Ārlietu ministra lēmums iekļaut trīs Krievijas estrādes zvaigznes tā dēvētajā melnajā sarakstā jau izraisījis reakciju Krievijas valsts domē, kuras deputāti aicina festivālu Jaunais vilnis nākamgad organizēt nevis Jūrmalā, bet Krimā.
Ļoti iespējams, ka drīzumā ar ģeopolitisko norišu sekām būs jāsamierinās arī sporta līdzjutējiem.
Ņemot vērā, ka Briselē turpinās Eiropas Savienības ārlietu ministru samits, kurš lems par vērienīgāku sankciju piemērošanu Krievijai, nav izslēgts, ka pa sitienam līdz ar kultūras pārstāvjiem var nokļūt arī ar sportu cieši saistīti Krievijas pilsoņi. Tas nopietni apdraudētu jauno hokeja talantu kalves Rīgas Dinamo dalību Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) vai pat komandas eksistenci kā tādu. Par to, vai starptautiskajā konfliktā vajadzētu iejaukt arī sportu, ekspertu viedoklis dalās.
Vilina ar Krimu
Divi Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas (KFKP) deputāti Jaunā viļņa organizatoriem nosūtījuši vēstuli, kurā aicina jauno izpildītāju festivālu nākamajā gadā pārcelt, piemēram, uz Krimu. Kaut arī KFKP Valsts domē ir tikai 92 no 450 deputātiem, tā ir otra lielākā frakcija, kas spējīga radīt pietiekamu lielu vilkmi Krievijas sabiedrībā, lai kombinācijā ar Krievijas ģeopolitiskajām interesēm festivāls tiešām pamestu Jūrmalu.
Kaut arī šāda notikumu attīstība priecētu lielāko daļu labēji centriski orientēto politisko partiju biedru, Jūrmalas uzņēmēji neslēpj, ka tas būtu iznīcinošs trieciens sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu biznesam. Uz to savā paziņojumā norāda arī Saskaņas centrs. «Dienas mīkla: cik ilgs laiks paies pēc Rinkēviča [ārlietu ministra Edgara] kaprīzes un provokācijas, lai viesnīcu un restorānu īpašnieki būtu spiesti slēgt savu biznesu?» sociālajos tīklos retoriski jautā opozīcijā esošā partija.
Kaut arī šī replika kontekstuāli saskan ar komunistu paustajām vēlmēm, Saskaņas centrs sadarbojas ar KF Valsts domes lielāko frakciju – Vienotā Krievija, kas pagaidām nekādus paziņojumus vai aicinājumus par Jauno vilni nav izplatījusi.
Vai uz strīpas Dinamo?
Bažas par to, ka Eiropas Savienības sankcijas rikošetā var trāpīt arī Kontinentālajai hokeja līgai, rada fakts, ka ASV un Kanāda jau pavasarī vērsās pret vairākiem Krievijas augstākās varas ešelonam pietuvinātajiem uzņēmējiem. Arī pret uzņēmējiem, baņķieriem brāļiem Arkādiju un Borisu Rotenbergiem, kas ir arī ietekmīgi funkcionāri KHL un dažu līgas komandu vadībā, kā arī cieši saistīti ar Gazprom, kas ir ietekmīgākais līgas sponsors.
Savukārt līdz ar Malaizijas aviolainera notriekšanu virs konflikta pārņemtās Ukrainas Eiropas Savienībā aizvien skaļāk dzirdamas ietekmīgas balsis, kas aicina ES līderus novilkt baltos cimdus un beidzot nopietni vērsties pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ieskaujošajiem uzņēmējiem, kas rauš miljardus uz valsts rēķina. ES ārlietu ministru samitā sankciju paplašināšanas jautājums būs viens no sarežģītākajiem.
Brāļu Rotenbergu nozīmi Krievijas izvērstajā informācijas karā, kura ierobežošanai Latvija ir pat gatava aizliegt retranslēt dažus Krievijas telekanālus, atzīst arī Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, kas kādā no pētījumiem raksta: «Uz Pirmā kanāla darbu ietekmi atstāj arī cits Putina paziņa – Arkādijs Rotenbergs, kuram pieder uzņēmums Krasnij kvadrat, kas gatavo programmas Pirmajam kanālam.»
Centra izpilddirektors Andis Kudors gan uzskata, ka šajā jautājumā Latvijai nevajadzētu steigties pa priekšu Eiropas Savienībai, pieņemot no ES neatkarīgus lēmumus, kā tas notika ar Jaunā viļņa dalībniekiem. «Ja mēs vieni paši pieņemtu šādu lēmumu, tad Krievijai būtu vieglāk kariķēt mūsu lēmumu,» saka eksperts. Viņš arī uzskata, ka gan kultūru, gan sportu politikā vajadzētu iejaukt pēc iespējas mazāk, kaut arī melnajā sarakstā iekļautie mākslinieki to patiešām esot pelnījuši.
Sportu bez politikas!
Pieredzējusī diplomāte un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ir citās domās, jo uzskata, ka Putina režīms pārāk nekaunīgi izmanto gan kultūru, gan sportu, tāpēc arī sporta pārstāvju iekļaušana vismaz melnajā sarakstā būtu pieņemams lēmums. Tiesa, esot nepieciešams rūpīgi izvērtēt, cik lielā mērā un kādos apstākļos sporta funkcionāri pauž režīmam tīkamus uzskatus.
Savukārt sportu pārstāvošie nemaz nevēlas iesaistīties politiku, sportu un tā finanses sajaucošās diskusijās. «Mēs nekomentēsim šādu iespēju, jo tas ir politisks jautājums, bet mēs esam sporta klubs,» saka Rīgas Dinamo sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Stepītis.
Arī Latvijas Hokeja federācijas ģenerālsekretārs Māris Baldonieks nevēlas iztirzāt Dinamo iespējamo nākotni Ukrainas konflikta kontekstā, taču pieļauj, ka Latvijai līdz ar ES vēršot sankcijas arī pret Rotenbergiem, Dinamo varētu ciest. «Bet man liekas, ka sportam jābūt atstatus no visas politikas,» rezumē LHF pārstāvis.