Ko šodien un rīt vērts baudīt un apmeklēt Dziesmu svētku programmā?

© Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Vērmanes dārzā un Esplanādē visu Dziesmu un deju svētku nedēļu darbosies gadatirgus, kur ikvienam interesentam būs iespēja iepazīties ar Latvijas novadu amatnieku darinājumiem un arī iegādāties tos, kā arī izbaudīt plašu koncertu programmu.

4. jūlijā 18.00-21.30

Vērmanes dārzs

Dziesminieku koncerts Austraskoks. Dziesminieki - dzejas dziedātāji, tā ir mūsdienu folklora, viena no Latvijas kultūras vērtībām. Dziesminieks ir sava stāsta vēstītājs, personība un reizē arī vienkāršs cilvēks no tautas. Vienkāršība mijas ar izcilo. No pirmā skata vienkāršā muzikālā materiālā un formātā ietērpts dziļš saturs - vēstījums. Koncerta mugurkaulu veido Austrasbērni, leģendārās dziesminieces Austras Pumpures audzēkņi, uzstājoties gan atsevišķi ar savām autordziesmām, gan koncerta noslēgumā apvienojoties un sadziedoties ar skatītājiem Imanta Kalniņa dziesmās. Tādi dziesminieki kā Haralds Sīmanis, Andris Mičulis, Uldis Ozols un citi simboliski iezīmēs Atmodas laiku un dziesminieku balsis kā apziņas modinātājus. Bezmaksas.

4. jūlijā 19.00-20.30

Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētā Mārtiņa Evaņģēliski luteriskā baznīca,

Rīgas Jēzus baznīca, Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca), Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca, Rīgas Svētā Pētera baznīca.

Pūtēju orķestru koncerti baznīcās. Pūšaminstrumentu mūzika baznīcās un baznīcas torņos ir sena tradīcija, kuras ieviešana Dziesmu un deju svētku programmā ļauj pilnībā izbaudīt pūtēju orķestru plašās iespējas - no kamermūzikai raksturīgā smalkuma līdz pūtēju apvienotā orķestra spožumam. Latvijas pūtēju orķestri Rīgas baznīcās spēlēs sava repertuāra skaistākos skaņdarbus, aicinot rīdziniekus un galvaspilsētas viesus izbaudīt katra dievnama unikālo akustiku. Bezmaksas.

4. jūlijā 19.00-21.00

Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca

Mazākumtautību kolektīvu garīgās mūzikas koncerts. Mazākumtautību kori un orķestri Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskajā baznīcā atskaņos garīgo mūziku. Katrs kolektīvs parādīs savas kultūras garīgos un sakrālos apvāršņus. Bezmaksas.

4. jūlijā 19.00-21.00

Rīgas Svētā Jāņa baznīca

Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerts Tev tuvumā. Vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncerta kodols - divu Latvijā vēsturiski populārāko konfesiju muzikālo tradīciju savdabīgs apvienojums. Koncerta dramaturģija seko katoļu baznīcā praktizētajai Dieva Vārda liturģijai, kas mudina apcerēt Dieva Vārdu un īstenot to dzīvē, lielu nozīmi piešķirot tradicionālajiem dziedājumiem - Credo, Ave Maria, Psalmi, Alleluja u.c. Koncerta formāts savukārt sasaucas ar luteriskās baznīcas mūzikas tradīciju, kuras pamatā ir korālis, ko dzied visi baznīcēni savā mātes valodā. Klausītāju klātbūtne un iesaistīšanās būs būtiska notikuma sastāvdaļa. Koncertā piedalās seši labākie Latvijas vokālie ansambļi un Mägi Ensemble (ASV, Sietla). Maksas.

5. jūlijā 11.00-23.30

Dailes teātra Mazā zāle un Kamerzāle

Latvijas amatierteātru izrādes. Amatierteātru dalībai Dziesmu svētkos ir senas tradīcijas - jau IV Vispārējos latviešu dziesmu un mūzikas svētkos Jelgavā piedalījušies biedrību teātru kolektīvi. Dienas laikā būs iespēja noskatīties vairāk nekā desmit latviešu autoru darbu iestudējumus labāko amatierteātru interpretācijā. Ieeja - bez maksas, ar ieejas kartēm.

PĀRRAIDE LMT STRAUME

5. jūlijā 12.00-22.00

Vērmanes dārzs

Tautu diena Rīta ausma. Visas dienas garumā uz trim īpaši veidotām skatuvēm - Viensēta, Ciema godi un Ausma - tiks kopts tikums, notiks dižošanās ar čaklumu un daiļumu. Ar savu tautu tradīcijām iepazīstinās Latvijas teritorijā sen dzīvojošās dažādas etniskās kopienas. Viensētā un tirgus laukumā varēs izbaudīt ģimenes godus, dažādu tautu folkloras bagātības, amatu prasmes, izgaršot tradicionālos ēdienus. Uz Vērmanes dārza estrādes varēs vērot attiecīgās tautības apvienoto amatierkolektīvu priekšnesumus. Svētku noskaņu papildinās arī ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi. Bezmaksas.

5. jūlijā 19.00-21.00

Koncertzāle Palladium

Latviešu tautastērpu skate. Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau piekto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota Latviešu tautastērpu skate. Tērpi tiks vērtēti šādās kategorijās: koru un koklētāju ansambļu tautastērpi; deju kolektīvu tautastērpi; folkloras kopu un etnogrāfisko ansambļu tautastērpi; individuālais pašdarinātais tautastērps; individuālais nokomplektētais tautastērps; tautas lietišķās mākslas studijas, biedrības, SIA un citas personu grupas darinātais tautastērps un bērnu tautastērps. Maksas.

TV TIEŠRAIDE:

19.00-21.00 REPLAY.LV

ATKĀRTOJUMS:

06.07.2018. 18.30-20.00 LTV1; VISIEMLTV.LV

5. jūlijā 19.00-22.30

Dailes teātra Lielā zāle

Kokļu mūzikas koncertuzvedums Stīgo, brālīt! Stīgo, māsiņ!. Viņš uzvelk stīgas un aug... pāri koku lapotnēm, garām mākoņu malām, aiz saules vainaga... Stāsts par cilvēka meklējumiem pēc sevis, tautas un mīlestības. Kokļu koncertuzvedums Stīgo, brālīt, stīgo, māsiņ! ir muzikāls ceļojums laikā un telpā, kurā latviskā dvēsele piedzīvo iniciāciju caur kokles instrumentu. Uzvedumā tiek spēlētas dažādu komponistu latviešu tautasdziesmu apdares un oriģināldarbi, kā arī īpaši šim koncertam rakstītie Vitas Rudušas, Irīnas Rebhūnas, Valta Pūces un Riharda Zaļupes oriģinālskaņdarbi koklēm. Maksas.

TV TIEŠRAIDE:

19.00-22.00 REPLAY.LV

ATKĀRTOJUMS:

07.07.2018. 18.30-20.30 LTV1; VISIEMLTV.LV

5. jūlijā 20.00-21.30

Arēna Rīga

Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerts. Vokālsimfoniskās mūzikas koncerti ir tradicionāla Dziesmu svētku sastāvdaļa - tā ir vēl viena svētku krāsa, kurā spoži iemirdzas Latvijas labāko amatieru un profesionālo kolektīvu kopkoris, profesionālo orķestru un solistu balsu spēks. Koncertā skanēs latviešu komponistu Jurjānu Andreja, Jāņa Ivanova, Jāzepa Vītola, Lūcijas Garūtas, Tālivalža Ķeniņa, Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa, Artura Maskata, Zigmara Liepiņa opusi, kā arī Ērika Ešenvalda jaundarbs korim, orķestrim un koncertkoklēm. Maksas.

TV TIEŠRAIDE:

20.00-21.30 REPLAY.LV

PĀRRAIDE: 21.25-23.05 LTV1; VISIEMLTV.LV

5. jūlijā 20.00-21.30

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Vokālo ansambļu laicīgās mūzikas koncerts Laiku viju gredzenā. 11 vokālo ansambļu no visas Latvijas muzikālā uzvedumā izdziedās diennakts ritējumu, gaismas un tumsas saspēli četros gadalaikos. Latviešu komponistu oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares a cappella savienos solomākslinieku - Valda Muktupāvela un Reiņa Sējāna - instrumentālas un vokālas improvizācijas. Maksas.

5. jūlijā 22.00-0.30

Daugavas stadions

Deju lieluzveduma Māras zeme ģenerālmēģinājums. Daugavas stadionā vairāk nekā 18 tūkstoši visu paaudžu dejotāju izdejos mūsu tautas vēstures nozīmīgākos brīžus no pirmsākumiem līdz šodienai, no baltu cilšu sanākšanas Daugavas krastos un laika, kad pirmoreiz minēts sarkanbaltsarkanais karogs, līdz Latvijas Republikas simtgades svinībām. Caur laukumā izveidoto ornamentu, mūziku, enerģiju, ritmu un krāsu četros nosacīti izveidotos tautas vēstures posmos tiks iezīmēta tautas dejas un dziesmas ciešā saikne ar cilvēka mūža ritumu un viņa laiku, bet katras daļas centrā īpašā aranžējumā būs sadzirdami arī Dziesmu svētku repertuāra motīvi. Uzvedumā skanēs grupu Iļģi, Auļi mūzika, kā arī Jura Kulakova mūzika Kristapa Krievkalna aranžējumā un latviešu tautas mūzika Jura Vaivoda aranžējumā. Maksas.



Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.