Degvielas cenas kāpums neadekvāts

Šā brīža degvielas cenas Latvijā atgādina 2008. gada vasaras cenu ārprātu – 95. markas benzīna litrs degvielas uzpildes stacijās maksā tuvu 80 santīmiem. Toreiz degvielas sadārdzināšanās tika skaidrota ar augsto naftas cenu – 147 ASV dolāri par barelu. Šobrīd, kad naftas cena ir gandrīz uz pusi zemāka – aptuveni 80 ASV dolāru par barelu, degvielas tirgotāji degvielas sadārdzināšanos skaidro ar augstiem nodokļiem un Latvijas tirgotājiem neizdevīgo ASV dolāra kursu.

KP izvērtē

Kopš pagājušā gada 5. janvāra vidējā 95. markas degvielas cena Latvijā ir sadārdzinājusies par 38 procentiem, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. februāri šīs degvielas cena ir kāpusi par 28 procentiem, liecina Eiropas enerģijas portālā (www.energy.eu) atrodamā informācija. Vai tiešām šis cenas kāpums Latvijā – valstī, kura pārcieš smagāko krīzi Eiropā un visradikālākos jostas savilkšanas pasākumus, ir adekvāts?

Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka šāds degvielas cenas kāpums, kāds novērojams Latvijā pēdējo mēnešu laikā, nav adekvāts. "Uzskatām, ka atsevišķas degvielas tirgū dominējošas kompānijas, ņemot vērā to lielos zaudējumus 2009. gadā, šobrīd cenšas to kompensēt ar cenu palielināšanu. Lai izvērtētu šo situāciju, Konkurences padome pašlaik izvērtē degvielas cenu kāpuma pamatotību. Ceru, ka jau tuvākajā laikā Konkurences padome informēs par analīzes rezultātiem un paudīs savus secinājumus," Neatkarīgajai teica A. Kampars.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka drīzumā sāks darboties vēl viena degvielas cenu uzraudzības sistēma – ES vienotā naftas produktu informācijas sistēma, kas izveidota, lai veiktu degvielas cenu regulāru monitoringu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un novērstu nepamatotu degvielas cenu kāpumu.

Vainīgi nodokļi

Latvija Statoil komunikācijas konsultante Margrieta Akmens Neatkarīgajai skaidroja, ka Latvija Statoil kā mazumtirgotājs degvielu iepērk par tirgus cenām. "Ražotāji tās saista ar biržas cenām, bet ar katru klientu atsevišķi vienojas par detaļām. Ražotāju Latvija Statoil izvēlas, izvērtējot kvalitātes, cenas un piegādes nosacījumu summu. Ja piegādes veicam no Statoil uzņēmumiem Skandināvijā, maksājam tirgus cenu, jo Statoil mātesuzņēmums nedotē meitasuzņēmumu degvielas iegādi. Tāda ir uzņēmuma politika! Savukārt nodokļi ir valsts atbildība, un tie jau vairāku gadu garumā tiek pielīdzināti Eiropas Savienības vidējam nodokļu līmenim. Tā ir atbilde uz jautājumu – kāpēc mums ir līdzīgas degvielas cenas kā Eiropā, kaut pirktspēja ir nesalīdzināmi zemāka," sacīja M. Akmens. Pagājušā gada sākumā tika paaugstināts PVN, kā arī akcīzes nodoklis degvielai. Turklāt pieaudzis ASV dolāra un lata kurss, kas padara degvielas iepirkumu Latvijai neizdevīgāku.

8% uzcenojums

Latvija Statoil kopš treknajiem gadiem ir saglabājusi 8 procentu tirdzniecības uzcenojumu. M. Akmens stāstīja, ka šajā uzcenojumā ietilpst ar Latvija Statoil darbību saistītas izmaksas vairāk nekā 130 pozīcijās (tajā skaitā vides resursu, iedzīvotāju ienākumu, uzņēmuma ienākumu nodoklis, investīcijas degvielas uzpildes stacijās, degvielas piegāžu izmaksas, algas utt.), ka arī peļņa.

Latvija Statoil apgrozījums 2008. gadā sasniedza 342,378 miljonus latu, peļņa – 2,2 miljonus latu. Finanšu dati par 2009. gadu vēl nav pieejami.

"Uzņēmuma apgrozījums un peļņa pirmajā brīdī šķiet ievērojama, jo rakstāma miljonos. Taču, pirmkārt, – tā ir nozares specifika, jo nozare apgroza miljoniem litru degvielas. Un pusi no apgrozījuma veido nodokļi. Otrkārt – par to, vai rūpals ir ienesīgs un lielu peļņu nesošs, liecina uzņēmuma rentabilitāte. Latvija Statoil rentabilitāte ir 0,63%. Tātad – daudzkārt mazāka nekā depozīta procenti naudas noguldījumiem bankās un vēl daudzkārt zemāka nekā citās nozarēs, kur tā pārsniedz 20 un vairāk procentu," bilda M. Akmens.