Par virsrakstā pausto ieviesīsim skaidrību jau otrajā teikumā. Pašlaik par nelegāli iestiklotu lodžiju vai balkonu dzīvokļa īpašnieku var sodīt ar paaugstinātu nekustamā nodokļa likmi vai naudas sodu, kura maksimālais apmērs fiziskai personai ir 1400 eiro.
Rīgas dome informē, ka tā gatavo priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par to, kā risināt nelegāli iestikloto lodžiju un balkonu problēmu. Nelegāli – tas nozīmē, ka iestiklošana veikta bez pārējo mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanas un bez saskaņošanas Rīgas pilsētas būvvaldē. Normatīvie akti paredz, ka lodžijas un balkona iestiklošana vai pārbūve jāsaskaņo būvvaldē, jo tie ir būvdarbi. Ja tādi darbi veikti bez atļaujas, tad tas uzskatāms par patvaļīgas būvniecības objektu. Likuma burts nosaka: ja pārbūve veikta bez saskaņošanas, tad būvvalde var pieņemt lēmumu par fasādes atjaunošanu iepriekšējā izskatā. Proti, stiklojums būs jānojauc. Bet vispirms gan dzīvokļa īpašniekam pieprasīs samaksāt sodu. Mazākais soda naudas apmērs ir 140 eiro.
Līdz šim iestiklotos būrīšus iespējams legalizēt, saņemot būvvaldē nepieciešamo saskaņojumu, kas var pārvērsties par garu un sadārdzinātu procedūru. Dzīvokļa īpašniekam, kurš maksā par lodžijas vai balkona iestiklošanu, nāksies piemaksāt par to, lai kāds zinošāks speciālists pareizi sagatavotu visus nepieciešamos papīrus.
Rīgas pilsētas būvvaldē (Amatu ielā 4, Rīgā, Klientu apkalpošanas centra tālruņi: 67105800, 67012889) jāiesniedz kopīpašnieku vairākuma lēmums (rakstiska piekrišana) un sertificēta speciālista izstrādāta ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice ar skaidrojošu aprakstu. Tas, kurš pirmais būs iesniedzis sertificētā speciālista skici, noteiks toni visiem pārējiem ēkas iedzīvotājiem, kuri gribēs stiklot savas lodžijas. Proti, ikvienam, kas konkrētajā dzīvojamajā mājā vēlēsies aizstiklot lodžiju, būs (precīzāk sakot, jau ir) jāvēršas pie ēkas pārvaldnieka, kura rīcībā jābūt vienam skices eksemplāram, un jāvadās no būvvaldē saskaņotās skices, realizējot saskaņotajā skicē izvēlētos risinājumus, piemēram, logu dalījumu, krāsu, materiālu u.tml. Jā, pat krāsu un materiālu jau tagad nedrīkst izvēlēties katrs pēc saviem ieskatiem, gaumes un iespējām.
Tomēr pārējie aizstiklotāji varētu justies iepriecēti vismaz par to, ka viņiem stiklojuma skice vairs nebūs jāsaskaņo būvvaldē – skice jāsaskaņo tikai vienreiz, un katrs dzīvokļa īpašnieks lodžiju aizstiklošanu var realizēt sev vēlamā laikā. Cita būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.
Ja daudzstāvu daudzdzīvokļu nama īpašnieki nespēj vienoties par vienotas fasādes lodžiju aizstiklojuma skices izstrādāšanu un saskaņošanu būvvaldē, tad dzīvokļa īpašniekam jāiesniedz dokumentu kaudzīte (piemēram, darbu organizēšanas projekts, krāsu pase, skaidrojošu rakstu, fotofiksāciju utt.), kuras precīzu uzskaitījumu var atrast interneta adresē http://www.rpbv.lv/tiesiskalodzijuunbalkonuiestiklosanarigasadministrativajateritorija.
Der zināt, ka atsevišķu balkonu iestiklošanu esošais būvniecības regulējums neparedz. Citiem vārdiem sakot, to nedrīkst darīt vai arī stiklošana tiek uzskatīta par ēkas daļas pārbūvi, un prasības tad ir pavisam citas.
Ja visi iestikloto vai vēl neiestikloto lodžiju un balkonu dzīvokļu īpašnieki brāzīsies uz būvvaldi pēc atļaujām vai ar legalizācijas dokumentiem, diez vai būvvalde ar tādu darba apjomu Rīgā tiks galā. Protams, jāšaubās, ka visi dzīvokļu īpašnieki kā pēc komandas legalizēs šos būvdarbus.
Rīgas dome uzskata, ka šāda pieeja radīs liekus un būtiskus tēriņus pilsētas iedzīvotājiem, tāpēc gatavo priekšlikumus atbildīgajām ministrijām, uzskatot, ka spēkā esošajam regulējumam nav jāattiecas uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru lodžijas un balkoni jau ir iestikloti un nerada apdraudējumu sabiedrībai. Taču uz visiem, kas nākotnē plāno jebkādus labiekārtošanas darbus, attieksies prasības par atļauju saņemšanu, kā arī sodi par patvaļīgu būvniecību.
***
DER ZINĀT
• Dzīvokļa īpašums sastāv no dzīvokļa un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, kurā ietilpst balkonu un lodžiju norobežojošās konstrukcijas, tāpēc to iestiklošanai nepieciešama dzīvokļu īpašnieku vairākuma piekrišana.
• Ja ēkas fasādes āriene tiks mainīta bez būvvaldes saskaņojuma, tas tiek uzskatīts par patvaļīgu būvniecību. Šādos gadījumos tiek ierosināta administratīvā lieta. Sods par šādu pārkāpumu ir no 140 līdz 1400 eiro fiziskai personai un no 700 līdz 7100 eiro – juridiskai.
• Ja patvaļīgas būvniecības rezultātā radušies nesošās konstrukcijas, inženiertehnisko komunikāciju bojājumi, sods fiziskai personai ir no 70 līdz 1300 eiro, bet juridiskai – no 70 līdz 7000 eiro. Lēmumu par soda apmēru pieņem administratīvā komisija.
