Nedēļas nogale Cēsīs lutināja ar šajā vasarā reti pieredzētu labu laiku, radot pievienoto vērtību mākslas un mūzikas piepildījumam, ko sniedza Cēsu mākslas festivāla apmeklējums. Apmeklējot divus koncertus, nobrieda to raksturojums – laikmetīgums, sievišķība un mūzikas gars. Sievišķīgo līniju, mūzikas gara vadītas, abos koncertos laikmetīgi atklāja lietuviešu komponiste Juste Janulīte, vijolniece Eva Bindere, čelliste Guna Āboltiņa un akordeoniste Ksenija Sidorova.
Piektdienas vakarā Cēsu Sporta kompleksā izskanēja koncerts Eksperiments un izcilība. Šnē un domubiedri. Tā lielākā intriga bija lietuviešu jaunās komponistes Justes Janulītes lielās formas vokāli instrumentālais jaundarbs korim un orķestrim Mākoņu vērošana, kura tapšanu iedvesmojis Knuta Skujenieka dzejolis. Diriģents Normunds Šnē, šķiet, Justē Janulītē atradis jaunu mūzu laikmetīgajā mūzikā un kopā ar Sinfonietta Rīga un kori Kamēr... meistarīgi uzbūra meditatīvi rezonējošu, dabā sakņotu un vienlaikus filozofiskuma un garīguma apdvestu noskaņu, raisot asociācijas ar Pētera Vaska opusu gaišo smeldzi. Tomēr Justes Janulītes skaņuraksts šķiet veidots drīzāk racionāli, meistarīgi konstruēts, virzoties no klusuma caur tikko dzirdamu stīdziņu, pamazām pieaugot kuplā buķetē, ko veido vienmērīgi izvietotas balsis, stīginstrumenti un koka pūšamie instrumenti smalkā mijiedarbībā, pamazām ievelkot jaunā, metafiziskā pasaulē, kur laika linearitāte pārvēršas apļveida cikliskumā. Pārsteidzošā kārtā (vai varbūt apskaņošanas nopelns) šis koncerts gaisināja stiprās šaubas par Sporta kompleksa akustisko piemērotību koncertiem. Starp citu, Justes Janulītes jaunais opuss būs klausāms arī Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanas koncertā 21. septembrī Lielajā ģildē. Koncerta otro daļu orķestris ievadīja ar romantisko Vāgnera pastorāli Zigfrīda idille – ļoti harmonisku «klasiskās» mūzikas opusu, lai sagatavotos intelektuālajam spektrālismam Magnusa Lindberga virtuozajā un fantastiski izstrādātajā vijoļkoncertā, kur solistes loma bija uzticēta Evai Binderei – izcilai laikmetīgās mūzikas interpretei. Lindberga vijoļkoncerta solo partija ir gana liels izaicinājums vijolniekam, taču Binderes lasījumā tas šķita kā spēle, kur liriski toņi mijas ar negaidītiem akcentiem, bet orķestra partitūra veidoja piemērotu ietvaru daudzšķautņainajam solistes sniegumam. Šāds Lindbergs ir ko vērts! Nejauši sāku domāt, ka tā ir tāda kā Kremeratas tēraudkaltā prove, kas dzirdama Evas Binderes attieksmē pret laikmetīgās mūzikas izpratību un interpretāciju gan solistes, gan kamermūziķes ampluā. Bez kompromisiem un atkāpēm, lai cik neprātīgas sākumā šķistu skaņražu ieceres.
Savukārt sestdienas pēcpusdienā Cēsu Meža skolā sievišķības un mūzikas gara triumfa gājiens turpinājās spilgtā kamermūzikas koncertā, ko sniedza orķestra Sinfonietta Rīga čellu grupas koncertmeistare Guna Āboltiņa un akordeoniste Ksenija Sidorova programmā Pasaulīgais un dievišķais. Abu mūziķu savstarpējā ķīmija uz skatuves ir divu nobriedušu personību cieņpilnas kalpošanas mūzikas garam skaistākā izpausme, kurā nav vietas egoismam vai pašmērķīgumam. Tehniskā meistarība viņām ir pašsaprotams rīks līdzpārdzīvojuma uzburšanai, bet abu jauno dāmu dzirkstošo temperamentu nespēja apslāpēt pat vērā ņemamais objektīvais karstums, ko papildināja prožektoru gaismas kūļi uz skatuves. Garīgās mūzikas sadaļa, kurā ietilpa Arvo Perta Fratres, Sofijas Gubaiduļinas In croce un Kamila Sensānsa liriskā Lūgšana Sol mažorā op.158, atklāja salīdzinoši reti dzirdamo akordeona ērģeļu balsi, liekot apcerēt šā instrumenta plašās iespējas arī šķietami nepierastajā garīgās mūzikas lauciņā. Savukārt pasaulīgums šoreiz izpaudās franču komponistes Grasjanas Finci graciozajā Tango impresijā, spāņu tautiskā romantiķa Manuela de Faljas Spāņu svītā, Rahmaņinova Vokalīzē čellam un, protams, akordeona programmās reti iztrūkstošā Astora Pjacollas skaņdarbos. Pacilājošs koncerts ar ekskluzivitātes garšu. Kamermūzikas līnija šoreiz izstrādātajā festivāla akadēmiskās mūzikas programmā iemirdzējās īpaši spoži.
