Kāda Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīva biedri vēlējās legalizēt aizstiklotās lodžijas – daži bija iegādājušies dzīvokļus, un tajos lodžijas bija iestiklotas bez saskaņošanas ar būvvaldi, tātad notikusi patvaļīga būvniecība, citi vienkārši gribēja sakārtot īpašuma dokumentus, jo kooperatīvs bija pasūtījis vienotu skici visām ēku lodžijām. Liels bija viņu pārsteigums, kad Valsts zemes dienestā uzzināja, cik šis pasākums izmaksās.
Vidējās izmaksas ir 150-200 eiro, bet var būt arī dārgāk, turklāt tiks uzmērīts viss dzīvoklis, arī tualete un vannas istaba, kam ar lodžiju nav pat kopīgu sienu. Neatkarīgā rīdzinieku stāstīto informāciju pārbaudīja. Valsts zemes dienestā paskaidroja, ka tur «izgatavo lietu», kāda tā ir dabā, tāpēc uzmēra visu dzīvokli. Lieta esot jādigitalizē, un, kā varēja secināt, senāki mērījumi netiks ņemti vērā. Izmaksas ir atkarīgas no dzīvokļa lieluma.
Rīgas pilsētas būvvaldē atgādina, ka šobrīd lodžiju stiklošana ir kļuvusi vienkāršāka. Tiešām, var izgatavot vienu skici visai ēkai, un tad katrs dzīvokļa īpašnieks, kurš vēlas stiklot lodžiju, izmanto šo skici. Ja daudzstāvu daudzdzīvokļu namā plānots aizstiklot lodžijas, neveicot citus fasādes būvdarbus, tad būvvaldē jāiesniedz kopīpašnieku vairākuma lēmums (rakstiska piekrišana) un sertificēta speciālista izstrādāta ēkas vizuālā izskata un attiecīgās fasādes lodžiju aizstiklojuma skice ar skaidrojošu aprakstu. Šāda skice būvvaldē jāsaskaņo tikai vienreiz, un katrs dzīvokļa īpašnieks lodžiju var aizstiklot sev vēlamā laikā. Cita būvniecības ieceres dokumentācija (ēkas fasādes apliecinājuma karte vai cita projekta dokumentācija) nav nepieciešami, ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis. Būtiski, ka visas ēkas fasādes lodžiju aizstiklošanas skice būvvaldē saskaņošanai jāiesniedz neatkarīgi no tā, vai šajā dzīvojamajā mājā kāda lodžija jau ir iestiklota pēc individuāla projekta. Turpmāk ikvienam, kas konkrētajā dzīvojamajā mājā vēlēsies aizstiklot lodžiju, jāvēršas pie ēkas pārvaldnieka, kura rīcībā jābūt vienam skices eksemplāram, un jāvadās no būvvaldē saskaņotās skices.
Aizstiklotu balkonu legalizācija ir sarežģītāka, jo tā nav pieļaujama. Balkonu iestiklošana uzskatāma par ēkas pārbūvi, un tur lodžiju aizstiklošanas nosacījumi nedarbojas. Stiklots balkons uzskatāms par atsevišķas dzīvojamā nama daļas pārbūvi, kas būtiski ietekmē visas ēkas ārējo izskatu (ko veido tās elementi: arhitektoniskās detaļas, to proporcijas, salikums, izvietojums fasādes plaknē, materiāls, krāsa u.c.), tāpēc ir jāizstrādā būvprojekts visas ēkas pārbūvei un būvniecība vienlaikus jārealizē visai ēkai.
Bet ir arī kāda laba ziņa. Ja kāds veicis patvaļīgu būvniecību - aizstiklojis lodžiju - pirms 1995. gada, tad no dzīvokļa īpašnieka netiek prasīts, lai šādu būvniecību legalizētu un atbildētu par tik senām darbībām. Nevienai iestādei nav tiesiska pamata pieprasīt būvniecības dokumentāciju (būvprojektu un pieņemšanas - nodošanas ekspluatācijā aktu) par būvdarbiem, kas ir veikti (vai vismaz uzsākti) vai pabeigti vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, tajā skaitā nav ierosināma administratīvā lieta par patvaļīgu būvniecību, jo projekta dokumentācijas nepilnība vai kādu dokumentu iztrūkums nav pamats lemt par būves nojaukšanu. Proti, apstāklis, ka būve nav kadastrāli uzmērīta un īpašuma tiesības uz būvi nav nostiprinātas zemesgrāmatā, nav pamats, lai pēc vairāk nekā divdesmit gadiem secinātu, ka būves izbūve ir bijusi patvaļīga.
