kad jādzimst bērnam!
Protams, daudzi vecāki steidz meklēt astrologa palīdzību, šādā gadījumā saredzot iespēju un cerību nodrošināt bērnam laimīgu dzīvi vai vismaz pasargāt viņu no nelaimīga likteņa.
Dieva funkcijas nepilda
Tomēr šajā ziņā jāsaka – nedz vecāki, nedz astrologs tomēr nav «visvarenais Brūss» un Dieva funkcijas (diemžēl vai par laimi) viņiem nav dots uzņemties. Astrologs Didzis Šķila stāsta: «Astroloģijā par bērna dzimšanas brīdi ierasti tiek uzskatīts mirklis, kad viņš kļūst par patstāvīgu vienību, neatkarīgu no mātes – tā ir nabassaites pārgriešana, pirmā patstāvīgā ieelpa. Un nav būtiski, kādā veidā viņš nācis pasaulē. Daudzi vecāki, kuriem kopā ar ārstiem jānosaka plānotā ķeizargrieziena datums, mēdz būt ļoti satraukušies šīs atbildības priekšā un meklē padomu un palīdzību arī pie astrologiem. Diemžēl man jāsaka – tā tomēr ir sava veida ilūzija, ka cilvēki izlemj kāda likteni. Providence jau tomēr vada arī pašus rēķinātājus, lai gan viņi to var neapzināties. Jebkurā gadījumā dvēsele, kas ierodas iemiesoties uz zemes, saņem to, kas viņai pienākas un ir paredzēts, un arī vecāki dabū tādu bērnu, kā viņiem noteikts. Katrs nāk pasaulē ar savu uzdevumu, kas dzīvē jāpaveic, tā sakot – pamatbāze jau ir nokomplektēta. Dvēseles inkarnācijas posmi tiek izlemti citur, un ir diezgan naivi uzskatīt, ka cilvēki kaut ko tur nosaka. Tas ir līdzīgi kā ar gēniem – viss ir salikts un sakārtots jau citā līmenī! Vecāki apzināti nespēj mainīt vēl nedzimušā bērna izskatu, iedzimtās spējas, mentalitātes iezīmes, pat veidu, kā viņš piešķiebs galvu klausoties. Tāpat arī likteņa zīmes varam tikai lasīt, ne veidot likteni – mums ir izejošie dati un novērotāja funkcija. Tāpēc atkrīt arī kaut kāda iespējamā moralizēšana par šā pasākuma ētisko vai neētisko pusi, jo viss tāpat notiek likumsakarīgi – kā nolemts, tā būs.»
Savā ziņā tas ir mierinoši, jo vecākiem nav jākož pirkstos, ka «būtu izvēlējušies citu datumu, būtu labāk». Jā, varbūt būtu labāk kādā citā jomā, tomēr pasaulē valda līdzsvars. Var izvēlēties prioritātes, taču nav iespējams izveidot, izvēlēties «pareizo» karti, padarot bērna dzīvi absolūti bez mākoņiem. Tā nu ir iekārtots, ka ikviens mirklis sevī satur gan pozitīvo, gan negatīvo lādiņu. Un, ja daudz tiek dots vienā jomā, parasti kaut kā pietrūkst kādā citā. «Tā dēvētie saspringtie aspekti būs jebkura cilvēka kartē – tiem ir jābūt, jo bez tiem nav kustības, nav attīstības. Tad kā nu izlemt, ko novēlam savam bērnam, kurās jomās būs šī spriedze? Piemēram, ja mēs uzdotu sev konkrētu jautājumu – ko mēs labāk izvēlētos savam pēcnācējam – vai labāk, lai neapprecas vispār, vai arī visu mūžu laulībā nelaimīgs? Vai grūtības komunikācijā ar citiem vai nepatikšanas darba dzīvē? Ideālā varianta nav un nevar būt; var būt tikai vairāk vai mazāk optimāls risinājums,» no nedaudz neierastas puses liek padomāt astrologs.
Vēl viena lieta, kas jāņem vērā – katrs astrologs ir citāds un arī kartes un konkrēto situāciju uzlūko citādi. Viens, piemēram, kā primāro lūkos to, vai diena ir labvēlīga ķirurģiskām operācijām. Cits vairāk pievērsīs uzmanību bērna veselībai vai turpmākajām dzīves ievirzēm utt.
«Ķeizariņi» dzīvē
Vai cilvēka dzīvi, rakstura īpašības, temperamentu kaut kā ietekmē fakts, ka viņš nācis pasaulē «netradicionālā» ceļā? Kas notiek, ja bērnam nav dota iespēja pārdzīvot visdziļāko dzīves traumu un vienlaikus vissvarīgāko garīgi psihisko notikumu? Kā jau minējām, dzimšanas brīdis jebkurā gadījumā ir pirmā ieelpa, un nav būtiski, kādā veidā bērns fiziski parādījies ārpus mātes ķermeņa. Cita lieta, kā tāda pāreja ietekmēs turpmākās cilvēka personības īpatnības*.
Viens no viedokļiem – rakstura, dzīves uztveres atšķirības neizpaudīsies tik jūtami, kamēr bērns ir maziņš. Piemēram, ja bērns ar ķeizargrieziena palīdzību piedzimst septiņas dienas agrāk par nolikto laiku, tas parādīsies tikai pēc septiņiem gadiem. Tātad šajā laikā viņš pārsteigs savus radus ar būtiskām izmaiņām raksturā un uzvedībā. Nav novērots, ka «ķeizarbērniem» ar savu māti būtu mazāka tuvība, vājāka enerģētiskā saite, tieši otrādi – nereti viņi mēdz būt maigāki, mīļāki. Tomēr, lai gan tas varbūt ir paradoksāli, mēdz novērot arī īpatnēja veida neempātiju, nespēju saprast, sajust otru; taču tas nekādā gadījumā nav apzināti ļauni, nav naidīgi, drīzāk izpaužas kā dabisks egoisms.
Ir astrologi, kas uzskata, ka pieaugušā vecumā šādiem cilvēkiem izpaužas disbalanss mīlestībā – jo no ezotēriskā redzespunkta viņi tomēr strauji un samērā brutāli tiek atdalīti no mātes ķermeņa. Uz disbalansu mīlestībā var norādīt alerģiskas reakcijas, kas parādās jau pieaugušo vecumā. Tiek uzskatīts, ka normāla adaptācijas un apkārtējās īstenības pieņemšana iespējama pēc veiksmīgas paša izcīnītas cīņas par tiesībām uz dzīvi šajā pasaulē. Iespējams, tas sasaucas ar vairāku astrologu un psihologu novērojumu, ka ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē nākušiem cilvēkiem mēdz būt raksturīgas grūtības sarežģītu, problemātisku gadījumu risināšanā, dzīves uzlikto šķēršļu un pārbaudījumu pārvarēšanā. Savukārt ar šo faktoru saistīts arī kāds retāk apspriests faktors – anestēzija. Viens no viedokļiem vēsta, ka anestēzijas lietošana ķeizargrieziena (arī dzemdību) brīdī atstāj pēdas dziļi zemapziņā, liekot neapzināti meklēt un uzskatīt par vienīgo izeju no problēmām un sāpēm apreibinošas vielas. Tas šķiet tik vienkārši un viegli – aizmukt, nejust, paslēpties, nevis cīnīties.
Protams, te uzskaitīti tikai daži vērojumi un viedokļi. Dzimšanas kartē, protams, var redzēt, ka bijuši sarežģījumi dzemdībās. Tomēr grūti ar simtprocentīgu pārliecību norādīt, kas nu tieši katram bērnam būs atšķirīgs. Nepārprotami nav iespējams pateikt, vai ķeizargrieziens atstāj negatīvas vai pozitīvas sekas, to vēro stingri individuāli. Cilvēki atšķiras ne tik daudz fiziskajā, cik enerģētiskajā plānā, auru redzētāji teic, ka arī viņu enerģētiskais ķermenis, aura, mēdz būt citādi veidots.
«Pēc savas pieredzes varu teikt, ka manu – cilvēki, kas dzimuši ar ķeizargrieziena palīdzību, ir citādāki. Nevaru nosaukt konkrētas īpašības, vienkārši – jā, ir atšķirības. Kaut kādā mērā gribas aspekts ir citāds, veids, kā viņi cīnās ar dzīves grūtībām, pārbaudījumiem; kāda ir pieeja problēmām. Tomēr to absolutizēt nevar,» saka Didzis Šķila.
Lai nu kā – neviens nevērtē cilvēku pēc tā, kādā veidā viņš ienācis vai ielikts šajā pasaulē, un ikviens bērns neapšaubāmi pelnījis absolūtu mīlestību, pašu galveno mūsu dzīvē, kas spēj darīt īstus brīnumus. Tāpēc pats galvenais – vienkārši mīliet savus bērnus!
Astrologs, protams, var pajautāt arī citas ziņas, piemēram, par veselības riska faktoriem u.c.
* Tiem, kas padziļināti interesējas par perinatālajā periodā piedzīvoto un šā perioda, kā arī pārejas brīža un veida atstāto iespaidu uz turpmāko personības attīstību, iesakām palasīt čehu izcelsmes zinātnieka, psihiatra un viena no transpersonālās psiholoģijas pamatlicējiem Staņislava Grofa darbus!
Raksta gatavošanā izmantoti arī materiāli no A. Žuravskas un B. Izraitela darbiem, kā arī no «baby.ru» un «Oculus»
