Ir skaidrs, ka Liepājas Metalurga maksātnespējas problēmas visdrīzāk tiks risinātas pēc scenārija “bankrots” un pašlaik starp ministriem valdībā norisinās stīvēšanās par to, kurš tad šādu lēmumu sabiedrībai paziņos.
Tas būs tāpat, kā kādreiz Vienotības ministrs Artis Kampars radio pēkšņi pasludināja, ka AirBaltic ir bankrotējis, jo lēmums par Liepājas Metalurga glābšanu būtu viens pret vienu Godmaņa pozīcijai Parex bankas sakarā. Uzņēmumā nāktos ieguldīt papildus desmitiem miljonu valsts līdzekļu.
Ministriem nederīgie scenāriji
Jebkurš no scenārijiem nav derīgs nedz Vilkam, nedz arī Pavļutam. Jo abi ir vienlīdz atbildīgi par noziedzīgu valsts izsniegtā galvojuma neuzraudzīšanu. Kas, savukārt, Liepājas Metalurga amatpersonu darbību rezultātā, šo uzņēmumu ir novedis līdz maksātnespējas pazīmēm, vairāk nekā 2300 Liepājas Metalurga darbiniekus padarot par potenciālajiem bezdarbniekiem.
Esmu pārliecināts, ka gan finanšu, gan ekonomikas ministrs vilcināsies uzņemties atbildību par notiekošo. Koalīcijas vadošās partijas – Vienotības - virzītais ministrs Vilks visu atbildību centīsies novirzīt uz Valsts kases realizēto uzraudzību pār valsts izsniegto galvojumu. Viņš arī spēlēsies ar juridiskiem formulējumiem, kas liedza valstij rūpīgi vērtēt Liepājas Metalurga darbību, pēc valsts atbalsta saņemšanas. Savukārt Reformu partijas ministrs Pavļuts piesegsies ar savu neilgo atrašanos ekonomikas ministra amatā, Kampara iepriekš īstenoto politiku obligātās iepirkuma (OIK) komponentes maksājumu palielināšanā un Repšes, kas tolaik vēl bija Jaunajā laikā, iniciēto galvojuma izsniegšanu uzņēmumam. Vienlaicīgi abi ministri attaisnojumu sev meklēs visā metalurģijas nozarē Eiropā, kur šajos krīzes gados jau ir bankrotējušas pāri pār desmit metalurģijas rūpnīcu.
No atbildības neizvairīsies
Taču no atbildības izvairīties neizdosies nedz vienam, nedz arī otram un abu ministru lavierēšanām būtu jāpieliek punkts.
Finanšu ministrija visus šos gadus ir bijusi nolaidīga, nerēķinot un neanalizējot, kas tad patiesībā notiek Liepājas Metalurgā. Laikā, kad aizdevuma līguma nosacījumi no UniCredit S.p.A. puses bija ļoti stingri, valsts uzraudzība pār galvojumu bija pavirša līdz formalitātei. Tā aprobežojās vien ar četrām sarakstēm visu šo gadu garumā, saņemot publiski pieejamo informāciju, bez jebkādas iedziļināšanās uzņēmuma pamatdarbības jautājumos. Amatpersonu rīcībā nav neviena sanāksmju protokola, kuros būtu atspoguļota jebkāda apspriede Liepājas Metalurga sakarā un pašlaik tiek deklarēts absurds arguments, ka par uzņēmuma mērķu nesasniegšanu ir atbildīga vien uzņēmuma valde. Faktiski Finanšu ministrija attapās tikai 2013.gada 13.februārī, lūdzot veikt padziļināto finanšu izpēti uzņēmumā. Tas jau pats par sevi apliecina ministra Vilka nekompetenci Liepājas Metalurga jautājumos.
Turklāt valdībai būtu jālemj ne tikai par SIA „Ernst & Young Baltic” ziņojuma atslepenošanu. Vienlaikus būtu arī jāatklāj ar SIA „Ernst & Young Baltic” noslēgtās vienošanās par audita veikšanu vienošanās nosacījumi un auditoriem dotie uzdevumiem. Tieši šīs pozīcijas arī atspoguļos visas tās procedūras, ko atbildīgā Finanšu ministrija nebija veikusi un šo gadu garumā “nogulējusi”.
Savukārt Ekonomikas ministrija, neskatoties uz to, ka 2009.gadā pati sniedza atzinumu par ieguvumiem Liepājas Metalurga ražotnes modernizācijā, izmaksu ekonomiju un ietekmes uz vidi mazināšanu, līdz pat šim brīdim neveica analīzi pār saņemtā aizdevuma izmantošanas rezultātiem un sākotnēji deklarēto mērķu sasniegšanu. Ministra Pavļuta rīcībā nav arī nekāda veida aprēķinu par OIK ietekmi uz Latvijas valsts tautsaimniecību un konkrēti uz Liepājas Metalurgam izsniegto aizdevumu.
Ļoti daudzi ir arī aizmirsuši, ka AS „Citadele banka”, kurā Liepājas Metalurgam ir izsniegta kredītlīnija un kurai par labu ir ieķīlāta visa uzņēmuma manta, lielākais akcionārs ir VAS „Privatizācijas aģentūra”, par ko personīgi atbild ministrs Pavļuts. Viņam vienkārši bija jāinteresējas par šī parāda atmaksas grafiku un tā ievērošanu un AS “Citadele banka” iesaisti risku vadībā. Arī AS „Latvenergo”, par kuras darbību ir atbildīgs ekonomikas ministrs, vairākkārt ir lēmusi par elektroenerģijas līguma nosacījumiem, ieskaitot arī apmaksas nosacījumus. Es personīgi nebūšu pārsteigts, ja jau tuvākajā laikā Liepājas Metalurgam tiks vienkārši atslēgta elektroenerģijas padeve un pati akciju sabiedrība vērsīsies pret to ar prasību par maksātnespēju.
Beigu sākums
Jau 2012.gada sākumā, kad Liepājas Metalurga finansiālās problēmas tika norādītas sniegtajās atskaitēs, gan Vilkam, gan arī Pavļutam atbilstoši to kompetencei bija jāsāk meklēt risinājumu. Pamatu jautājumiem veido arī ziņas no Komercķīlu reģistra, kurā ir nepārprotami norādīts, ka Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā ķīlas ņēmēju sarakstā, galvojot UniCredit S.p.A. izsniegto aizdevumu 2010.gadā, ir vien sestajā vietā. Liepājas Metalurgs jau bija ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību pirms tam gan SEB, gan Citadelei. Kā vispār bija iespējams sniegt nodrošinājumu Liepājas Metalurgam izsniegtajam aizdevumam, ja pats galvojums faktiski nodrošināts nav? Un kādus līdzekļus valsts no Liepājas Metalurga atgūs, pēc izsniegtā aizdevuma atmaksāšanas uzņēmuma vietā, ja Liepājas Metalurga ražotne tiks pārdota par metāllūžņu cenu?
Visi šie apstākļi liecina par lielu saistību īpatsvaru, kas liegs Liepājas Metalurgam piesaistīt papildus līdzekļus pamatdarbības nodrošināšanai un ir uzņēmuma beigu sākumposms.
Valdība atkal “iebraukusi”
Jau tagad var secināt, ka valsts ar izsniegto galvojumu Liepājas Metalurgam ir „iebraukusi auzās”, un papildus prasīto palīdzību 57,6 miljonu latu apmērā, pie pašreizējās Dombrovska valdības saimniekošanas būtu lietderīgāk sadalīt starp 2300 darbiniekiem.
Eiropas Komisija tikai 2013.gada jūnijā nāks klajā ar rīcības plānu Eiropas metalurģijas nozares problēmu risināšanai un līdz tam brīdim arī atļauja valsts atbalstam no Eiropas Komisijas dota netiks. Mēs nebūsim ne ar ko priviliģētāki salīdzinot ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu bankrotējošiem metalurģijas uzņēmumiem.
Tikmēr, Dombrovska valdības ministri Vilks un Pavļuts atsakās sniegt Saeimas deputātiem informāciju Liepājas Metalurga sakarā, slēpjot no tiem kā SIA „Ernst & Young Baltic” ziņojumu, tā arī iespējamos risinājumus, cenšoties pieņemt lēmumu šaurā “savējo” lokā. Tādi jautājumi kā iespējamā valsts aizdevuma izsniegšana Liepājas Metalurgam, jaunu investoru piesaiste, pārrunu rezultāti ar pašreizējiem aizdevējiem, Latvenergo pozīcija Liepājas Metalurga sakarā un atlikto maksājumu grafiku publiskošana, tiek vienkārši ignorēti.
Ministri piesedz īpašniekus
Savukārt tas, kā publiskajā komunikācija ministrijas pa kripatiņai atspoguļo to rīcībā esošos materiālus, liecina par Liepājas Metalurga vadības amatpersonu piesegšanu. Pirms publiski deklarēt, ka „auditori Liepājas Metalurgā nekonstatē tiešas krāpniecības pazīmes”, atbildīgajiem ministriem būtu sākotnēji jāpublisko ziņas, kas ir ietvertas EUROFISC, par to vai no Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentām iestādēm tika saņemti pieprasījumi uzraudzīt AS Liepājas Metalurgs par iespējamo saistību ar krāpšanās darījumiem ES ietvaros?
Visi šie apstākļi dod pamatu rīkoties un “Saskaņas Centrs” saistībā ar Liepājas Metalurgā, Finanšu un Ekonomikas ministrijā notiekošo rosinās dibināt parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kura cita starpā vērtēs ministra Vilka un Pavļuta atbilstību savam amatam.
