Latvijas ekonomikas attīstības galvenais drauds ir darbaspēka pieejamība, kam jākļūst par centrālo jautājumu topošajā Nacionālās attīstības plānā, šādu viedokli pauduši "Ekonomistu apvienības 2010" biedri, diskutējot par šo tēmu ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu.
Pēc apvienības pārstāvju domām, jau pašlaik vairākās industrijās sāk iestāties kvalificēta darbaspēka trūkums un, pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, ap 2017.gadu situācija jau kļūšot kritiska. Ekonomikas ministrs atzinis, ka darbaspēka pieejamībai pašlaik tiek pievērsta nepietiekama vērība - šis jautājums skaidri jāatspoguļo topošajā Nacionālās attīstības plānā, lai panāktu politiķu un sabiedrības vienprātību problēmas risināšanā. Ja tā nenotiks, jau drīzumā esot sagaidāma nekontrolēta imigrācija ar neparedzamām sekām.
Pēc ministra domām, industriālā politika ir iespēja, kā uzturēt izaugsmi Latvijas ekonomikā, taču tad ir nepieciešams ievērojams ekonomiski aktīvu iedzīvotāju pieplūdums. Pastāv vairākas teorētiskas iespējas, kā to nodrošināt - piemēram, ja demogrāfiskā situācija uzlabojas, Latvija iegūst vietējo darbaspēku, bet iztrūkumu kompensētu, piesaistot imigrantus.
Taču esot iespējams, ka jāsāk ar imigrāciju, kas sākotnēji palīdzētu nodrošināt pietiekamu ekonomisko izaugsmi, lai atgrieztos aizbraukušie iedzīvotāji, atzīmē apvienība. Vienlaikus būtu jākāpina sabiedrības kopējais nodarbinātības līmenis, kas nozīmē senioru potenciāla izmantošanu. Tomēr Pavļuts atzinis, ka maz ticams par šādu scenāriju pilnīgu izdošanos. Ar produktivitātes celšanu vien arī nepietiks, tāpēc nekavējoties esot jāmeklē radikāli risinājumi.
Ekonomists Mārtiņš Kazāks norādījis, ka darbaspēka problēma ir tik samilzusi, ka "sperot sīkus solīšus, ratus mēs vairs nevaram noķert". Situāciju varot uzlabot vien nozīmīgas pārmaiņas un, viņaprāt, industriālā politika, kas maina motivāciju uzņēmumu vidē, ir būtisks solis pareizajā virzienā.
Iepazīstinot klātesošos ar jaunās ekonomiskās politikas veidošanas procesu, Pavļuts uzsvēris pārnozaru pieejas svarīgumu, darbaspēka kontekstā akcentējot izglītības reformas, īpaši arodizglītībā. Bāzes industriālā politika ietvers aktīvu infrastruktūras uzlabošanu, darbaspēka restrukturizēšanu atbilstoši ātri augošu nozaru vajadzībām un kvalificēta ārvalstu darbaspēka selekciju.
Saglabājot makroekonomisko redzējumu, Ekonomikas ministrija plāno veikt situācijas mikoranalīzi uzņēmumu līmenī, industriālās politikas izstrādē iesaistot nozares ekspertus, citu ministriju pārstāvjus, lai precīzi apzinātu nosacījumus un problēmas, kas kavē uzņēmumiem attīstīties. Piemēram, kāds Daugavpils uzņēmums, kur ražo produktus ar augstu pievienoto vērtību, kadru problēmas risina, piesaistot kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas un šeit svarīgs ir institucionāls atbalsts vīzu u.c. dokumentu kārtošanā. Savukārt Latvijas ziemeļu pierobežā situācija ir apgriezti identiska - šeit latviešus darbam vervē igauņu uzņēmēji un darbaspēka problēmām nepieciešams pilnīgi cits risinājums.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvija būs spiesta atvērt durvis imigrantiem, tāpēc politiķiem steidzami jādomā, kā sagatavot sabiedrību jaunajai situācijai, mazinot iedzīvotāju bailes un iesaistot šī jautājuma risināšanā. "Vēsturiski ir pierādījies, ka motivācija, kas atalgo iedzīvotājus kopējas labklājības palielināšanā, ir labāks risinājums par varas koncentrāciju valdošās elites rokās un nemitīgu cīņu par ietekmi," uzsvēris Kazāks.
