Ausīs zvana, šņāc, džinkst, čab – tā un vēl daudzos citos veidos cilvēki raksturo troksni, ko viņi dzird vienā ausī, abās vai galvā, bet tam nav ārēja trokšņu avota. Medicīnas valodā to sauc par tinnitus.
Kādas problēmas aiz tā var slēpties un kā var palīdzēt – stāsta Headline privātklīnikas un Neirologa privātprakses neiroloģe Sandra Vestermane.
– Kāpēc rodas trokšņi ausīs vai galvā?
– Cēloņi nav pilnīgi skaidri. Viena cēloņu grupa ir organiskas ausu vai citu tuvumā esošo orgānu slimības – to sauc par objektīvu troksni, jo cēloni var noteikt. Piemēram, vidusauss slimības, asinsvadu slimības, kas rada plūsmas traucējumus asinsvados, mākslīgais sirds vārstulis vai vārstuļa slimības var radīt iekšēju objektīvu troksni, ko iespējams noteikt ar dažādām diagnostikas metodēm. Vēl viena cēloņu grupa saistīta ar mugurkaula kakla skriemeļu problēmām un muskuļu sasprindzinājumu galvas, kakla, skausta, plecu apvidū, līdz ar to, strādājot ar šīm muskuļu grupām, tās atslābinot ar dažādām metodēm – masāžu, vingrošanu, fizikālās medicīnas manipulācijām, var šo troksni mazināt. Par subjektīvu troksni ir runa tad, kad tam neatrod organiskus iemeslus. Dažādas teorijas, kuras tiek pētītas, saista tā izcelsmi ar vielmaiņas traucējumiem, asinsrites traucējumiem, iekšējās un vidusauss uzbūves īpatnībām u.c.
– Cik bīstams ir simptoms, un vai tūlīt jāiet pie ārsta?
– Ja troksnis ausīs parādās pirmoreiz dzīvē, tad ir jāiet pie ārsta, uz izmeklēšanu. Pārbaudes sāk ar ausīm, ja tur problēmas neatrod, tad jāpārbauda asinsvadi, galvas smadzenes (jo ļoti retos gadījumos iemesls var būt arī smadzeņu audzējs); jāizmeklē kakla skriemeļi, žokļu locītavas un citas struktūras, kas ir ausu tuvumā. Ir pierādīts, ka troksni var veicināt paaugstināts asinsspiediens un cukura diabēts, kas attiecīgi jāatklāj un jāārstē. Grūtāk ir tad, kad neatrod nekādu saistību ar objektīviem parametriem, kurus var izmērīt. Pacients jānomierina, ka tā nav ļaundabīga slimība, un viņam ir jājūt, ka ārsts viņu saprot un tic, ka ausīs patiešām ir šis troksnis, jo lielākas grūtības sākas tad, ja cilvēks jūtas viens ar savu problēmu. Ja viņam attīstās trauksme, nemiers, tad šis troksnis var radīt dažādas psiholoģiskas parādības, kas ietekmē dzīves kvalitāti, un tad jau runa ir par hronisku dekompensētu troksni ausīs, tā dēļ cilvēks nevar iemigt un izgulēties, dienā ir grūti koncentrēties, pārņem depresīvs noskaņojums, aizkaitināmība. Smagos gadījumos tas var pacientu padarīt arī darba nespējīgu. Savukārt citi pie trokšņa ausīs ir pieraduši un ar to mierīgi sadzīvo.
– Cik izplatīta ir parādība?
– Par Latviju dati nav apkopoti. Vācijas statistika liecina, ka pārejošs troksnis ausīs, kas neatstāj nekādas sekas, var būt līdz pat 45% cilvēku. Ja troksnis ausīs ir ilgāk par trim mēnešiem, to uzskata par hronisku, un tādu novēro līdz 10% cilvēku; bet 0,5 – 1% cilvēku tas ir smagākajā formā – hronisks un dekompensēts.
– Vai ir nozīme tam, kā cilvēks pats raksturo troksni?
– Troksnis var būt ļoti dažāds: ausīs šņāc, čab, skalojas ūdens, dūc mašīnas motors... Tam nav izšķirošas nozīmes. Ja problēmai atrod organiskus cēloņus, tad ārstē tos, ja neatrod – tad ārstēšana vairāk ir orientēta uz dažādiem attieksmes maiņas pasākumiem, kas pamatā ir psiholoģiski. Hroniska tinnitus ārstēšanai ir izmēģināti gan medikamenti, gan dažādas citas metodes, pat dzirdes nerva pārgriešana, bet laiks ir parādījis, ka tam nav efekta, kas savukārt apstiprina domu, ka tinnitus ir ne tikai auss problēma, bet arī centrālās nervu sistēmas problēma, uz kuru tad arī tiek vērsta terapija. Tai ir divas pamatgrupas – instrumentālā un psihoterapeitiskā.
– Kādus instrumentus lieto, lai ārstētu troksni ausīs?
– Pareizāk būs sacīt – aparātus. Ja ir troksnis ausīs un vienlaikus dzirdes pasliktinājums, tad stāvokli bieži var atvieglot jau ar dzirdes aparātu vien. Ir arī aparāti – trokšņu nomācēji, kas pēc izskata ir līdzīgi aizauss dzirdes aparātiem. Tie ģenerē tikai pašam pacientam dzirdamu noteiktas frekvences troksni, lai nomāktu iekšējo troksni. Aparāts var būt arī kombinēts ar dzirdes aparātu. Vēl ir dažādi speciāli ieprogrammēti skaņu terapijas aparāti vai vienkārši audio diski – tā var būt nomierinoša mūzika, jūras vai meža šalkoņa, putnu dziesmas un citas dabas skaņas. Ieraksti ir speciāli terapeitiski izveidoti. Var pamēģināt arī citu mūziku. Mērķis ir izvairīties no klusuma, jo tinnitus visvairāk traucē tieši klusumā, problēmas parasti rodas vakarā un naktī, tāpēc šī mūzika jāklausās pirms iemigšanas. Ja to dara regulāri līdz 6 – 8 stundām dienā, tad 6 – 12 mēnešu laikā cilvēka smadzenes iemācās pārslēgties, ārējā skaņa palīdz novērst uzmanību no iekšējās. Panākumi galvenokārt atkarīgi no paša cilvēka un tā, cik rūpīgi viņš ar sevi strādā.
– Kādas metodes ietver tinnitus psihoterapeitiskā ārstēšana?
– Tie var būt īslaicīgi psihoterapijas kursi, kas pirmkārt ir vērsti uz psiholoģisko diagnostiku, personības tipa diagnostiku un uzvedības modeļa korekcijām; pastāv arī treniņa (retraining) terapija, kas pēc būtības ir tinnitus pārveidošanas terapija. Tā ietver izskaidrojošo darbu un darbu ar tā saucamo balto troksni: tā ir apstrādāta, mākslīgi radīta skaņa ar noteiktu jaudu un frekvenci, kas pielāgota tinnitus troksnim – it kā līdzīga, bet nav traucējoša, un vienlaikus smadzenes tiek trenētas pārslēgties.
Vēl ir biofeedback jeb bioloģiskās atgriezeniskās saites terapija. Tā nav ārstēšanas, bet treniņa metode, kuru pasaulē plaši izmanto psihologi, fizioterapeiti un dažādu specialitāšu ārsti dažādu problēmu risināšanai. Pie cilvēka ķermeņa piestiprina sensorus, un dators ar speciālas programmatūras palīdzību reģistrē cilvēka fizioloģiskos parametrus: pulsa biežumu, temperatūru, ādas svīšanas reakciju un muskuļu sasprindzinājumu. Šie parametri ir tie, kas reaģē uz jebkura veida stresu – gan psiholoģisko, gan fizisko. Metodes mērķis ir nodemonstrēt cilvēkam šo parametru darbību un to reakciju uz stresu. Stresu var simulēt mākslīgi, un tam nav jābūt nekam īpašam – arī pēkšņs telefona zvans liek šiem parametriem mainīties. Ilgstoša stresa ietekmē muskuļi saspringst, sāk sāpēt, rodas galvassāpes, muguras sāpes un daudzas citas problēmas. Šī metode tiek lietota arī tinnitus gadījumā, palīdzot cilvēkam kontrolēt stresa reakcijas. Pamatā ir pašiedvesma, var izmantot meditāciju, dažādas muskuļu relaksācijas metodes, un rezultāts paralēli tiek vizuāli atspoguļots datorā.
Efektīvas ir arī pacientu atbalsta grupas, kur cilvēki sanāk kopā, dalās pieredzē, kāds ar saviem pozitīvajiem rezultātiem iedvesmo citus, kāds pēkšņi atklāj, ka viņš nav viens ar šādu problēmu un ka citi veiksmīgi tiek galā, lai gan dažam varbūt ir pat vēl sliktāk nekā viņam. Vācijas Tinnitus līga apkopojusi anketēšanas datus par 352 cilvēkiem, no kuriem katrs bija izmēģinājis vismaz 10 dažādas ārstēšanas metodes. Respondenti kopumā atzīst, ka pozitīvu rezultātu dod metodes, kas vērstas uz stresa pārvarēšanu, un dažādas fiziskās aktivitātes. To vidū – tai czi pozitīvā domāšana, meditācija, hipnoze, lūgšanas, skaņu terapija, joga, vēdera elpošana. Savukārt pašpalīdzības grupas kopvērtējumā izrādījās tikpat efektīvas kā trankvilizatoru lietošana.
– Vai Latvijā arī darbojas tinnitus pacientu atbalsta grupa?
– Pašlaik tādas nav. Taču man un citiem kolēģiem ir interese šos cilvēkus apzināt, veikt viņiem diagnostisku un sniegt informatīvu palīdzību. Gribētos organizēt grupu, kur cilvēki varētu sanākt un dalīties pieredzē, kur viņiem arī pastāstītu par slimību cēloņiem un ārstēšanas iespējām, turklāt uz grupām uzaicinātu arī dažādus speciālistus, lai iepazīstinātu ar savām terapijas metodēm, novadītu kādu praktisku nodarbību. Plānots izveidot arī informatīvu mājaslapu tinnitus pacientiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Headline privātklīniku
Tinnitus profilakse:
•Izvairīšanās no trokšņa
•Ausu aizsarglīdzekļu lietošana, strādājot trokšņainā vidē
•Asinsspiediena korekcija
•Cukura diabēta ārstēšana
•Stresa menedžments
•Atteikšanās no alkohola, kofeīna, smēķēšanas u.c. stimulantiem
