Sātaniskie zombiji nacionālajā kultūrtelpā

Par globālā finanšu blēža Džordža Sorosa naudu savulaik tapušais mediju, nevalstisko organizāciju, politiķu, ierēdņu un represīvo struktūru darbinieku tīklojums sasniedzis kārtējo panākumu virsotni – pirms pāris gadiem tas iedēja savas dzegužu olas Kultūras ministrijā, bet tagad putni jau aizgūtnēm ēd nacionālās mediju telpas stiprināšanai paredzēto valsts finansējumu.

Kultūras ministrija pēc pēdējās ietekmes sfēru pārdales valdošajā koalīcijā ir Nacionālās apvienības (NA) atbildības lauciņš. Ministre Dace Melbārde ir NA deleģēta amatam, līdz ar to vismaz sākotnēji neradās aizdomas, ka viņai kāds sakars ar «sorosiešiem».

Ne bez pūlēm, bet Melbārdei 2015. gadā izdevās iedabūt par ministrijas Mediju politikas nodaļas priekšnieku Robertu Putni, kurš ir bijušais sorosiskās sabiedrības Delna vadītājs. Par to NA biedru rindās radās jautājumi un arī sašutums, taču par Putni kā mūris iestājās Melbārde un arī partijā ietekmīgi kadri Ināra Mūrniece, Einārs Cilinskis un Roberts Zīle. Līdz ar to bažas un protesti rimās.

Viens no Putņa pirmajiem darbiem bija pieņemt nodaļā par juriskonsulti bijušo Delnas juristi Aigu Grišāni, kas saprotami - senās cīņubiedres padoms vajadzīgs, kad jākārto lietas.

Melbārde nozīmēja Valsts Kultūrkapitāla fondu (KKF) par plašsaziņas līdzekļiem domātās valsts naudas sadalītāju. Viss it kā pareizi - medijiem naudu vajag, vajag tos stiprināt gan hibrīdkara šausmu kontekstā, gan Latvijas simtgades svētsvinīgajā noskaņā. Nav gan īsti loģiski, ka naudas dalīšanā ievilkts un «zem tankiem pamests» KKF, kam jānodarbojas ar naudas sadali māksliniekiem un literātiem, ne medijiem. Tas tāpēc, ka ministrija slinkuma dēļ vai arī ar gudru ziņu joprojām nav izveidojusi mediju politikas pamatnostādnēs paredzēto Mediju atbalsta fondu.

Naudu sadalīja daži kultūras cilvēki un Providus strādājuši sabiedrisko attiecību speciālisti, bet nebija neviena mediju praktiķa. Rezultāts ir tāds, ka lauvas tiesa no mērķprogrammā Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā sadalītajiem 490 000 eiro ir nonākusi atklāti vai slēpti sorosiskos medijos, kas gadiem ilgi skalo smadzenes Latvijas iedzīvotājiem.

Uzņēmumam Cits medijs, kas izdod žurnālu Ir, nauda piešķirta diviem projektiem kopā par 45 000 eiro. Red Dot Media - arī divi - 70 000 eiro. Nezin kādēļ no šīs programmas, kas pēc būtības paredzēta privāto mediju stiprināšanai, 30 000 eiro piešķirti Latvijas Televīzijai, kas jau tāpat tiek bagātīgi finansēta no valsts budžeta. Viens no konkursa komisijas locekļiem Andis Mizišs pats ir producents Latvijas Televīzijas raidījumam 4. studija. Tātad nonācis interešu konfliktā. Vienam pašam portālam Delfi iedalīti 116 000 eiro jeb 23,67% no kopējā piešķirtā finansējuma, kas neatbilst programmas mērķim atbalstīt daudzveidīgu saturu un trūcīgos sabiedriski nozīmīga satura radītājus, jo Delfi strādājuši ar paprāvu peļņu.

Portāls pietiek.com ziņo, ka viens no laimīgajiem konkursa uzvarētājiem Cits medijs nonācis policijas redzeslokā, jo jāizvērtē aizdomas par valsts atbalsta izkrāpšanu, uzrādot, iespējams, nepatiesus datus par medija Twitter auditoriju.

Ir tāds pagājušā gadā tapis Ministru kabineta rīkojums Nr. 666, kas apstiprina Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas plānu. Un šajā ar apokalipses «sātana skaitli» numurētajā dokumentā paredzēts, ka šogad medijiem jāsadala gandrīz 1,4 miljoni eiro. Tātad «pareizo» mediju dzīrēm vēl paredzams turpinājums, un apetīte ne tuvu vēl nav apmierināta.

Lai vēl vairāk piesmacētu stiprināto kultūrtelpu, paredzēts konkursa kārtībā iecelt jaunu Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieku, kas būs tāds kā virskurators apakškuratoram Putnim. Runā, ka šo amatu dabūšot aktīvā «sorosiste», asociētā pētniece un viena no Providus dibinātājām Vita Tērauda vai varbūt ne mazāk aktīvā mediju eksperte Anda Rožukalne.

Lai tā pakļautu savām interesēm ministriju... šeit vajag lielu gudrību.

Brīnumaini mistisks ir šo notikumu politiskais aspekts.

Nacionālās apvienības un «sorosiešu» ideoloģijas ir galēji pretējas - nacionālkonservatīvajiem ar kreisajiem liberāļiem neklātos kopā pat pačurāt vienos krūmos. Taču, re, kā pēdējie saimnieko pirmo cietoksnī! Ne velti Mateja evaņģēlijā lasām, ka tie pēdējie būs tie pirmie...