Lai arī dzīvojam lineārā laikā, ar lineāru uzskatu sistēmu, tomēr cikli dabā pastāv, un daudzas tautas atzīmē arī īpašus cikliskus notikumus, tostarp – saulgriežus. Vai tie ir zīmīgi arī astroloģiskā ziņā? Saulgriežu astroloģiskās interpretācijas sniedz astrologs Didzis Šķila.
Gadu no gada kopš neatminamiem laikiem tiek svinēti gadskārtu svētki, kas saistīti ar īpašu Saules stāvokli debesjumā un iezīmē arī gadalaiku maiņas. Mūspusē par saulgriežiem dēvējam četrus – Lielo dienu, Jāņus, Miķeļus un Ziemsvētkus, lai gan astronomiski Miķeļus un Lielo dienu (rudens un pavasara ekvinokcijas) par saulgriežiem īsti korekti nebūtu dēvēt. Tomēr vienalga šie ir brīži, kas iezīmē pāreju uz kaut ko jaunu – jauna laika, sezonas sākumu, un senatnē gadalaiku maiņai bija daudz būtiskāka nozīme nekā mūsdienās. Tā tiešā veidā iespaidoja ikviena cilvēka dzīvi.
Jāatgādina, ka saulgrieži, pēc kuriem arī mūsu senči vadījās, skaitot laiku, nesakrīt ar kalendārā atzīmētajiem datumiem – piemēram, Jāņus oficiāli svinam katru gadu 23. jūnijā, taču šogad atbilstoši astronomiskajam kalendāram tie būs 21. jūnijā. Tas pats attiecas uz gadalaiku sākumu – piemēram, vasara mums, šolaiku «lineārajiem kalendāra cilvēkiem», sākas 1. jūnijā.
Sencilvēka apziņā un zemapziņā bija iekodēta šo robežpunktu nozīmība; svētki tika svinēti īpaši, veicot noteiktas rituālas darbības, kas bija saistītas ar svētības, auglības piesaistīšanu, ar gaismas uzvaru pār tumsu (dažādās nozīmēs). Arī mūsu zemapziņā šie pirmatnējie kodi ir saglabājušies, tomēr, ja pievēršamies astroloģijai – vai arī astroloģiski saulgrieži (un it īpaši vasaras saulgrieži, kas šobrīd tuvojas) ir īpaši un iezīmē, vēsta ko jaunu?
Dzīvības spēku viducī
Saulgriežu svinēšana raksturīga ļoti daudzām tautām, lai gan, protams, ir lielākas vai mazākas atšķirības. Ir kultūras, piemēram, senajā Persijā (tag. Irānā) laikā, kad valdošā reliģija tur bija zoroastrisms, kurās lielāka nozīme bijusi pavasara ekvinokcijai – pavasara sākumam, kad dienas un nakts garums ir pilnīgi vienādi. Arī gada skaitīšana sākas ar šo brīdi.
Savukārt vasaras saulgrieži nozīmīgāki ir tautām, kas atrodas tālāk no ekvatora un ir vairāk pakļautas svārstībai vasara–ziema. Tie ir balti, slāvi, ģermāņi, jakuti u.c.
Lai gan ar dažādiem rituāliem un svētku izdarībām tika un tiek atzīmētas arī citas gadskārtas, Jāņi joprojām ir gada vidus kulminācija, brīdis, kad gaisma svin savu uzvaru pār tumsu, īsti Saules svētki, Saules un auglības godināšana. Daba atrodas pašā plaukumā, dzīvības sulas riņķo ar visu spēku gan dabā, gan cilvēkos, ne velti sensenos laikos Jāņu naktī notika dažādi auglības rituāli, tostarp tādi, kas civilizētam vidusmēra mūsdienu cilvēkam šķiet pavisam nepieņemami vai nesaprotami, piemēram, simbolisks grupveida dzimumakts vai svešu sievu un meitu zagšana visai nepārprotamos nolūkos. Nu, šis tas gan ir saglabājies joprojām, un tēma par papardes ziedu vijas cauri gada īsākajai naktij, liekot itin visiem kaut drusciņ sajust ko pirmatnēju un īstu.
Astroloģiski šajā laikā Saule ieiet Vēža zīmē, kas pieder Ūdens stihijai. Ūdens ir visu sievišķo īpašību esence, visa dzīvā veidošanās pamats uz Zemes. Saules ieiešana Vēža zīmē ir simboliski pielīdzināma mīlas aktam, kad vīrišķais radošais spēks satiekas ar sievišķo, uztverošo, iznēsājošo, veidojošo auglību. Liela nozīme tiek piešķirta uguns rituāliem, kā svarīgākā ugunskuru funkcija tiek minēta gaismas nepārtrauktības nodrošināšana no Saules rieta līdz lēktam. Lēkšana pāri ugunskuram – attīrīšanās un jaunu izaicinājumu pieņemšana.
Saules gaita
Pavisam nedaudz pieskaroties pārējiem trim nozīmīgākajiem gadskārtu svētkiem, jāsaka, ka arī tur nekas nav nejauši. Ziemas saulgrieži astroloģiski sakrīt ar Saules ieiešanu Mežāža zīmē. Šī zīme ir saistīta ar rūdīšanos, īstenošanos un piepildījumu. Mūsu puslodē tas ir tumšākais un aukstākais laiks, kad cilvēki gaismu meklē virspersonīgās kategorijās. Kad ārējās gaismas trūkumu kompensē ar gara gaismu. Rituāli un tradīcijas norāda uz tieksmi pārvarēt tumsas varu, piesaukt gaismu un siltumu. Tas palīdz gan izturēt, gan gaidīt un ticēt.
Pavasara ekvinokcijas punkts ir mirklis, kad Saule ieiet pirmajā horoskopa zīmē Aunā, kas ir uguns stihijai piederīga. Beidzies sastinguma periods, ir jauns impulss jaunam sākumam, liels entuziasms un dvēseles pacēlums, enerģija un apņēmība.
Savukārt rudens ekvinokcija ir saistīta ar ražu un rezultātu. Saule šai mirklī ieiet Svaru zīmē, un atkal viss ir līdzsvarā, diena un nakts vienāda garuma, tikai akcenti šoreiz atšķirīgi no pavasara ekvinokcijas. Vislabāk šo periodu atspoguļo tautas paruna – cāļus skaita rudenī. Tas ir laiks, kad izvērtē sasniegto un atsijā graudus no pelavām.
