Pirms diviem gadiem sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā. Vienā vārdā – karš. Mums kaimiņos. Tikai tagad ar atpakaļejošu datumu varam apjaust, cik gan ļoti mums paveicās, ka Putins par agresijas upuri neizvēlējās mūs. Izlaidīsim spriedelējumus par mūsu pašu bruņoto spēku kaujas spējām un NATO rīcību šādā gadījumā, jo vēsture kāda ir, tāda ir. Nav ko fantazēt par tēmu – kā būtu, ja būtu.
Poļu zemnieku robežas ar Ukrainu bloķēšana un uz sliedēm vai ceļmalā izbērtie Ukrainas graudi rada nepatīkamas sajūtas ikvienam, kurš jūt līdzi Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Polija, kura kara sākumā bija viena no dedzīgākajām Ukrainas atbalstītājām, tagad ar to regulāri plēšas. Kas notiek? “Maskavas roka”, iekšpolitiskās cīņas vai visu ķīviņu biežākais cēlonis – nauda?
Šodien Latvijas Krievu savienība (LKS) rīko protesta akciju pie Rīgas domes (RD) pret dažu Rīgas ielu pārdēvēšanu. Tas, ka pret šo ielu pārdēvēšanu atbildīgās komisijas sēdē balsoja “Saskaņas” un LKS deputāti, neizbrīna, taču arī “Progresīvo” frakcijas deputāti balsoja faktiski pret (Igors Kļaviņš, Mārtiņš Kossovičs – atturas; Mārtiņš Staķis – nebalso).
Nupat publicētie aģentūras SKDS Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu sarakstu reitingi iezīmē aktuālo “cīņas fronti”, jo līdz šim īsti nebija saprotams, kāds ir kaut aptuvenais spēku samērs. Pareizāk sakot, tas bija nojaušams, bet tagad ir vismaz kaut kādi konkrēti dati.
Krievijas galvenā opozicionāra Alekseja Navaļnija nāve ieslodzījuma nometnē Jamalas-Ņencu autonomajā apgabalā aiz polārā loka nebija negaidīta. Neatkarīgi no tā, kāds būs šīs nāves medicīniskais slēdziens, civilizētā pasaule savu verdiktu jau ir devusi – Navaļniju nogalināja Putins. Cits jautājums – vai šim verdiktam būs kādas tālejošākas sekas?
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā”, runājot par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, it kā garāmejot izmeta, ka “nodokļu slogs no darbaspēka būtu jāpārceļ uz patēriņu”. Jālieto vārds “garāmejot”, jo tālāk šī frāze netika saturiski atšifrēta – ko gan tas īsti nozīmē?
“Manai mammai ir 77 gadi. Viņa dzīvo piecus kilometrus no Suntažiem. Autobuss brauc garām, jo tuvākā pietura Kastrāne. Nieka četri kilometri. Vai tas ir normāli?” Šādi un līdzīgi ieraksti regulāri parādās sociālajos tīklos. Līdztekus pārspriedumiem, ka eksistējot kaut kāds speciāls lauku iznīcināšanas plāns, kurš paredz lauku iedzīvotāju dzīvi padarīt pavisam neciešamu.
Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?
Aizvadītajā nedēļā noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas paredzētas šā gada 6.–9. jūnijā (Latvijā 8. jūnijā). Vakar tika izlozēti sarakstu numuri. Sācies priekšvēlēšanu periods, un varam sākt vērtēt politisko piedāvājumu. Iesākumā par šī piedāvājuma kopējo “garšu”.
Lai ko teiktu par Krievijas diktatora Putina interviju bijušajai “Fox News” ekrāna zvaigznei Takeram Karlsonam, jāatzīst, ka tā atsedza vairākas it kā jau agrāk zināmas patiesības. Nav jēgas detalizēti izvērtēt šīs intervijas saturisko būtību. Šajā ziņā gandrīz visi komentētāji ir vienisprātis – nekā jauna. Taču interesanti ir daži dziļāki slāņi.
Drīz būs jau 15 gadi, kopš pie varas valstī “Vienotība”. 2009. gada sākumā, pēc sabiedrībā dažādi vērtētās “Parex bankas” glābšanas un 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, Ivara Godmaņa otrā valdība bija sevi pilnībā izsmēlusi. 2009. gada 20. februārī Godmanis atkāpās, bet 2009. gada 12. martā tika izveidota pirmā Valda Dombrovska valdība. Sākās “Vienotības” ēra Latvijas politikā.
Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.
Birokrātijas mazināšana ir nosaukta par Evikas Siliņas valdības prioritāti. Gribētos cerēt, ka kļūdos, bet lielas ticības, ka tā tiešām būs prioritāte un birokrātija tiks samazināta, nav.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.
Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka (Головнокомандувач Збройних сил України) Valērija Zalužnija iespējamā atstādināšana (rakstot šīs rindiņas, tas vēl nav noticis) ir satraukusi visus, kuri seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā.
Valdība otrdien apstiprinājusi Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Amata pienākumu pildīšanu viņa sāks 13. februārī.
Latvijas politiķi, apskatnieki, visi iedzīvotāji laiku pa laikam ar zināmu nožēlu, pat nostalģiju piemin to, ka Latvijai vairs neesot nekāda stratēģiskā mērķa. Tāpēc arī kuļamies kā pa celmiem, jo neesot skaidrs – kurp tālāk doties. Kopš 2014. gada, kad iestājāmies eirozonā, tādu lielu, visus spēkus mobilizējošu mērķu neesot bijis.
Tie, kuri maksā par elektroenerģiju pēc biržas cenām, pamanījuši, ka pēdējos gados vērojamas milzīgas elektrības cenu svārstības. Vienu dienu tās ir nenormāli augstas, bet citās dienās ārkārtīgi zemtas. Ar ko saistītas tik ievērojamas cenu svārstības?
Virsrakstā uzdotais jautājums satur gan vārdu spēli (nadežda – cerība, krievu val.), gan zināmu divdomību. Skaidrs, ka 17. martā Krievijā paredzētajā pasākumā, kuru Kremļa režisori dēvē par “Krievijas prezidenta vēlēšanām”, Borisam Nadeždinam nav ne mazāko cerību. Pat ne uzvarēt. Tikpat kā nav cerību līdz šīm vēlēšanām vispār tikt. Tāpēc jautājums ir cits – ko Nadeždins šobrīd nozīme Krievijai un pasaulei? Cerību vai bezcerību?
Autobraucēji un kājāmgājēji, sabiedriskā transporta izmantotāji un velobraucēji visi kā viens neslēpj sašutumu par Rīgas ielu un ietvju katastrofālo stāvokli. Parādījušies joki, ka kara gadījumā nav nepieciešams mīnēt ceļus, jo tie tāpat ir tik bedraini, ka nav izbraucami.
Pērnvasar izveidotā koalīcija līdz pat šī gada sākumam demonstrēja apskaužamu vienotību. It kā apliecinot tās vadošā spēka – partijas “Vienotība” – neapstrīdamo līderību. Bez aizķeršanās tika ratificēta Stambulas konvencija, pieņemts partnerības likums, un arī valsts budžeta pieņemšanas laikā neradās ne mazākās kavēšanās. Taču jaunais gads pienāca ar divām politiskām vētrām. “Asiņaino graudu” lietu un nedienām ar pasažieru vilcieniem.
Dienestam Nacionālo bruņoto spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē pērnruden bija jāiesauc 480 jauniesaucamo. Pieteicās 515 jaunieši, no kuriem par derīgiem dienestam tika atzīti 330. Trūkstošos 150 tika nolemts atlasīt izlozes veidā no tiem 300, kuriem pēc likuma būtu jādienē obligātā kārtā.
