Tautu diena "Rīta Ausma" visas dienas garumā Vērmanes dārzā

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Visas dienas garumā uz trim īpaši veidotām skatuvēm – Viensēta, Ciema godi un Ausma – ar savu tautu tradīcijām iepazīstināja Latvijas teritorijā sen dzīvojušās dažādās etniskās kopienas, kā arī Latvijā dzīvojošie un ārvalstu latviešu mākslinieku kolektīvi.

Šogad svētki izskan īpašā laikā - jaunas simtgades aušanas laikā. Jau otro reizi svētku vēsturē, pilnvērtīgi izskan arī citu Latvijā dzīvojošo tautu dziesmas un melodijas. Tautu dienā Vērmanes dārzā vakar dziedāja, spēlēja un dejoja vairāk nekā 1700 dalībnieku, kas pārstāv 13 dažādas tautības no visas Latvijas. Tāpat arī viesojās tie latvieši, kuri ikdienā Latvijas vārdu tur godā, dzīvojot svešumā.

Tautu dienas koncerta Rīta Ausma laikā visas dienas garumā katrs ievija jaunās simtgades vainagā savas tautas garīgās vērtības, godājot tradīcijas un cilvēkus, kas tās glabā un radoši attīsta.

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis koncerta atklāšanā teica: “Savas kultūras vērtību un tradīciju apzināšanās un kopšana stiprina mūsu pašapziņu, padarot stiprāku mūsu valsti. Darīšana, darbošanās un pašdarbība veido kultūru un sabiedrību. Latvija bija, ir un būs valsts, kas tur godā daudzas kultūras un tradīcijas. Latvija kā zeme daudzām tautām un to kultūrām, manuprāt, ļoti labi izsaka kopējo Eiropas devīzi - vienoti dažādībā. Katrs mēs, kopjot savas tradīcijas, radām un darām Latviju. Tāpēc es gribu novēlēt, lai šī sajūta mums ir ne tikai Dziesmu un deju svētku laikā, bet arī atgriežoties mājās.”

Tautu dienu atklāja tautu deju ansamblis Zelta sietiņš, izdejojot latviešu, lībiešu, lietuviešu, igauņu, krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru, vāciešu, tatāru, ebreju un kazaku tautas rotaļas un dejas.

Skatuve Viensēta simbolizē ģimenes sētu, kur notiek dažāda veida radu saieti, tikšanās, svētku svinēšana, godi. Uz skatuves Ciema godi bija skatāmi kopā būšanas svētki - tautu satikšanās un kultūru apmaiņas prieks, savstarpēja bagātināšanās, lielīšanās, izrādīšanās un dižošanās. Savukārt, uz estrādes Ausma varēja vērot attiecīgās tautības apvienoto amatierkolektīvu priekšnesumus, kas parādīja katras tautas garīgo diženumu, skaistumu un spēku.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais