Iedzīvotāju aptaujas, ko veikusi kompānija Compensa Life, rezultāti liecina, ka tikai puse Latvijas iedzīvotāju pievērš uzmanību valstī esošajai pensiju sistēmai un diskusijām par iespējamajām izmaiņām tajā.
āpat arī liela daļa cilvēku neinteresējas par izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar šo sistēmu un līdz ar to arī viņu nākotnes pensijas veidošanās principus. Compensa Life eksperti ir nobažījušies, ka šāda tendence neveicina nākotnes pensionāru labklājības līmeņa paaugstināšanos.
Pētījuma rezultāti liecina, ka 27% iedzīvotāju neseko izmaiņām normatīvajos aktos, jo netic, ka kādreiz vispār saņems pensiju, bet 16% norāda, ka nesaprot, kā pensiju sistēma funkcionē. Savukārt tikai 5% respondentu neseko izmaiņām pensiju sistēmā, jo uzskata, ka viņiem pašiem ir jārūpējas par savām vecumdienām.
Secināts, ka teju puse aptaujāto tomēr seko līdzi izmaiņām pensiju sistēmā. Tajā pašā laikā, no visiem respondentiem tikai 19% ir norādījuši, ka valsts pensija tieši ietekmēs viņu labklājību vecumdienās, savukārt 30% ir informēti par aktualitātēm pensiju sistēmā, jo vienkārši seko politiskajam procesam. Līdz ar to jāsecina, ka vispārējā neuzticēšanās ir ārkārtīgi augsta - tikai piektā daļa iedzīvotāju uzskata, ka viņu labklājība vecumdienās būs atkarīga no dzīves laikā valstij samaksāto nodokļu apjoma.
"Analizējot aptaujas rezultātus, diemžēl ir jāsecina, ka salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaits seko līdzi un domā par savu labklājību vecumdienās. Ņemot vērā iedzīvotāju zemos uzticības rādītājus politiskajai sistēmai kopumā, ir saprotama iedzīvotāju neticība arī pensiju sistēmai. Taču uzmanīgu dara fakts, ka tajā pašā laikā tikai nelielai daļai sabiedrības ir apziņa, ka arī pašiem ir jārūpējas par savām vecumdienām. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām lielā mērā paļaujas uz valsti, bet paši nav noteicēji par savu nākotnes labklājības līmeni," norāda Viktors Gustsons, Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs.
Pētījumā piedalījās iedzīvotāji no visiem Latvijas reģioniem, tāpēc secinājumus iespējams izdarīt arī par to, ko katrā no reģioniem cilvēki domā par pensijas sistēmu, aktualitātēm un pašu redzējumu par nākotnes pensijām. Interesanti, ka visnegatīvāk kopumā ir noskaņoti Zemgales iedzīvotāji - respektīvi 55% aptaujāto Zemgalē dzīvojošo negatīvi vērtē valstī funkcionējošo pensiju sistēmu. Turpretī Rīgas un tās apkārtnes, Kurzemes un Latgales iedzīvotāji salīdzinoši optimistiskāk raugās uz valsts pensijām un nākotnes izredzēm, tās saņemot.
"Vērtējot viedokļu sadalījumu pa vecuma grupām, visvairāk pensiju sistēmai uzticas un līdzi seko vecākā paaudze. Tomēr jānorāda, ka kopumā vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju vecumā līdz 54 gadiem netic, ka vispār kādreiz saņems pensiju. Šī iemesla dēļ ir arī pilnīgi saprotama iedzīvotāju ignorance attiecībā uz pensiju sistēmu kopumā. Tas savukārt ir nopietns signāls politiķiem, ka pārliecināt cilvēkus maksāt nodokļus un tādējādi arī mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, būs grūts uzdevums. Tomēr aptauja arī parāda, ka sabiedrība nesaprot pensiju sistēmu, tāpēc politiķiem ir vairāk jāskaidro pensiju veidošanās principi," turpina Viktors Gustsons.
Arī iedzīvotāju uzskatu analīze pēc viņu ienākumu līmeņa norāda uz interesantām tendencēm. Respektīvi, iedzīvotāji, kuru ienākumu līmenis ir starp 200 un 300 latiem, ir vispozitīvāk noskaņoti attiecībā pret pensiju sistēmu. Savukārt, vispesimistiskākie ir iedzīvotāji, kuru ienākumu līmenis ir starp 300 un 400 latiem. Tātad sabiedrībā ir novērojams, ka līdz ar materiālās situācija uzlabošos, cilvēku attieksmi pasliktinās.
Compensa Life veiktā kvantitatīvā pētījuma ietvaros kopumā tika aptaujāti 1085 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
