Viedokļi: Ne tikai zaļais transports, bet katra mūsu izvēle Komentēt
 
Viedokļi

Ne tikai zaļais transports, bet katra mūsu izvēle

 

Mēs dzīvojam gadsimtā, kad pārvietošanās un komunikācija notiek tādā ātrumā, par kādu mūsu vecvecāki varēja tikai sapņot. Tehnoloģijas nodrošina virkni ērtību, taču līdz ar tām rodas arī problēmjautājumi, kas skar katru no mums. Runa ir par klimata izmaiņām un siltumnīcas efektu. Protams, var teikt, ka atbildīgi ir ražotāji un valstis kopumā, taču galu galā arī katra mūsu individuālā izvēle var būt ieguldījums par labu siltumnīcas efekta samazinājumam un lietderīgai energoresursu izmantošanai.

Eiropas Parlaments (EP) kā tautas vēlēta institūcija diskutē un piedalās Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā par šiem jautājumiem. EP priekšsēdētājs Hanss Gerts Poterings ir uzsvēris, ka EP pienākums ir apliecināt atbalstu ilgspējīgai attīstībai ne tikai kā likumdevējam, bet arī savā ikdienas darbā. Tas izpaužas konkrētā rīcībā, piemēram:

- ieviests daudzpusīgs eko menedžmenta un audita (Eco-Managment and Audit Sheme – EMAS) plāns ar mērķi padarīt EP funkcionēšanu videi draudzīgāku;

- zaļo vilcienu čārterreisu uzsākšana;

- samazināts darbinieku komandējumu skaits;

- efektīvāka elektroenerģijas izmantošana – visi EP datori naktīs tiek automātiski izslēgti u.tml.

Eiropas Parlaments aicina eiropiešus izmantot sabiedrisko un videi draudzīgo transportu. Aprēķini liecina, ka, izmantojot sabiedrisko transportu, nevis savu privāto auto, katrs EP darbinieks nodrošina vairāk nekā 400 kg CO2 izmešu samazinājumu gadā – šāda CO2 apjoma absorbcijai nepieciešami 40 koki.

Jāatzīst, ka Eiropas Parlaments ir mobila institūcija, jo pamatdarbs notiek Briselē un 12 plenārsēdes gadā notiek Strasbūrā, ko nosaka ES līgums. To var mainīt tikai ar visu ES dalībvalstu lēmumu. Lai arī EP deputāti vairākkārt ir aicinājuši dalībvalstis pārskatīt šo jautājumu un parakstījuši atbalsta rezolūciju ES iedzīvotāju One Seat (viena darba vieta) kampaņas aicinājumam, pagaidām izmaiņu šajā punktā nav. Līdz šim Francijas valdība iestājusies pret Strasbūras sēžu svītrošanu.

Taču, kamēr dalībvalstis reizi pa reizei pievēršas šim jautājumam, Eiropas Parlaments rīkojas pēc savām pilnvarām. Sākot ar 2008. gada jūliju, uz plenārsēdēm Strasbūrā deputātiem un EP darbiniekiem ir iespējas doties ar ātrvilcienu, jo no līdzšinējiem sešiem lidojumu čārterreisiem Brisele – Strasbūra četri ir aizstāti ar vilcienu reisiem, kas ir videi draudzīgāki. Turklāt vilcieni ir izdevīgāki arī no budžeta viedokļa.

Eiropas Parlaments ievērojami samazinājis darbinieku komandējumu skaitu, jo mūsdienu tehnoloģijas ļauj produktīvi strādāt ar informāciju – neatkarīgi no cilvēka atrašanās vietas. Komandējumu skaita samazinājums vien ir ļāvis sasniegt 10 tonnu CO2 izmešu samazinājumu gadā – šāda daudzuma absorbcijai nepieciešami 1000 koki.

Šie ir tikai daži konkrēti piemēri tam, kā institūcija var padarīt savu darbību videi draudzīgāku. Taču mums jāatceras, ka ne jau tikai no valstu vadītājiem vai institūcijām ir atkarīgs, kādā vidē dzīvojam mēs un kādu to pēc sevis atstāsim. Tā ir katra mūsu izvēle un arī atbildība par to, ko darām vai nedarām. Eiropas Parlaments ir spēris konkrētus soļus, lai tas būtu videi draudzīgāks savā ikdienas darbā.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers