Neatkarīgās Rīta Avīzes 2014.gada 3.novembrī publicētajā rakstā "Eiropas gaisu piesārņos ar naudas smaržu" aicināts CO2 izmešu apjoma samazināšanai novirzīto naudu izlietot maksimāli efektīvi un atbilstoši Latvijas interesēm. Diemžēl, neapstrīdami atbalstāmais aicinājums rakstā pamatots ar nepilnīgiem apgalvojumiem par elektromobiļu pielietojumu. Tālāk sniegti minēto apgalvojumu precizējumi.
Šobrīd visus automobiļus Latvija importē, un izņēmums nav arī elektromobiļi. Īpašais atbalsts automobiļu jauno tehnoloģiju – šobrīd elektromobiļu – plašākai izmantošanai arī nav nekāds jaunums: vieglo dīzeļdegvielas automobiļu ieviešana ir atbalstīta ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai.
Viena no elektromobiļu priekšrocībām ir to salīdzinoši augstākā energoefektivitāte. Speciālistiem ir zināms, ka elektromobiļi enerģiju izmanto 3-5 reizes efektīvāk, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automobiļiem. Izmantojot aprēķinos Eiropas Savienības (ES) valstīs vidējā CO2 daudzuma uz saražoto elektroenerģijas kWh vērtību, elektromobiļi rada apmēram 3-4 reizes mazāk CO2 izmešus, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja automobiļiem. Ņemot vērā, ka Latvijā saražotā elektroenerģija ir „zaļāka” nekā vidēji ES, elektromobiļu devums CO2 samazināšanā ir vēl efektīvāks.
Transporta jomā CO2, arī kā fosilās degvielas patēriņa mērs, ES galvenokārt tiek saistīts ar mērķi samazināt atkarību no naftas produktiem. Transporta nodrošināšanai importētā fosilā degviela ik gadus rada Latvijas ārējās tirdzniecības deficītu 6,5% apmērā. Rēķinot 2013.gada mazumtirdzniecības cenās, Latvijas iedzīvotāji par transportam importēto fosilo degvielu gadā samaksā 1,42 miljardus EUR (Elektromobilitātes attīstības plāns 2014.-2015.gadam).
Bez CO2 izmešiem, iekšdedzes dzinēja automobiļu izmeši satur daudzas kaitīgas vielas, kas izraisa cilvēku saslimšanu, ieskaitot dažādas onkoloģiskā slimības. Minēto kaitīgo vielu apjomi, salīdzinot ar CO2, ir niecīgi, taču to ietekme uz cilvēku veselību, kā liecina daudzi pētījumi, ir tieša un pierādāma. Būtiski, ka elektromobiļiem nepieciešamās elektroenerģijas ražošanas procesā termoelektrostacijās radušās kaitīgās vielas atmosfērā izplūst salīdzinoši tālu no cilvēku koncentrēšanās vietām.
Nenoliedzami, katrai tehnoloģijai ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Arī elektromobiļu un citu elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu nepieciešams analizēt, izmantojot zināmos faktus, kā arī jaunapgūto pieredzi. Būt īpaši viediem liek mūsu tuvāko kaimiņu aktivitātes elektromobilitātes jomā: Igaunijā ir vairāku gadu elektromobiļu ieviešanas programma un visu valsts teritoriju sedzošs uzlādes punktu tīkls, savukārt Lietuvā – elektriskās piedziņas autobusu nacionālais projekts.
