Solvita Āboltiņa: valdības vadītāja krēsla tīkotājiem nav reāla plāna valsts izvešanai no krīzes

Ik pa laikam no atsevišķu politisko partiju pārstāvjiem izskan priekšlikums uzņemties jaunas valdības veidošanu. Partija Jaunais laiks (JL) aicina šīs personas nemaldināt sabiedrību ar populistiskiem solījumiem ātri izvest valsti no krīzes, bet gan vispirms izstrādāt detalizētu rīcības stratēģiju, kā nodrošināt ātru ekonomikas atveseļošanos, vienlaikus saglabājot sociālo budžetu esošā apjomā un nodrošinot budžeta konsolidāciju atbilstoši starptautisko aizdevēju prasībām, informē frakcijas "Jaunais laiks" sabiedrisko attiecību konsultante Laila Timrota.

"Šobrīd, zinot, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām budžetu "griezt" vairs nevajadzēs, atsevišķiem politiskajiem spēkiem ir viegli teikt, ka šī valdība nav spējīga izvest valsti no krīzes un viegli aicināt viņiem uzticēt jaunas valdības veidošanu. Aicinām sabiedrību nebūt lētticīgiem, bet tā vietā pavaicāt, vai šiem partiju personāžiem ir reāli īstenojams rīcības plāns, kurā mēs visi redzētu priekšlikumus budžeta konsolidācijai saskaņā ar starptautisko aizdevēju prasībām un sociālā budžeta saglabāšanu esošā līmenī. Šobrīd ir svarīgi, lai zem supervaroņa tērpa slēptos patiešām supervaroņa cienīgs spēks, nevis tikai butaforija," uzskata JL valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

JL norāda, ka šobrīd vienīgais, ko valdības vadītāja amata tīkotāji var sniegt, ir populistiski priekšvēlēšanu saukļi un tukši solījumi, labi apzinoties, ka tie nav izpildāmi.

"Atklāts ir jautājums, kur bija šīs personas pēdējā gada laikā, kad Latvijas valstij klājās visgrūtāk? Atsevišķas partijas ik pa laikam sevi piesaka kā vienīgos, kuri ir spējīgi izvest valsti no krīzes, piemirstot, ka tieši šīs glābējpartijas ir līdzatbildīgas, ka mēs esam tur, kur esam. Skaļi un demagoģiski solījumi, miljonu šķērdēšana necaurskatāmos projektos, apšaubāma reputācija, privatizēti valsts objekti kā privātā biznesa sastāvdaļa - vai tiešām šādi potenciāli valsts vadītāji mums vajadzīgi?," vaicā S.Āboltiņa.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais