Siltumnīca – solārijs augiem

© buvnieciba.lv

Jūs nebrīnītos, ja savā piemājas dārzā būtu atvēlējuši vietu kaut vai nelielai siltumnīciņai. Kādu "vasaras māju" augiem izvēlēties, un kas tajā pavasarī darāms?

Siltumnīcas veido no dažādiem materiāliem (piemēram, karkass no koka vai alumīnija, pārklājums no plēves vai stikla). Dažādi ir to izmēri, no 3,4 x 6 metri mazdārziņu siltumnīcām, līdz 4,5 metri platajām hobija tipa (garumā no 5 līdz pat 20 metriem). Ja tās ir arkveida, uz seguma ziemā sniegs neuzkrāsies pat tad, ja siltumnīcas nav apkurināmas. Izmaksas ilgtermiņā atkarīgas no pārklājuma materiāla – ja tā ir plēve, apsildāmā siltumnīca salīdzinājumā ar stikloto ietaupīs gandrīz trešdaļu enerģijas. Ietaupīsiet arī uz apkopes rēķina: speciālisti ir pārliecinājušies, ka plēves segums jāmaina ne biežāk kā reizi 10 gados, bet stikla jāpielabo katru pavasari (pieredze rāda, ka siltumnīcu stikla segums 11 gados atjaunojams par 100%).

Vispirms ir jāizdomā, ko siltumnīcā vēlas audzēt, jo no tā atkarīgs, kādam mikroklimatam tajā jāvalda. Ar pareizu apkuri, laistīšanu un vēdināšanu var radīt pat īstu Āfrikas klimatu.

Pavasara tīrīšana

Katru pavasari, tiklīdz izčākstējis sniegs, siltumnīcas plēvi vai stiklus nomazgā ar zaļo ziepju šķīdumu (nopērkamas dārzkopības veikalos) un noskalo ar siltu ūdeni. Koka konstrukcijas vēlams dezinficēt ar 2% vara vitriola (20 g uz 10 l ūdens) vai 1% kālija permanganāta šķīdumu.

Ēdienkarte augiem

Kad siltumnīca sakopta, laiks sagatavot augsni. Zeme nav jāmaina katru gadu, pilnīgi pietiks, ja četrus gadus augsni papildināsiet ar satrūdējušiem kūtsmēsliem, neitralizētu kūdru vai kompostu (ja nav paspējušas ieviesties vīrusslimības). Katru pavasari, kad zeme sasilusi līdz +12 grādiem, augsnē vēlams iestrādāt sauso trihodermīnu (bioloģisku preparātu, kas augsnē noēd puvju baktērijas). Ieteicamā deva ir 20 g sausā vai 200 g mitrā trihodermīna uz 20 kvadrātmetriem augsnes. Plašāka iedarbība ir biomiksam – tas pasargā arī no sliktajām baktērijām. Ja nav pacietības gaidīt, kamēr zeme iesils, arī tad var iestrādāt aizsardzības preparātus – tie pacietīgi gaidīs siltāku laiku, lai aktivizētos.

Zaļais starts

Kad augsne uzrakta un salieta, laiks parūpēties par savu vasaras ēdienkarti – tieši augsnē varat sēt redīsus, salātus, ziedkāpostus un krūmu dilles. Neaizmirstiet iestādīt arī sīpolus, lai galdā netrūktu zaļo lociņu. Šie dārzeņi nav kaprīzi, tie lieliski jūtas arī neapkurināmā siltumnīcā. Vasaras puķes – samtenes, vasaras dālijas, alisītes – sēj kastītēs. Aprīļa otrajā pusē pienāks cinniju un lauvmutīšu laiks. Kad sēkliņas izdīgušas, stādiņus piķē. Piķē arī martā sētos tomātus, gurķus, kolrābjus, kāpostus un kāļus stādiem.

Neaizmirstiet, ka pavasaris ir mānīgs, siltas dienas mēdz nomainīt vēlīnas salnas. Tad nu jāseko: ja saulainās dienās termometrs iedomīgi palecas, siltumnīca jāvēdina, bet, ja jūtat naktī salnas zogamies – jāiekurina. Neapsildāmās siltumnīcās var ieslēgt elektriskos sildītājus vai silti sasegt ar agrotīklu.

Konsultēja stādaudzētavas "Blīdene" pārdevēja konsultante Ilze Tīlika