Eksperts Putinam vieglu nākotni neprognozē

 
©AP/Scanpix

Pārliecinošā uzvara Krievijas prezidenta vēlēšanās ne tikai leģitimizē Vladimiru Putinu, bet arī uzliek viņam daudz pienākumu pret saviem iedzīvotājiem, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka viens no Putina lielākajiem izaicinājumiem būs realizēt iedzīvotāju cerības. Cilvēki balsoja par stabilitāti, esošo sistēmu un "status quo", tomēr Krimas stāsts pamazām aizmirsīsies un cilvēku gaidas par ekonomisko izaugsmi, kā arī izmaiņām savā labklājībā atgriezīsies.

Sprūds norādīja, ka 40% Krievijas iedzīvotāju gaida izmaiņas savas labklājības jomā. Putinam uzlabot labklājības jomu, tostarp īstenot pensiju reformu, kas Krievijā nepieciešama, nebūs vienkārši, īpaši, ņemot vērā stagnējošo valsts ekonomikas izaugsmi, attiecības ar rietumiem, kā arī esošo investīciju apmēru un citus izaicinājumus, pārliecināts eksperts.

Izaicinājums būs arī šī termiņa sešu gadu laikā neiekrist "vēlā brežņevisma periodā", pauda Sprūds. "Krievijā spēcīga roka ir svarīga, bet pēc spēcīgas rokas un autoritāras centralizācijas, parasti seko diezgan demokrātiska un ne vienmēr strukturēta decentralizācija," sacīja eksperts.

Vienlaikus viņš uzskata, ka Krievijā kopumā nekādas radikālas izmaiņas nākamajos Putina valdīšanas sešos gaidos nav gaidāmas. Interesantākais gan varētu notikt pēc sešiem gadiem, tostarp intriģējoša būs politikas daļa, proti, kā izskatīsies jaunā sistēmiskā opozīcija, jo Krievijas komunistu līderis Genādijs Zjuganovs un Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas pamazām noveco, un būs jāmeklē citi aizstājēji, sacīja Sprūds.

Tāpat aktuāls jautājums par to, kas notiks ar parasto opozīciju, tostarp Kseniju Sobčaku. Situācija, gatavojoties 2024.gada vēlēšanām, pašai Krievijai nebūs nemaz vienkārša, uzskata Sprūds.

Viņš domā, ka prezidenta amatā Putinam šis būs pēdējais termiņš. Putins pēc savas dabas esot "legālists", proti, viņš kā jurists un autoritārs līderis uzskata, ka kaut kādiem noteikumiem ir jābūt, un to viņš apliecināja 2008.gadā, kad faktiski palika līderis, bet formāli no prezidenta amata atteicās, teica Sprūds.

Pēc viņa paustā, ir dažādi veidi, ka noturēties amatā. Piemēram, Ķīna jau parādījusi, ka iespējams mainīt konstitūciju, lai atceltu termiņa ierobežojumu. Tāpat var meklēt risinājumu, kurā Putins joprojām formālā vai neformālā veidā paliktu valsts galvas statusā.

Vērtējot Putina pasaules uztveri un iepriekšējo rīcību, eksperts uzskata, ka viņš vairs par prezidentu nekandidēs. Vienlaikus grūti iedomāties, ka Putins savos 72 gados, kas ir arī ASV prezidenta Donalda Trampa vecums, būs gatavs pilnībā aiziet no politikas, un šī iemesla dēļ, visticamāk, kaut kādi risinājumi Putina ietekmei tiks meklēti, pārliecināts Sprūds.

"Tā kā Putins jaunāks nepaliek, būs jāmeklē kāds pēctecis, bet pastāv šaubas, vai tas varētu tagadējais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs, kurš patlaban nav populārs," norādīja Sprūds. Arī šis jautājums būs viens no tiem, kas Krievijai līdz 2024.gadam būs jāatrisina, viņš piebilda.

Vērtējot Krievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu kopumā, Sprūds norādīja, ka nenoliedzami šīs vēlēšanas Putinam bijušas diezgan pārliecinošas. Ja sākotnēji ekspertam licies, ka līdzdalība pēc pirmajiem rezultātiem nav tik augsta, tad patlaban visos rādītājos Putins pārspējis gan 2012.gada, gan iepriekšējo vēlēšanu rezultātus.

Sprūds uzskata, ka ir būtiski, ka Putins spējis palielināt līdzdalību. Putinam galvenais oponents šajās vēlēšanās nebija citi amata kandidāti, bet gan cilvēks, kurš uz vēlēšanām varētu neaiziet. Arī opozicionārs Aleksejs Navaļnijs netiešā veidā bija izaicinājums Putina leģitimitātei un autoritātei, un tieši līdzdalības rādītājs Putinam bijis izšķirošais, uzskata Sprūds.

Pēc eksperta paustā, Putins vēlēšanās savācis 56 miljonu cilvēku balsu, un šādu rādītāju nav spējis iegūt neviens cits Krievijas prezidenta kandidāts. Vienīgais cilvēks, kurš iepriekš pārvarēja 50 miljonu barjeru, bija Medvedevs 2008.gadā, un patlaban Putins arī šo rekordu ir pārsniedzis.

"Vienlaikus, kaut arī dati kā tādi ir ļoti pārliecinoši, un to nevar noliegt, svarīgi izvērtēt, vai bija iespējams cits rezultāts, ja vēlēšanu laikā tika monopolizēti visi mediji, kā arī opozīcija tika pilnībā diskreditēta un padarīta var "klauniem"," atzīmēja Sprūds.

Ārpolitikas eksperts uzskata, ka Latvijas un Krievijas attiecībās šāds vēlēšanu iznākums izmaiņas neieviesīs, jo kopumā Krievijas ārpolitikā valda zināma "interešu pirātisma doktrīna". "Krievija izmanto pietiekoši oportūnistiskas interešu virzīšanas iespējas, un Latvijas gadījumā nekādas nozīmīgās intereses vai iespējas nav, līdz ar to Latvija, visticamāk, būs pietiekoši "nerelevanta" Krievijai šajā posmā," uzskata Sprūds.

Kā ziņots, Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Tomēr Krievijas opozīcijas aktīvisti un nevalstiskās organizācijas ziņoja par daudziem pārkāpumiem svētdien notiekošajās prezidenta vēlēšanās. Galvenie minētie pārkāpumi ir fiktīvu biļetenu mešana urnās, kā arī urnu novietošana ārpus videokameru redzamības loka.