Otrdiena, 19.marts

redeem Jāzeps

arrow_right_alt Latvijā

Ierēdņi kā nieres taukos: Piemaksas tūkstošos

© Scanpix

Valsts kanceleja ar grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā vēlas palielināt vidējā un augstāka līmeņa ierēdņu mēnešalgas maksimālo apmēru. Taču arī pašlaik valsts iestādes, tajā skaitā ministrijas, neskopojas ar savējo prēmēšanu un dažnedažādu atbalstīšanu.

Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) pagājušā gada decembrī vislabāk atalgotais darbinieks bija ministra biroja vadītājs Andis Geižāns. Viņš par decembrī padarīto kopā ar naudas balvu un piemaksu par darba kvalitāti un personisko ieguldījumu saņēma teju 7000 eiro uz rokas, liecina pietiek.com rīcībā esošā informācija. Dāsnas naudas balvas un piemaksas decembrī saņēmuši arī citi IZM strādājošie - ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts naudas balvā un piemaksā par darba kvalitāti un personisko ieguldījumu saņēma 3026 eiro, neskaitot algu. Kopumā decembrī naudas balvas piešķirtas 56 IZM darbiniekiem, bet dažādas piemaksas (par vakanta amata pildīšanu, par virsstundu darbu, par prombūtnē esoša darbinieka amata pildīšanu, par papildu darba vai kvalitatīva (!) darba veikšanu) - 36 darbiniekiem.

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekrānšāviņš no avīzes

Ekonomikas ministrijā (EM) 2017. gadā atlīdzību papildus mēnešalgai ir saņēmuši trīs ministra padomnieki: Ginta Ozola, Agita Baltbārde un Kaspars Bērziņš. Papildus mēnešalgai kopumā viņiem tika samaksāti 21 765,81 eiro, Neatkarīgajai stāsta EM speciāliste Evita Urpena. A. Baltbārdei pērn dažādās piemaksās un naudas balvās aprēķināti aptuveni 10 000 eiro uz papīra. Naudas balva mēnešalgas apmērā, kas visiem EM padomniekiem pērn bija 2264 eiro pirms nodokļu nomaksas, viņai piešķirta par ieguldījumu ministrijas mērķu sasniegšanā: Start-up ekosistēmas mārketinga pasākumu un ar tām saistīto vizīšu organizēšanā, kā arī projekta Konsultē vispirms virzībā. Ikgadējā darbības novērtējumā padomniecei piešķirta prēmija 75 procentu apmērā no mēnešalgas. Savukārt deviņus mēnešus - no marta līdz novembrim - viņa saņēmusi piemaksu 30 procentu apmērā no mēnešalgas par ieguldījumu, iniciatīvu un augstu darba intensitāti ministrijas tēla veidošanā un Start-up ekosistēmas izveidošanā.

Ozola pērn papildus mēnešalgai saņēma vēl aptuveni 9800 eiro. EM skaidro, ka G. Ozolai piešķirta prēmija 65 procentu apmērā no mēnešalgas ikgadējā darbības novērtējumā, kā arī piešķirta piemaksa 30 procentu apmērā no marta līdz novembrim par ieguldījumu, iniciatīvu un augstu darba intensitāti, strādājot ar gāzes tirgus liberalizācijas un ES struktūrfondu ieviešanas jautājumiem, kā arī ministra vizīšu sagatavošanu. Tāpat ierēdne saņēmusi naudas balvu mēnešalgas apmērā par ieguldījumu, nodrošinot likumprojekta Par valsts budžetu 2018. gadam un tā pavadošo likumprojektu virzību, kā arī darba koordināciju OIK krīzes komunikācijas laikā. Jājautā, ja ierēdņiem maksā balvas par budžeta sagatavošanu, kādi tad ir viņu pamata darba pienākumi. Tāpat jāuzsver, ka pašlaik, kad iedzīvotāji un uzņēmumi saņēmuši pirmos elektrības rēķinus ar jauno OIK, neapmierināto ir daudz. Daudzām zemnieku saimniecībām šogad atnāca par 40-60 procentiem augstāki elektrības rēķini nekā pērn decembri.

Piemaksu 30 procentu apmērā četrus mēnešus pērn saņēmis arī K. Bērziņs. Šī piemaksa bijusi par ieguldījumu un iniciatīvu nozaru un ministrijas stratēģijas izstrādē, kā arī strādājot ar darba tirgus pārkārtošanas jautājumiem.