Lietuvas un Krievijas piena karš Latvijā samazinās piena cenas

Ieilgstot piena karam starp Lietuvu un Krieviju, cietīs arī Latvijas zemnieki un pārstrādes uzņēmumi, savukārt pircēji varētu cerēt uz piena produktu cenu samazinājumu. Vismaz īslaicīgu.

Kopš pirmdienas Krievija daļēji aizliegusi piena produktu eksportu no Lietuvas un vienlaikus pastiprinājusi arī gaļas un zivju produktu kontroli no šīs valsts. Pagaidām Lietuvas un Krievijas stīvēšanās par piena kvalitāti Latvijas tirgu nav ietekmējusi – ne piena produktu imports no Lietuvas, ne arī Latvijas piena produktu eksports uz Krieviju nav palielinājies.

Arī piena mašīnas no Lietuvas, kas iepērk šeit izejvielu savām rūpnīcām, joprojām ir redzamas uz Latvijas ceļiem. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aplēsēm, ik dienas no Latvijas uz Lietuvu tiek vestas aptuveni 700 tonnas svaiga, nepārstrādāta piena. Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) uzskata, ka zemniekiem, kuri pārdod pienu Lietuvas uzņēmumiem, šobrīd nav jāraizējas par savu noieta tirgu. «Lietuvas interese pirkt pienu Latvijā vairāk ir politisks jautājums nekā ekonomisks, un tas tiek darīts, lai iegūtu zināmu ietekmi pār mūsu tirgu. Tāpēc piena iepirkums Latvijā būs pēdējais, no kā viņi atteiksies,» uzsvēra LPCS priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Neatkarīgās aptaujātie speciālisti ir pārliecināti, ka būtisku ietekmi uz Latvijas piensaimniecības nozari Lietuvas un Krievijas domstarpības neradīs, ja vien, protams, šis konflikts neieilgs. ZM speciālisti norādīja, ka patlaban ir grūti prognozēt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu rīcību, jo īpaši ņemot vērā, ka joprojām ZM nav oficiālas informācijas par to, ka Lietuvas puse būtu saņēmusi informāciju par aizlieguma piemērošanu. Tomēr gadījumā, ja aizliegums tiktu piemērots, Lietuvas eksportētāji, visticamāk, meklēšot iespējas novirzīt piena produktu eksportu uz citiem tirgiem, ņemot vērā labvēlīgo cenu līmeni un pieprasījumu pēc piena produktiem pasaulē. Līdz ar to ZM uzskata, ka būtisku ietekmi uz Latvijas piensaimniecības nozari šis aizliegums neradīs.

«Protams, nevar izslēgt iespēju, ka Lietuvas eksportētāji tomēr varētu sastapties ar daļējām eksporta grūtībām un tādēļ samazinās svaigpiena importu no Latvijas. Šādā gadījumā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem jābūt gataviem strādāt ar papildu piena apjomiem. Tāpat arī nevar izslēgt iespēju, ka Lietuvas pārstrādātāji centīsies palielināt savu produktu pārdošanas apmēru Latvijā un citās kaimņvalstīs. Šādā situācijā piena iepirkuma cenai un produktu cenai veikalā varētu veidoties samazinājums, ko radīs piedāvājuma palielinājums. Tomēr šī ietekme varētu būt īslaicīga,» norādīja ZM.

Savukārt J. Šolks šaubās, vai Lietuvas un Krievijas konflikta dēļ Latvijas veikalos būtiski samazināsies piena produktu cenas. «Lietuvā piena iepirkuma cena ir par vienu santīmu zemāka nekā Latvijā, un tas ir vienīgais fons, uz kā rēķina viņi varētu dempingot, lai palielinātu savu ietekmi. Taču, tā kā Lietuvas uzņēmumi jau iepriekš ir cītīgi un tematiski strādājuši, lai Latvijas tirgū noturētu pietiekami augstu piena iepirkuma cenu, kā arī aktīvi strādājuši produktu tirgū, domāju, ka tirgus daļu būtiski viņiem neizdosies palielināt. Protams, cena ir svarīga, taču mūs priecē, ka ievērojama sabiedrības daļa Latvijā izvēlas vietējos produktus,» sacīja J. Šolks.

***

viedokļi

Raimonds FREIMANIS, SIA Latvijas piens valdes priekšsēdētājs:

– Šobrīd jautājums tiek pārlieku saasināts, jo pagaidām nemaz nav skaidri zināms, vai ierobežojumi būs un, ja būs, kādos apmēros. Arī iepriekšējos gados piena produktu eksporta liegums uz Krieviju ir bijis piemērots kādai vai pat vairākām Lietuvas piena pārstrādes rūpnīcām. Parasti – uz diviem trim mēnešiem. Līdz ar to tas īpašu spiedienu uz Latvijas piena tirgu nav izraisījis. Protams, ja modelējam situāciju, ka pilnībā tiek slēgts Lietuvas piena produktu eksports uz mūsu lielāko austrumu kaimiņvalsti, tas var radīt ietekmi, bet, ja tas būs ilgāks par dažiem mēnešiem, piena cenu mūsu valstī tas neietekmēs. Bet šāds liegums, manuprāt, nevarētu turpināties ilgtermiņā.

Sergejs BESHMEĻŅICKIS, Food Union ģenerāldirektors:

– Ja Lietuva un Krievija tuvākajā laikā neatradīs risinājumu piena produktu importam uz Krieviju, tad paredzams, ka Lietuva meklēs noieta tirgus citur, lai kaut daļēji kompensētu pārtrūkušo eksportu uz Krieviju. Paredzams, ka Lietuvas lielie pārstrādātāji izmantos visas iespējas, lai mērķtiecīgi iekarotu sev jau pazīstamos tirgus, tajā skaitā Latviju. Latvijas piena pārstrādātājiem tas nozīmēs vēl sīvāku konkurenci par vietu plauktā, taču mēs esam pārliecināti par Food Union stratēģiju piedāvāt kvalitatīvus un dabiskus piena produktus par konkurētspējīgu cenu. Šī, mūsuprāt, ir visdrošākā stratēģija biznesa nepārtrauktībai. Turklāt pēc zemkopības ministres paziņojuma redzam, ka valsts nepieciešamības gadījumā aizsargās vietējos ražotājus. Ceram, ka Lietuva un Krievija drīzumā atradīs risinājumu šajā jautājumā, jo visām trim Baltijas valstīm Krievijas noieta tirgus ir svarīgs.

Jānis ŠOLKS, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības priekšsēdētājs:

– Ja Lietuvas piena tirgū būs pārpalikums, viņi aktīvāk meklēs noieta iespējas. Līdz ar to daļa Krievijai paredzētās piena produkcijas varētu nonākt arī Latvijā. Tas attiecīgi nozīmē, ka Latvijas tirgū saasināsies konkurence. Mēs gan neesam vienīgais Lietuvas piena produktu noieta tirgus, jo kaimiņvalsts piena pārstrādātāji, iespējams, vairāk orientēsies uz Rietumu tirgu, kur šobrīd ir pietiekamas iespējas pārdot produkciju. Tas gan nebūs ilgtermiņā, bet tādā veidā Lietuva varētu pārdzīvot šo krīzes situāciju.