Sabalansēta un pilnvērtīga uztura iegādei vidusmēra ģimenei Latvijā no kopējiem ienākumiem jāatvēl vismaz piektā daļa. Eiropā šāda ģimene tādu pašu pārtikas produktu iegādei identiskā apjomā tērētu vien 15,5 procentus no saviem ienākumiem. Taču, ja ģimenē ir tikai viens pelnītājs, kas turklāt vēl saņem minimālo algu, tad sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, dzīvojot Latvijā, ir jāaizmirst. Tas vienkārši nav pa kabatai.
Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums liecina, ka pārtikas iegāde ģimenēm ir apjomīgākā ikmēneša izdevumu pozīcija ikvienā no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ģimenēm Latvijā pārtikai jātērē visvairāk salīdzinājumā ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Lai nodrošinātu nepieciešamos pārtikas produktus, četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie, divi bērni) Rīgā jāšķiras no 344 eiro mēnesī, Tallinā - no 329 eiro un Viļņā - no 293 eiro mēnesī. (Swedbank aprēķinos ietverts optimāls pārtikas produktu klāsts un daudzums, lai nodrošinātu atbilstošu un pietiekamu uzturvielu daudzumu.)
Ekrānšāviņš no avīzes
Kopš 2016. gada Rīgā vērojams lielākais pārtikas izmaksu pieaugums Baltijā - par 24 eiro mēnesi. Salīdzinājumā ģimenēm Tallinā pārtikai mēnesī jāatvēl par 18 eiro vairāk nekā pirms diviem gadiem, bet Viļņā, pārtikas cenām sarūkot, pat par 16 eiro mēnesī mazāk. Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa Neatkarīgajai uzsver, ka Viļņā pārtikas palētināšanos lielākoties nodrošināja dārzeņu cenu kritums, kas divu gadu laikā bijis pat par 35 procentiem. Arī Rīgā un Tallinā dārzeņus šogad var nopirkt lētāk nekā pirms diviem gadiem, bet cenu samazinājums ir mērenāks - proti, attiecīgi par 14 un 9 procentiem.
«Pārtikas groza iegādei Latvijas ģimenes atvēl būtisku daļu no saviem ienākumiem - vairāk nekā piektdaļu jeb 21 procentu. Protams, salīdzinot ar mājokļa un transporta izdevumiem, pārtikas izdevumu pozīcija ir elastīga un dod iespēju ietaupīt, piemēram, izvēloties akcijas produktus ar atlaidi vai īpašos piedāvājumus. Tomēr, kā apstiprina Swedbank Finanšu institūta 2017. gada izskaņā veiktā aptauja, 72% Latvijas iedzīvotāju tik un tā izjūt pārtikas izmaksu pieauguma negatīvo efektu uz savu ikmēneša budžetu,» norāda E. Kropa. Pēc viņas teiktā, Eiropā mājsaimniecības pārtikai tērē aptuveni 15,5 procentus no visiem ģimenes izdevumiem. Igaunijā, strauji kāpjot ienākumiem, situācija ir pat vēl labvēlīgāka nekā vidēji Eiropā. Tallinā dzīvojošai ģimenei sabalansēta pārtikas groza iegādei jātērē vien 14 procenti.
Ekrānšāviņš no avīzes
Swedbank Finanšu institūta pētījums aptver vidusmēra ģimeni - tādu, kurā abi vecāki saņem vidējo algu, un ģimenē aug divi bērni. Taču, ja strādā tikai viens no vecākiem, kas saņem vidējo algu, pārtikai jātērē aptuveni 40 procenti no kopējiem ģimenes ienākumiem (ieskaitot valsts pabalstu par bērniem), liecina Neatkarīgās aprēķini. Savukārt minimālu algu saņemošam vecākam būtu jāatdod teju viss nopelnītais, lai ģimenei nodrošinātu sabalansētu un pilnvērtīgu pārtiku.
Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pārtikas cenas gada laikā ir palielinājušās par 1,2 procentiem. Savukārt martā pārtika bijusi nedaudz lētāka nekā februārī vai pagājušā gada decembrī. Gada laikā krasākais sadārdzinājums bijis sviestam - tā cenas pieauga par teju 40 procentiem, savukārt lielāko palētinājumu piedzīvojis cukurs. Tā cena šā gada martā ir bijusi par 32 procentiem zemāka nekā pirms gada.
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,4 procentiem, liecina statistiķu aprēķini. Kafija palētinājās par 5,8 procentiem, olīveļļa - par 6,3 procentiem. Arī martā turpināja samazināties cukura cena. Svaigie dārzeņi mēneša laikā palētinājās par 3,7 procentiem. Tai pašā laikā dārgāk nekā iepriekš bija jāmaksā par svaigiem augļiem, galvenokārt banāniem un apelsīniem. Tāpat cenas pieauga svaigām un atdzesētām zivīm.
Agnese BUCENIECE, Swedbank vecākā ekonomiste:
- Pārtikas sadaļā joprojām ļoti būtiski apjomus audzē specializētie veikali, kur lielu daļu nenoliedzami veido alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā tūristiem. Tomēr arī nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā tirgo pārtiku, apjomu pieaugums ir straujākais pēdējo trīs gadu laikā. Ņemot vērā sarūkošo iedzīvotāju skaitu un pārtikas sadārdzināšanos, tas, iespējams, nozīmē, ka, pieaugot ienākumiem, iedzīvotāji var atļauties pirkt daudzveidīgāku pārtiku, kas ir dārgāka.
