Jau ne pirmo reizi repliku sāku ar anekdoti.
Ābrams guļ gultā blakus savai sievai Zārai un, tramīgi grozīdamies, nespēj aizmigt.
Zāra jautā:
– Kas noticis?
– Nu, saproti, es Īzakam esmu 1000 latu parādā, un rīt man tā nauda ir jāatdod. Taču naudas mums nav, tāpēc atdot nespēšu.
Zāra paskatās pulkstenī. Ir jau pusnakts. Viņa sazvana Īzaku, sakot viņam, ka ir spiesta paziņot, ka Ābrams naudu atdot tomēr nevarēšot, jo viņam naudas vairs neesot.
Tad Zāra vēršas pie sava vīra, sakot:
– Tagad lai Īzaks naktīs vairs nevar gulēt, tu, mīļais, tagad vari gulēt mierīgi.
Aizvadītajā nedēļā līdzīgi izveidojušās arī Latvijas valdības attiecības ar Eiropas Komisiju un Starptautisko valūtas fondu. Šo starptautisko organizāciju pārstāvji iepriekšējā nedēļā viesojās Rīgā, lai vērtētu, vai Latvijā tiek pildītas iepriekšējās vienošanās par sabalansēta budžeta veidošanu un reformu sākšanu. Nespējot piedāvāt reformu plānu, kā arī pat nespējot sabalansēt esošo budžetu, Latvijas valdība netieši ir atzinusies savā bezspēcībā, vienlaikus Latvijas likteni uzticot starptautisko institūciju vadītājiem. Lai tagad viņi guļ nemierīgi...
Eiropas Komisija tagad spiesta risināt grūtāko dilemmu. No vienas puses, nav pieļaujams, ka visas pasaules acu priekšā ES atsakās palīdzēt kādai no savām dalībvalstīm, kurai draud sociāli nemieri. Nepalīdzot Latvijai, ciestu arī Lietuva un Igaunija, kā arī Zviedrija un Somija. No otras puses, visa pasaule noraugās uz Latvijas nespēju un nevēlēšanos risināt savas problēmas, attiecīgi naudas piešķiršana un palīdzēšana Latvijai ir negodīga attiecībā pret daudzām citām valstīm, kurām arī ļoti nepieciešama palīdzība.
ES nav apmierināta ar Latvijā notiekošo, akcentējot, ka budžeta mehāniska griešana vēl nenozīmē reformas. ES vēlas redzēt tādas izmaiņas Latvijas politikā, kas nodrošinātu līdzšinējo kļūdu neatkārtošanos. Šāda plāna Latvijai nav.
Jāakcentē arī, ka ne ES, ne arī SVF nav labdarības fonds, bet gan aizdevēji, kuriem, līdzīgi kā ikvienam aizdevējam, interesē, vai naudu būs iespējams atgūt. Patlaban tas nebūtu iespējams, tāpēc aizdevēji vēlas reformas, lai nodrošinātu apstākļus naudas atmaksai.
Vēl pirms pāris mēnešiem, premjers Valdis Dombrovskis bija tas, kas teatrāli runāja par varu, kas nomesta zemē pie kājām. Tagad viņš ir tas, kurš šo pašu varu ir nometis pie EK pārstāvniecības un SVF fonda misijas durvīm. Tagad viņam atliek demisionēt, un godīgāk būtu, ja tas tiktu izdarīts līdz vēlēšanām.