arrow_downwardIlze Veģe / Autori

Šonedēļ aprit pieci gadi, kopš Nils Ušakovs kļuvis par Rīgas domes priekšsēdētāju. Lai gan viņa saimniecisko darbību vērtē dažādi, tomēr aptaujātie eksperti un kādreizējie mēri atzīst, ka Nils Ušakovs ir izaudzis par pirmā līmeņa politiķi, ar kuru nāksies rēķināties un kura karjera var būtiski ietekmēt Latvijas politisko vidi.

Priekšvēlēšanu laikā partijas par katru cenu vēlas iepatikties vēlētājiem, un tā dēļ pragmatiskais darbs pie valsts budžeta izveides draud pārvērsties par drudžainu rosību, kad labā roka nezina, ko dara kreisā, un kad sabiedrībai saka tikai to, ko tā vēlas dzirdēt.

Parlaments noslēdzis pavasara sesiju, un vairums deputātu – devušies atpūtā, tomēr atsevišķas darba grupas strādās arī vasarā, lai risinātu steidzamus jautājumus.

Vienotības norobežošanās no savām ministrēm – Ingrīdas Circenes un Inas Druvietes –, nesniedzot viņām atbalstu krīzes situācijā, iezīmē vairākus būtiskus procesus. Viena no spēcīgākajām Latvijas partijām šobrīd piedzīvo būtisku transformāciju un pašattīrīšanos, kas jau ir prasījusi un arī turpmāk var prasīt politiskos upurus.

Nacionālās apvienības pārstāvim Raivim Dzintaram publiski pieminot Egila Levita vārdu, ir uzjundīts jautājums par nākamgad gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Tikmēr politiķi uzsver: šī saruna ir krietni pāragra un mēģinājums pirms Saeimas vēlēšanām iekustināt tēmu, par kuru partijas vēl nav sākušas pat domāt, tiek apzināti režisēts.

Pēc provizoriskiem datiem, Vienotību EP varētu pārstāvēt Saeimas deputāti Valdis Dombrovskis un Artis Pabriks, kā arī pašreizējie EP deputāti Sandra Kalniete un Krišjānis Kariņš, Nacionālo apvienību – pašreizējais EP deputāts Roberts Zīle, Zaļo un zemnieku savienību – Saeimas deputāte Iveta Grigule, Saskaņu – žurnālists Andrejs Mamikins, bet Latvijas Krievu savienību – pašreizējā EP deputāte Tatjana Ždanoka.

NATO karavīru izdarības Ventspilī, kam sākotnēji bija lokāla konflikta pieskaņa, negaidīti ir iekustinājušas gluži citus procesus. Ventspils mēra vēršanās pie NATO ģenerālsekretāra pēc atvainošanās, kā arī okupācijas termina pieminēšana ir kļuvusi par ieganstu sarežģītai politiskai intrigai.

Ventspils mēra Aivara Lemberga pārmetumi par NATO karavīru nepiedienīgo uzvedību no lokālas problēmas draud pāraugt politiskā konfliktā.

Vecā Eiropa par spaisa centriem nodēvējusi Īriju, Poliju un arī Latviju, kur legālo narkotiku problēma esot visakūtākā. Šodien Eiropas Parlamentā notiks balsojums par stingrāku normu ieviešanu attiecībā uz legālajām narkotikām, lai tā dēvēto spaisu vienlīdz bargi apkarotu visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Šobrīd Latvijas Republikas Saeimā strādā 34 deputāti, kuriem tā ir pirmā parlamentārā pieredze. Lai gan savulaik, atlaižot 10. Saeimu, tika solīta kvalitatīvi cita politiskā kultūra un paaudze, tomēr pašlaik kā daudzsološs jaunais politiķis sevi ir spējis pieteikt tikai retais.

Lēmums pārtraukt Krievijas televīzijas kanāla Rossija RTR retranslāciju Latvijā var radīt diametrāli pretēju efektu, nekā bija cerēts. Proti, tā vietā, lai novērstu Latvijas iedzīvotāju pakļaušanu kaimiņvalsts propagandai, skatītājiem tiek piedāvāta vēl daudz radikālāka informatīvā vide.

Šogad maijā par ceļazīmi uz Briseli cīnīsies par trim partijām mazāk nekā pirms pieciem gadiem, tāpēc politiskā aritmētika ļauj cerēt uz nedaudz zemāku procentuālo cenzu viena mandāta iegūšanai.

Lai gan partija Vienotība jau ilgāk nekā gadu ir centusies novilcināt uzturēšanās atļauju sistēmas atcelšanu, tomēr notikumi Ukrainā ir bijuši pietiekami nopietns iegansts, lai nevarētu kārtējo reizi noairēt Nacionālās apvienības ierosmi.

Neatceļot savulaik Valda Zatlera izteikto uzaicinājumu Vladimiram Putinam apmeklēt mūsu valsti, Valsts prezidents Andris Bērziņš tajā pašā laikā ir rosinājis atlikt Pareizticīgo baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā.

Ņemot vērā notikums Ukrainā, Nacionālā apvienība ir aicinājusi koalīcijas partnerus demonstrēt politisko stāju un pilnībā apturēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību Krievijas pilsoņiem.

Nespējot labākajiem ierēdņiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, valdība būtu gatava atteikties no sistēmas, kas par ierēdniecības atalgojuma griestiem līdz šim noteica ministru prezidenta ikmēneša algu. Tā vietā varētu notikt kopējā ierēdņu skaita samazināšana un labāko darbinieku papildu motivēšana.

Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Kārlis Krēsliņš uzskata, ka vecākus nevar vainot tajā, ko dara viņu pilngadīgie bērni, tomēr mandāta nolikšana esot simbolisks žests, lai apliecinātu sabiedrībai savu augsto atbildības izjūtu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās pašlaik plāno piedalīties vismaz 66% Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju, tomēr sabiedrības skepse par Latvijas spējām ietekmēt procesus Briselē ir visnotaļ augsta.

Tik tikko parādoties gaismai tuneļa galā, iespējams, jau nākamgad Latviju atkal sagaida skarbi budžeta taupīšanas pasākumi. Šoreiz tie varētu būt saistīti ar Eiropas Savienības un Krievijas attiecību pasliktināšanos. Šādu drūmu scenāriju kā vienu no versijām izsaka finanšu ministrs Andris Vilks.

Ekspremjera pārcelšanās uz Briseli būtiski mainīs līdzsvaru Latvijas politiskajā arēnā, tostarp radot jautājumus par viņa pārstāvētās partijas Vienotība un tās līderu izaugsmi.

Notikumi Ukrainā, visticamāk, atstās būtisku ietekmi arī uz Latvijas iekšpolitiku. Galvenā tendence, kas spilgti izpaudīsies priekšvēlēšanu laikā, būs visu politisko spēku pievēršanās nacionālajam jautājumam.

Visticamāk, ka, labprātīgi atsakoties no kandidēšanas uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu, Valdis Dombrovskis ir izspēlējis spīdošu politiskā šaha partiju, iegūstot neformālus solījumus ietekmīgam Eiropas komisāra amatam. Iespējams, tas varētu būt ES finanšu komisāra postenis.