Mazāk darvas, nevis vairāk medus

Ar nedēļas novēlošanos pievēršos aizvadītajai Lielajai talkai, lai gan par to jau tik daudz runāts, tai skaitā to pamatoti slavējot. Lielajai talkai kā tādai nav ēnas puses, taču to aizēnoja atsevišķu pašvaldību vēlme novelt visu atbildību par piemēslojumu un tā aizvākšanu tikai uz iedzīvotāju pleciem.

Nenoliedzami, ne jau pašvaldība un tās struktūrvienības ir piemēslojušas apkārtni, bet gan kāds no iedzīvotājiem. Taču pašvaldības ir vistiešākajā veidā atbildīgas par to, ka šāda situācija ir radusies.

Kāpēc tik maz ir iekārtotu nelielo atkritumu urnu, lai būtu kur iemest arī sīkas drazas? Mazai atkritumu urnai būtu jābūt katrā publiskā vietā, ik uz ielas stūra, arī upmalās un parkos, tai skaitā arī pie katra veikala un vietas, kur var nopirkt sīkas uzkodas.

Pašvaldībām ir jānodrošina kontrole pār to, lai katram dzīvoklim un/vai mājai būtu noslēgts līgums par atkritumu savākšanu, vienlaikus arī nodrošinot atkritumu savākšanu no maznodrošinātajiem.

Ir izveidojušās daudzas lielas un mazas nelegālās atkritumu izgāztuves, kurās iedzīvotāji izmet savus ikdienas atkritumus – iespējams, tāpēc, ka nav naudas, lai samaksātu vietējam atkritumu savācējam, iespējams, tāpēc, ka atkritumu savākšanas laiki nav pieņemami, iespējams, arī tāpēc, ka līgumam nepieciešamo formalitāšu kārtošana ir pārāk ķēpīga.

Pašvaldībām ir jākontrolē, cik atbildīgi savus darba pienākumus veic atkritumu savācēji un apsaimniekotāji. Daudzstāvu mājās pie atkritumu tvertnēm veidojas netīrumu kalni, jo atkritumi netiek savākti laikus. Jā, iespējams, vienojoties par grafiku, nav pareizi aprēķināts iespējamais atkritumu daudzums, taču prasās ne tikai vainīgā atrašana, bet gan arī problēmas risināšana.

Es savā privātmājā esmu saskāries ar situāciju, kad no manis nav savākts uz atkritumu tvertnes novietots papildu atkritumu maiss, bet citkārt par to ir prasīta papildu samaksa. Esmu bijis saprotošs, taču pieļauju, ka ir arī tādi cilvēki, kas šo maisiņu pēcāk izmet kur pagadās.

Joprojām nezinu, kā man jārīkojas ar nevajadzīgu gultu, televizoru, ledusskapi vai riepām. Apsolu, ka vajadzības gadījumā to noskaidrošu. Vienlaikus esmu pārliecināts, ka būs daudzi, kas nemēģinās noskaidrot, jo vieglāk būs paklusām to izmest tuvējā mežmalā. Ar vienu darvas karoti var sabojāt lielo medus podu – pietiek ar viena neapzinīgā iedzīvotāja izmestajām drazām, lai sabojātu visu pārējo kaimiņu kopto apkārtnes ainavu.

Viedokļi

Latvijas meži, purvi un piejūras kāpas ir vietas, kur varam baudīt dabas mieru, skaistumu un meklēt veldzējumu ikdienas steigā. Tās sniedz iespējas ikvienam no mums apdzīvot šo dabas telpu, skrienot, sēņojot, pastaigājoties vai dodoties izbraukumos ar velosipēdu, motociklu un kvadraciklu, kur tas ir atļauts.