Kopš bērnības atceros vecāku mudinājumu - saēdies ogas, kamēr ir ogu laiks, ābolus un bumbierus, kamēr vēl svaigi no dārza vai tirgus. Un tas ir loģiski, jo ir jāēd sezonālie augļi un dārzeņi katru dienu. Tikai ... dozēti un sabalansēti.
Cik daudz diennaktī ieteicams apēst sezonas ogas?
Sertificēta uztura speciāliste Ilze Lutere atzīst: "Viena porcija ir glāze ogu vai dūres lieluma auglis. Īpaši tiem, kuriem augsts holesterīns, taukaina akna, locītavu problēmas, liekais svars, gremošanas problēmas. Ne litru vai kilogramu, vai visai ziemai! Atcerieties, ka ogās un augļos ir augļu cukurs - fruktoze. Kaut tā arī nav pielīdzināma rafinētajam cukuram, tomēr tas ir cukurs."
Kad ēst?
Vislabāk ēst dienas pirmajā pusē. Īpaši ogas. Un pirms sātīgām pusdienām nevis pēc. Iedomājieties savu organismu - ēdiens nonāk kuņģī, kur to "apstrādā" kuņģa sula.
Katram šis gremošanas process ir atšķirīgs. Jaunākiem cilvēkiem vielmaiņa parasti strādā ātrāk, cilvēkiem gados process būs lēnāks.
Tātad - pusdienas. Dienišķā kotlete ar kartupeļiem. Ēdiens kuņģī pavada ilgāku laiku, izveidojot tādu kā aizsprostu visam pārējam, ko apēdat pēc tam. Un, kas notiks, ja uz 3 cūkgaļas kotletēm apēdīsiet 2 ābolus? Ticiet man, kuņģī notiek visīstākais karuselis. Jo āboli sāk rūgt, veidojas gāzes, pūšas vēders.
Tāpēc vai nu ābolu vai ogas apēdiet kā starteri - pirms pusdienām, vai divas - trīs stundas pēc pusdienām. Un ņemiet vērā savu, individuālo vielmaiņu.
Ko darīt, ja kārojas ogas un augļi?
Ogas un augļi uzturā noteikti jālieto, jo tie ir gan vitamīnu, gan šķiedrvielu avots, lielisks antioksidants. Tomēr kā iepriekš jau minēju - dozēti. Ilze Lutere saka: "Sasaldējiet un būs visam gadam. Ogas var glīti salikt mazos trauciņos un saldētavā iekšā, un būs visai ziemai!"
Vai ir kāda alternatīva?
Uztura zinātne nav vienkārši laika kavēklis vai niekošanās ap ēdienu. Šajā nozarē strādā zinātnieki, pēta, meklē, pierāda, apstrīd un pat saņem Nobela prēmiju - 2016. gadā japāņu zinātnieks Jošinori Ohsumi saņēma prēmiju par "par autofāgijas mehānisma atklājumiem" - intervālo ēšanu jeb fastingu.
Gribu atgādināt par uztura šķīvi. Diemžēl LR Veselības ministrijas mājas lapā ēšanas direktīvas ir novecojušas. Tāpēc iesaku apskatīt Skandināvijas vai Igaunijas oficiālo iestāžu avotus. Šajā šķīvī ir viss. Gan gaļa, gan dārzeņi, gan ogas, gan graudaugi. Kārtējā „maģiskā” diēta, kura palīdz zaudēt svaru, ēdot vien „atļautos” produktus, bezgalīga kaloriju skaitīšana? Ne gluži.
Šķīvja princips ir vienkāršs veids, kā ēst veselīgi, samazinot vien ogļhidrātus saturošus produktus, bet palielinot katrā ēdienreizē svaigu augļu vai dārzeņu daudzumu, nesamazinot porcijas kopējo lielumu.
Pēc šā vienkāršā veselīga uztura pamatprincipa mūsu kaimiņi somi dzīvo jau 30 gadus. Pēc šķīvja principa izkārtotas ēdienreizes bērniem skolās, valsts iestādēs un pat restorānos. Ne velti Somija ir veselīgākā valsts pasaulē. Kā veselīga uztura šķīvi izmantot ikdienā?
Puse no šā šķīvja jāaizpilda ar svaigiem augļiem vai dārzeņiem (atkarībā no ēdienreizes), vienu ceturto daļu aizņems gaļa, zivis, pākšaugi vai piena produkti (olbaltumvielu avots), bet atlikusī viena ceturtā daļa ar graudaugu produktiem (maize, makaroni, rīsi, griķi, auzu pārslas, grūbas, arī kartupeļi - jā, kartupeļi pieder šai grupai, nevis dārzeņu grupai) - ogļhidrātu avots.
Īsumā komentēšu - pats svarīgākais esat jūs ar savu personīgo ēšanas, slimošanas, ikdienu aktivitāšu dienasgrāmatu. Ideālā variantā ir veikt analīzes, apmeklēt uzticamu uztura speciālistu, jo pieejamā informācija sociālos tīklos ir vispārināta. Tomēr, ja uztura speciālistam laiks neatrodas, atcerieties - ņemiet vērā savas sajūtas.
Un vēl viens interesants fakts - uzminiet, kurš medikaments ir pirktākais pasaulē? Omeprazole, zāles, kas regulē gremošanas procesu.
Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv