Ārlietu ministrijas cirkulārā pretrunīgi apgalvojumi un bailes no spiegiem

Edgara Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija (ĀM) izplatījusi cirkulāru ar ieteikumiem, kā «politiski pareizi» ministriem un citām valsts amatpersonām būtu jāattaisno valdības lēmums neatbalstīt «nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2».

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Nord Stream 2 īstenotāji piedāvājuši Ventspils brīvostai iesaistīties šajā projektā, kādu laiku uzglabājot brīvostas teritorijā gāzes cauruļvada caurules, kas ļautu nopelnīt aptuveni 25 miljonus eiro.

Ņemot vērā, ka lēmums tika pieņemts slēgtā valdības sēdē, pagaidām nav zināms patiesais iemesls, kāpēc valdība izlēma, ka Latvijai šos 25 miljonus nopelnīt tomēr nevajadzētu, bet būtu jāļauj tos nopelnīt citām valstīm. Toties tagad kļuvis zināms, ar kādām propagandas blēņām ĀM iesaka šo lēmumu attaisnot.

Proti, no cirkulāra izriet: ja NATO un ES dalībvalstu - Vācijas, Lielbritānijas, Austrijas, Nīderlandes un Francijas - kompānijas uzglabās caurules Ventspils brīvostas teritorijā, tad tiks grauta vienotība starp ES un NATO dalībvalstīm, tiks radīti draudi Latvijas drošībai, Krievijas spiegi vairāk varēs iefiltrēties Latvijas teritorijā un tiks grautas ES vides pamatnostādnes (pilns teksts - www.nra.lv).

Reģiona intereses

Šā gada 18. aprīlī ĀM Komunikācijas direkcijas vadītājs Raimonds Jansons izsūtījis valsts amatpersonām «informāciju par valdības lēmumu par Nord Stream 2 un nepieciešamības gadījumā tālākās skaidrojošās tēzes par šo lēmumu».

Sadaļā «Papildus tēzes tālākā komunikācijā» teikts: «Valsts atbalsts Nord Stream 2 projekta realizācijai būtu klajā pretrunā ar valsts ārpolitikas pamatnostādnēm, kas ir vērstas uz sadarbību ar mūsu ES un NATO kaimiņvalstīm reģionā, ar kurām kopā tiek plānoti un tiks realizēti liela apjoma infrastruktūras attīstības investīciju projekti.»

Dominē Eiropa, ne Krievija

Tikmēr Nord Stream 2 mājaslapā iespējams pārliecināties, ka šis ir tieši NATO un ES dalībvalstu enerģētikas megakompāniju privāts projekts, kurā dominē nevis Krievijas valsts kompānija Gazprom, bet gan, piemēram, Diseldorfā bāzētā, 40 valstīs strādājošā Vācijas enerģētikas kompānija Uniper; Hāgā bāzētā, vairāk nekā 70 valstīs strādājošā Anglijas kompānija Shell; Kaselē bāzētā, vairāk nekā 50 valstīs strādājošā Vācijas konglomerāta BASF grupas sabiedrība ar ierobežotu atbildību Wintershall; Parīzē dislocētā, vairāk nekā 70 valstīs strādājošā franču kompānija Engie un Vīnē bāzētā Austrijas cauruļvadu kompānija OMV.

Bet no Latvijas ĀM cirkulāra izriet: ja šo kompāniju caurules tiks uzglabātas Ventspils brīvostā un Ventspils brīvostā strādājošie uzņēmumi no tā gūs peļņu, tad tas graus Latvijas «valsts kredibilitāti tās ārpolitiskajos centienos tās NATO un ES sabiedroto vidū».

Turpretī Nord Stream 2 projektā iesaistīto Vācijas, Anglijas, Francijas, Holandes un Austrijas kompāniju mājaslapās uzsvērts, ka Nord Stream 2 ir nevis «Krievijas stratēģiskās nozīmes projekts», par kādu to pasludinājusi Latvijas ĀM, bet gan NATO un ES dalībvalsts Vācijas interesēs īstenojams projekts.

Bet cirkulārā Latvijas ĀM norāda, ka NATO un ES dalībvalstu privāto investoru darbība Ventspils brīvostā «ievērojami sarežģīs ātru un savlaicīgu nacionālo lēmumu pieņemšanas procesu» un traucēs aizsardzības infrastruktūras attīstībai.

ĀM dokumentā arī teikts, ka, «atbalstot Nord Stream 2 projekta realizāciju, valsts darbotos pretrunā ar atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšanas pamatnostādnēm Eiropas Savienības vides politikas ietvaros».

Bagātie mūs nesaprot

Neatkarīgā ĀM Komunikācijas direkcijas vadītājam R. Jansonam lūdza precizēt, kurš šīs vadlīnijas sagatavoja; kādēļ ar lēmumu pamatojumu Nord Stream 2 jautājumā nodarbojas tieši ĀM, nevis nozaru - Satiksmes vai Ekonomikas - ministrija; vai drošības iestādes bija veikušas pētījumus saistībā ar Nord Stream 2 pēc savas iniciatīvas vai ĀM uzdevumā; kā saprast vadlīnijā teikto, ka valsts atbalsts Nord Stream 2 realizācijai būtu pretrunā ar valsts ārpolitikas pamatnostādnēm, kas vērstas uz sadarbību ar ES un NATO, ar nosacījumu, ka projekts vajadzīgs Vācijai. Tāpat Neatkarīgā vaicāja, konkrēti ar kuriem ES enerģētikas politikas principiem Nord Stream 2 ir pretrunā un vai ir paredzēti soda mēri tām amatpersonām, kuras izdomās ignorēt pamatnostādnes un paudīs atbalstu Nord Stream 2.

R. Jansons atbildēja, ka, «balstoties uz Ministru kabineta lemto, Ārlietu ministrija sagatavoja Latvijas pozīciju šajā jautājumā, kas ir ierasta prakse. Ārlietu ministrija nekomentē drošības iestāžu darbu». (Pilnu atbildes tekstu skat. pielikumā)

Galvenais, ko augstā Latvijas ĀM amatpersona uzsver: «Vācijas, Beniluksa valstu un kopumā Rietumeiropas dabasgāzes tirgi ir daudz attīstītāki nekā Austrumeiropas tirgi, un Gazprom tur līdz šim saskāries ar spēcīgu konkurenci no citiem piegādātājiem. Tā rezultātā šīs valstis ar Krievijas dabasgāzes piegādēm saistītos energodrošības draudus izjutušas daudz mazākā mērā nekā Centrāleiropas, Baltijas, Dienvidaustrumeiropas valstis un Ukraina. Līdz ar to atsevišķas Rietumeiropas valstis redz Nord Stream 2 kā komerciālu projektu, mazāku uzmanību pievēršot projekta drošības un ģeopolitiskajiem aspektiem, kā arī nesaderībai ar Enerģētikas savienības mērķiem.».