Viedokļi: Bizness pamet Latviju 37 komentāri
 
Viedokļi

Bizness pamet Latviju

 
F64
Ekrānšāviņš no avīzes
 
Bizness pamet Latviju
1 / 2 Bildes 
 
 

Kā liecina CSP apkopotie dati par Latvijā veiktajām nefinanšu investīcijām faktiskajās cenās, tad 2016. gads bija katastrofāls Latvijas ekonomikā. Ja 2015. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija 2,78 miljardi eiro, tad 2016. gadā kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās bija tikai 2,12 miljardi eiro. Tik zems kopējais nefinanšu investīciju apjoms faktiskajās cenās Latvijā bija pirms iestāšanās ES. Pēc iestāšanās ES zemāks investīciju apjoms bija tikai vienā – 2010. – gadā. Tikai valdību, Finanšu un Ekonomikas ministrijas tas nemulsina.

IKP aprēķināšanas metodika Latvijā ir izveidota tik rafinēti, ka Latvijas IKP augs arī bez investīcijām, augs pat tad, ja visi ārvalstu investori izvedīs savus kapitālu no Latvijas (2016. gadā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija negatīvs). Nekas nedrīkst traucēt plānot strauju Latvijas izaugsmi un tuvošanos Eiropas vidējam līmenim. Tomēr Latvijas Bankas apkopotā statistika par finanšu kontiem liecina, ka, salīdzinot 2016. gada trešo ceturksni ar 2015. gada trešo ceturksni, visu Latvijas uzņēmumu (ieņemot bankas un apdrošinātājus) pašu kapitāls samazinājās. Pašu kapitāls ir uzņēmuma vērtība pēc tam, kad uzņēmums ir nokārtojis visas saistības pret kreditoriem (atdevis visus parādus). Visiem Latvijas uzņēmumiem aktīvi aug lēnāk par pasīvu apjomu. Pozīcija, kurā aktīvu pieaugums ir vislielākais, ir uzņēmumu brīvie līdzekļi. Gada laikā skaidras naudas daudzums visiem Latvijas uzņēmumiem pieauga par pusmiljardu eiro. Varam nedaudz vienkāršot. Tas pusmiljards eiro, kas Latvijas ekonomikā 2016. gadā tika ieinvestēts mazāk par 2015. gada līmeni, uzkrājās Latvijas uzņēmumu kontos komercbankās.

2016. gada tendences ir ļoti draudīgas Latvijas ekonomikas attīstībai. Ja investīcijas tiek veiktas šodien, tad ir pamats cerēt uz ienākumiem rīt. Būtisks investīciju samazinājums vienā gadā nozīmē proporcionāli daudz lielāku nesaņemto ienākumu daudzumu nākamo piecu līdz desmit gadu laikā.

Ja Latvijā netiek veiktas par ES vidējo lielumu lielākas investīcijas, tad nav nekāda pamata cerībām uz ātrāku izaugsmi. Ja uzņēmēji aptur investīciju veikšanu, tad ir divas iespējas. Pirmā ir piespiest uzņēmējus investēt politiskiem līdzekļiem. Uz to grāmatā 23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu (Rīga, Zvaigzne ABC, 2013) norāda pazīstamais Dienvidkorejas ekonomists Hadžūns Čangs: «Vienkārši padarot bagātos bagātākus, mēs pārējie nekļūstam bagātāki. Lai, dodot vairāk bagātajiem, tas nāktu par labu pārējai sabiedrībai, bagātie ir jāpiespiež nodrošināt lielākas investīcijas un līdz ar to lielākas investīcijas ar politiskiem līdzekļiem...» (169. lpp.) ASV prezidents Donalds Tramps ar vienkāršu politisku līdzekli, piedraudot Meksikā ražotus vieglos auto aplikt ar 20% muitu, piespieda Japānas autobūvētājus atsākt investēt ASV. Reinvestētās pelņas atbrīvošana no uzņēmuma ienākuma nodokļa arī ir «politisks līdzeklis».

Diemžēl, ja uzņēmēji nesaskata sfēras, kurās varētu investēt (pērn pat Latvijas finieris izvēlējās investēt Igaunijā, nevis Latvijā), tad politiskie represiju vai kārdinājumu instrumenti var nenostrādāt. Tad ir jārīkojas tā, kā savulaik rīkojās ASV prezidents Franklins Rūzvelts (1882-1945) vai kā periodiski rīkojas Ziemeļvalstu valdības, kad valsts kļūst par galveno investoru. Taču visus iespējamos valsts finanšu resursus esošā valdība ir nosolījusi akūtām vajadzībām aizsardzībai, mediķiem utt.

Latvijas tautsaimniecības daļa, kurā turpinās ievērojams bagātības uzkrāšanās pieaugums, ir mājsaimniecības. Gada laikā Latvijas mājsaimniecību aktīvu kopējā vērtība no 23 miljardiem eiro pieauga līdz 25,4 miljardiem, savukārt mājsaimniecību saistības (pasīvi) samazinājās no 6,4 līdz 6,3 miljardiem eiro. Tāpēc arī valdības ministri slepus un atklāti perina plānus aplikt tieši mājsaimniecības ar milzīgiem papildu nodokļiem. Gadījums ar Džemmu Skulmi ir tikai procesa sākums - aisberga redzamā daļa.

Nemākulīgie ministri, kas nogalināja Latvijas biznesa iespējas, ķersies žņaugt mājsaimniecības! Diemžēl ne viss bagātību pieaugums mājsaimniecību sektorā attiecas uz vietējiem iedzīvotājiem, kas ikdienā strādā. Daudzas mājsaimniecības akumulē ārzemēs strādājošo naudas pārvedumus.

Ievērojamu bagātības pieaugumu mājsaimniecības daļā nodrošina tas, ka krieviski runājošais starptautiskais bizness Rīgas apkārtni izraudzījās kā dzīves un atpūtas vietu, bet nevēlas šeit nodarboties ar biznesu uz vietas.

Mājsaimniecību bagātības pieaugumu nodrošina arī tie, kas, vīlušies Latvijas uzņēmējdarbības nodokļu politikā un biznesa attīstības iespējās, savu enerģiju labprātāk velta, uzlabojot un labiekārtojot savus mājokļus.

Esošās tendences liecina, ka varas piekoptā politika padzen biznesu no Latvijas.



Komentāri [37]
#
Tevi gaida 20.marts 2017 22:56 atbildēt
Vai tu parakstījies ar savu internetbanku? Nē, ieej portālā mana balss.lv un atrodi 3 iniciatīvas, kas gaida tavu parakstu:

(1) ZEMEI ZEM DAUDZDZĪVOKĻU DZĪVOJAMĀM MĀJĀM JĀBŪT TIKAI ŠO MĀJU IEDZĪVOTĀJU ĪPAŠUMĀ manabalss.lv/zemei-j..ivotaju-ipasuma/show

(2) PAR PAMATOTU NEKUSTAMA ĪPAŠUMA NODOKLI manabalss.lv/par-gro..likuma-67-panta/show

(3) PAR PIESPIEDU NOMAS ZEMES KADASTRĀLO VĒRTĪBU
manabalss.lv/par-pie..astralo-vertibu/show
Piedāvājam grozīt "Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu", lai zemei zem daudzdzīvokļu mājām un neražojošām būvēm noteiktu vēsturiski taisnīgu kadastrālo vērtību un reālu zemes nomas un izpirkuma maksu.
 
#
np 20.marts 2017 16:02 atbildēt
skaidrs ka ar ekonomiku ir briesmīgi . Nav skaidrs ka par to raksta liberālis Paiders
 
#
Sventa 20.marts 2017 9:08 atbildēt
Ej nu ej???Vai tiešām bizness pazūd Latvijā?:DD
 
#
ZZS labdari? 19.marts 2017 23:04 atbildēt
ManaBalss.lv
apmēram pirms nedēļas
Finanšu ministrija pretojas ierosinājumam ceļa nodokli iekļaut degvielas cenā!
Lai gan iniciatīva "Atcelt pastāvošā ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, ieviest pēc igaunijas parauga" (gandrīz 24 000 paraksti) Saeimas sēdē tika nodota tālāk FM izvērtēšanai, ministrijas pārstāvis Edgars Putra par tās pieņemšanu izteicās noraidoši.
Starpcitu, Edgars Putra (ZZS) bija viens no tiem diviem deputātiem, kas balsoja PRET iniciatīvas tālāku virzību! Otrs bija Jānis Trupovnieks (ZZS)....
Skatīt vairāk
 
#
BertaB 19.marts 2017 22:23 atbildēt
Kamēr plānotāji domās, ka budžetam pietiks ar pensionāru nodokļiem un budžetnieku nodokļiem (!), tikmēr viņiem pietiks. Ja pietrūks, pacels NĪN vai vēl ko. Pašvaldību policisti jau skraida ar lineāliem un mēra zāles garumu. Vajagod domēm naudu!
 
Skatīt visus 37 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers