arrow_downwardIlze Upīte / Autori

Katrs bērns ir pelnījis iespējami labākos apstākļus ikvienā savas attīstības pakāpē, bet jo sevišķi svarīgi tas ir izglītības jomā.

Noslēgumam tuvojas ne tikai Eiropas projektu finansējuma periods, bet straujiem soļiem uz priekšu virzās arī projekta Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta īstenošana. «Raugoties no būvniecības viedokļa, šis gads būs ļoti dinamisks. Patlaban esam izsludinājuši vēl vienu būvniecības līgumu, un tajā paredzētie darbi jāpaveic līdz nākamā gada pavasarim,» stāsta SIA Valmieras ūdens valdes loceklis Ivars Ķiksis.

Līdz 2013. gada 1. septembrim šī mācību iestāde nesa Ogres Valsts tehnikuma vārdu, bet tad pārtapa par profesionālās izglītības kompetences centru Ogres tehnikums (OT), tādējādi apliecinot augstus sasniegumus mācību darbā. Bet ar to pārmaiņas nebūt vēl nav galā. Jau 17. februārī sāksies vērienīga tehnikuma rekonstrukcija.

Vakar, 28. janvārī, Melngalvju nama Svētku zālē, klātesot Latvijas skolu vadītājiem, valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī daudziem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, tika atzīmēta Draudzīgā aicinājuma diena, ko organizē SIA Rīgas nami sadarbībā ar Rīgas domi, Valsts prezidenta kanceleju un grāmatu apgādu Jumava.

«Dobeles novads ir liels un stiprs – esam 21 lielākā novada vidū, tādēļ varam īpaši lepoties ar to, ka mums ir daudz spēcīgu ražotāju. Un ne tikai! Bez lielajiem ražotājiem novadā sekmīgi darbojas arī mazie uzņēmumi,» saka Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra (PIUAC) direktore Brigita Tivča.

Pēdējo gadu laikā Dobeles ūdenssaimniecība piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas un uzlabojumus. Pērnais gads uzņēmumam noslēdzies ražīgi – pabeigta vairāku nozīmīgu projektu īstenošana un vēl virkne projektu patlaban atrodas realizēšanas stadijā.

Virzīties uz priekšu soli pa solim, lai ieinteresētie cilvēki saņemtu tieši tādu rezultātu, kāds nepieciešams – pēc šāda principa strādā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Dobeles un Jelgavas konsultāciju birojs.

Bez dārzeņiem nav iedomājams sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, tāpēc ikdienas pirkumu grozā tiem jāatvēl nozīmīga vieta. Turklāt ne ievestiem, bet savā zemē augušiem.

Skriešana un cita fiziskā slodze pamatīgi iztērē organisma enerģijas rezerves, radot nogurumu. To ignorēt nedrīkst, un, lai ķermeņa atjaunošanās notiktu optimāli, jāievēro daži nosacījumi.

Rīgas Centrāltirgū ik dienu iepērkas desmitiem tūkstošu cilvēku un tirgojas vairāk nekā 3000 tirgotāju. Ik dienu šeit var redzēt uzmanības vērtus mirkļus, cilvēkus, notikumus, aspektus, kas nu iemūžināti arī fotogrāfijās.

Pērn pēc vairāku gadu klusēšanas apritē atkal atgriezās leģendārā deju mūzikas grupa «A-Europa», kas jau ar savu pirmo hitu iemantoja klausītāju atzinību – ne velti grupas debijas ieraksts «Belije ņebesa» ieguva platīna diska statusu un tika izdots arī Krievijā.

Uz starta līnijas Nordea Rīgas maratonā otro gadu pēc kārtas stāsies arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) komanda, lai apliecinātu, ka RSU ir viena sportiskākajām augstskolām Latvijā.

Vēlme un apņemšanās skriet, pat ja runa ir tikai par piecu kilometru distanci, ir apsveicama. Katrs kilometrs, kas pieveikts, pārspējot pašam savu slinkumu, tuvina dzīvesveidam, kas garantē daudz vairāk prieka un vitalitātes. Kā to izdarīt vispareizāk?

Ar ovācijām, kas teju nocēla koncertbāra «Laternu stundā» jumtu, pagājušo piektdien risinājās dueta «Musiqq» uzstāšanās, un lielāko atzinību izpelnījās viņu jaunākā kompozīcija «Dari kā es».

Ekonomikas ministrija kaļ plānus, kā, Latvijas ekonomikai atsākot izaugsmi, panākt, lai vakantās darba vietas aizpildītu Latvijai piederīgie cilvēki, nevis cittautieši.

Dziedātājs Dons (Artūrs Šingirejs) un viņa sieva Linda Šingireja (agrāk zināma kā Linda Kalniņa jeb Lily) jau vairākus gadus par savām mājām sauc Londonu, tomēr, kā pats atzīst, «periodiski braukājam turpu šurpu». Šoreiz brauciena iemesls ir gatavošanās Zigmara Liepiņa jubilejas koncertturnejai «Atgriešanās».

Ministru prezidenta Valda Dombrovska pēdējā laika izteikumi liek noprast, ka premjers un viņa pārstāvētā partija Vienotība vēlētos pirms referenduma īstenot informatīvo kampaņu.

Ventspils bija pirmā pašvaldība Latvijā, kura jau 2000. gadā sāka veikt būtiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā.

Jūnija beigās oficiāli ekspluatācijā tika nodoti pēdējie objekti, kas īstenoti Skrīveru pagasta ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstības projekta ietvaros.

Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.–2012. gadam valsts tiek iedalīta 10 atkritumu apsaimniekošanas reģionos.

Nelolo rītdienas ilūzijas, un tu nekad nejutīsies sāpināts. Dzīvo šodienai! Tieši ar tādu pārliecību indieši sāk katru jaunu dienu. Šeit valda tieksme pēc iekšējā komforta, labsajūtas un miera.

Sakārtota saimnieciskā vide, sociālā aizsardzība, laba izglītība un brīvā laika pavadīšanas iespējas ir jebkura novada labklājības stūrakmens.