Latvijā: Konkurss pret Latviju? 24 komentāri
 
Latvijā

Konkurss pret Latviju?

 
nra.lv

Par valsts uzņēmuma pasūtījumu elektrovilcienu un dīzeļvilcienu piegādē sacenšas trīs pretendenti – pašmāju Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) un divas ārvalstu kompānijas. 200 miljonu vērtais projekts paredz ne tikai jaunu vilcienu izgatavošanu, bet arī to tehnisko apkopi 30 gadu garumā. Vai ārvalstu vilcieni būtu labāki nekā Latvijā ražotie?

Pasažieru vilciens pagājušā gada beigās izsludināja iepirkuma konkursu, kas paredz iepirkt 34 elektrovilcienus un 7 dīzeļvilcienus. Projekta kopējā summa ir 144 miljoni latu, no kuriem aptuveni 100 miljoni ir Eiropas kohēzijas fonda līdzekļi. Aptuveni 44 miljonus latu Pasažieru vilciens cer piesaistīt no kādas bankas vai citas finanšu iestādes kredīta veidā, Neatkarīgajai skaidroja Pasažieru vilciena sabiedrisko attiecību speciālists Egons Ālers.

Konkursā ir pieteikušies trīs uzņēmumi – pašmāju Rīgas vagonbūves rūpnīca sadarbībā ar Francijas Bombardier Transport France S.A.S., Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA (CAF) un Šveices Stadler Bussnag AG .

Šobrīd notiek šo pretendentu vērtēšana. Pagaidām nav zināms, kad varētu noslēgties konkursa pirmās kārtas pretendentu vērtēšana, atzina E. Ālers. "Ceram, ka vērtēšana neievilksies mēnešiem," piebilda E. Ālers.

Iepriekš prognozēts, ka līgumu par jaunu vilcienu ražošanu varētu noslēgt šā gada septembrī, bet jauni vilcienu sastāvi Latvijā varētu sākt kursēt 2012. gada beigās. Līdz 2015. gadam bija plānots nomainīt visus esošos elektrovilcienus un trešo daļu dīzeļvilcienu, un, ja apstākļi ļautu, līdz 2016. gadam nomainītu arī visu dīzeļvilcienu parku. Iepirkums paredz arī elektrovilcienu un dīzeļvilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā.

Lūdz premjera palīdzību

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir paudusi bažas par konkursa gaitu, pieļaujot, ka "vēlme izslēgt vienīgo nacionālo ražotāju no konkursa varētu būt vērtējama kā apzināta darbība, kas apdraud ne tikai Latvijas mašīnbūves nozari, bet arī paļāvību nacionālās ekonomikas ilgtspējai". LDDK ir aicinājusi Ministru prezidentu Valdi Dombrovski personīgi kontrolēt šī iepirkuma konkursa gaitu.

Savukārt E. Ālers bažas par to, ka konkurss notiek fiktīvi un uzvarētājs jau ir zināms, kategoriski noraidīja.

Jaunas darba vietas

RVR strādājošie ir pārliecināti, ka spēj kvalitatīvi izpildīt šo pasūtījumu. Viņi stāstīja, ka kompānija Bombardier ir jau konstruējusi un sērijveidā ražojusi vilcienu AGC uz vienotas platformas. Šis vilciens sevi ir apliecinājis kā Eiropas labākais un ekonomiskākais vilciens. Ja pasūtījumu saņems RVR, tad divu gadu laikā pa dzelzceļa sliedēm arī Latvijā ripotu šādi – moderni, ērti, komfortabli un droši – vilcienu sastāvi. RVR arī līdz šim ir sadarbojies ar Pasažieru vilcienu, un šobrīd uzņēmumā notiek deviņu vagonu modernizācija. No 2002. gada RVR kopumā ir uzvarējusi 20 lielos konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs, kuru kopsumma bija vairāk nekā

70 miljoni eiro (50 miljoni latu). Pateicoties šīm uzvarām, astoņos gados tika saražoti un modernizēti vairāk nekā 260 vagoni.

Šobrīd RVR strādā aptuveni 220 darbinieki. Realizējot Pasažieru vilciena pasūtījumu, rūpnīcā strādājošo skaits pārsniegtu 700, turklāt šī pasūtījuma izpildē tiktu piesaistīti vairāki tūkstoši starpnozaru personāla, Neatkarīgajai stāstīja SIA Holdinga kompānija Felix valdes priekšsēdētājs Aivars Ločmelis (Holdinga kompānija Felix ir 75% RVR īpašniece, bet 25% pieder Vairogs K).

Pēc uzņēmēja aplēsēm, Latvijas valsts budžets nodokļos iegūtu vairākus desmitus miljonus latu, Latvijas ekonomikā radīsies daudzas jaunas darba vietas un vismaz 75% no kopējās projekta summas paliks Latvijā. Turpretī konkursā uzvarot ārvalstu kompānijai, Latvijā paliktu labi ja 5 procenti no kopējās pasūtījumu summas.

"Jautājums, vai mēs gribam barot Šveices vai Spānijas darba ļaudis vai nauda paliek Latvijā?" retoriski jautāja A. Ločmelis. Turklāt rūpnīcas modernizācija ar Bombardier tehnloģiju RVR pavērs eksporta iespējas. "Sākumā ražosim vilcienus Latvijas vajadzībām, bet pēc tam varēsim būvēt vilcienus Baltkrievijai, Ukrainai, Krievijai, Kazahstānai," stāstīja A. Ločmelis. RVR ir vienīgā vagonbūves rūpnīca Baltijā.

"Latvijā patīk Somijas Nokia minēt kā piemēru, uz ko tiekties. Kāpēc RVR nevarētu kļūt par Latvijas zīmolu, kurā ražotos vagonus atpazītu visā pasaulē?" bilda A. Ločmelis.

Pasūtījums Latvijai ir svarīgs ne tikai jaunu darba vietu un nodokļu dēļ, bet arī kā izglītību veicinošs faktors. "Vilciens sastāv no 17 000 detaļu. Tās ir jāprot salikt tā, lai viss funkcionētu. Šeit ir darbs gan konstruktoru birojiem, gan metinātājiem, virpotājiem. Mums šobrīd ir vēl tādi speciālisti. Tā kā projekts paredz vilcienu apkopi vēl turpmākos 30 gadus, tad būs nepieciešami jauni speciālisti, būs javeic pasūtījums mācību iestādēm, lai sagatovotu jaunus kadrus," teica A. Ločmelis.

***

VIEDOKĻI

Elīna Egle, LDDK ģenerāldirektore:

– Latvijas valsts interese ir nodrošināt ražošanas apjomu kāpināšanu Latvijā, lai nākotnē gūtu pienesumu arī eksportā, kas izvirzīts par vienu no tautsaimniecības attīstības prioritātēm. Esam aprēķinājuši, cik vērienīgi būs zaudējumi, ja pasūtījums tiks izpildīts ārvalstīs. Viena darba vieta nozarē ģenerē 7–9 darba vietas ar to saistītās nozarēs.

Savēlijs Semjonovs, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības priekšsēdētājs:

– Uzskatām, ka konkursa atlasē jāvērtē ne tikai cena, bet arī iegādājamo elektrovilcienu un dīzeļvilcienu drošības garantijas, remonta un uzturēšanas izmaksas, kā arī kvalitatīvas remontbāzes pieejamība. Jauniem vilcieniem ir jāatbilst augstākajām drošības prasībām, un tiem ir nepieciešama atbilstoša uzturēšana, tehniskā apkope un serviss, ko, pēc mūsu domām, var nodrošināt Latvijā, izmantojot esošās ritošā sastāva ražošanas un remonta jaudas. Tas dotu iespēju ne tikai saglabāt, bet arī palielināt darba vietas dzelzceļa nozarē. Publiskajā iepirkumā par jaunu ritošo sastāvu iegādi nepieciešams paredzēt starptautisko partneru atbildību par ritošā sastāva kvalitāti, rūpnīcu garantijām un efektīvas ekspluatācijas nodrošināšanu ne zemāku, kā tas ir realizēts Eiropas attīstītajās valstīs.

Komentāri [24]
#
susurs 13.augusts 2010 9:07 atbildēt
Vai jaunie RVR vilcieni būs tik pat neērti kā renovētie vilcienu sastāvi? Vai kājas būs jāliek pretīm sēdošā klēpī un būs jāsēž ļoti neērtos krēslos? Vai vasarās būs vagonos jāsmok, jo pa visu vagonu veras četri logi? Vai arī skaņas izolācija nebūs un varēs dzirdēt katru sliežu savienojuma vietu? Es jau nemaz nerunāju par interneta piekļuves punktu, normālu wc, tonētiem stikliem pret saules stariem.
 
#
no malas 12.augusts 2010 23:55 atbildēt
Pašā sliktākajā gadījumā būtu tā, ka tikko nodibināts Jānis un Ko sacītu: Ooo, ļaujiet man uzvarēt konkursā, tad es sākšu apmācīt cilvēkus, meklēt darbiniekus, iepirkt iekārtas, konstruēt, projektēt un, ja vēl iedosiet 100 triljonus, varu noorganizēt arī lidojumu uz Marsu, tad Latvija būtu apsteigusi visas kosmosa lielvalstis.

Uzvarēt konkursā var tāds, kam JAU ir resursi. Man ir radies iespaids, ka Vagonu rūpnīcas "vilciens ir aizgājis"... Ceru, ka viņi pierādīs pretējo.
 
#
ree 11.augusts 2010 11:31 atbildēt
izvēlēteis Latvijas uzņēmumu vajag!
 
#
hiho 11.augusts 2010 11:16 atbildēt
A es nesapratu, kam ir šī vēlme izslēgt? Ir teikts, ka LDDK bažījas par vēlmi izslēgt vienīgo LV pretendentu... Bet no kurienes šīs bažas, vai ir kādi fakti, kas to pamato, kāda kaut vai neoficiāla informācija?
 
#
alkass 11.augusts 2010 10:29 atbildēt
Viennozīmīgi esmu par vilcienu ražošanu Latvijā. Un, lai izvairītos no "karakuģu varianta", līgumā ir jāiekļauj īpaši punkti, kas noteiktu ražošanu tieši Latvijā un noteiktu skaita darbavietu izveidošanu, pievienojot arī nepieciešamo vakanču sarakstu. taču vai mūsējie priekšnieciņi būs spējīgi uz ko tādu?
 
Skatīt visus 24 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers