Eiro komunikācija: lats patīk tikai muļķiem

Eiro ieviešanu Latvijā atbalsta gudri un augsti skoloti iedzīvotāji, kamēr vecajam latam pieķērušies mazizglītoti muļķi. Šis ir jaunākais vēstījums valdošās koalīcijas īstenotajā eiro popularizēšanas kampaņā, un daudzus tas ir aizvainojis.

Pētījumu aģentūra TNS Latvijas Bankas uzdevumā šoruden veikusi plašu pētījumu par iedzīvotāju attieksmi pret aktuālajiem ekonomikas un finanšu jautājumiem, un ceturtdien tika izplatīta pirmā infolapa ar virsrakstu Eiro ieviešanu

atbalsta trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Jau pats virsraksts ir manipulatīvs, jo no pētījuma rezultātiem izriet, ka tūlītēju eiro ieviešanu atbalsta tikai 10% iedzīvotāju, bet autoru pieplusotie 25% respondentu ir pret eiro ieviešanu tuvākajos gados. Tātad valdības plānam jau 2014. gadā pāriet uz eiro iedzīvotāju vidū atbalsta faktiski nav.

Tā darbojas propaganda

Valdības noalgotajiem eiro tēla veidotājiem uzdots šo situāciju nekavējoties mainīt, tāpēc arī šķietami respektablā pētījuma tulkojumā salikti nekorekti akcenti. TNS mārketinga vadītāja Laura Vendele Neatkarīgajai gan skaidro, ka aizvainojošie virsraksti – eiro ieviešanu neatbalsta mazizglītoti cilvēki – ir mediju un ziņu aģentūru, nevis pašu pētnieku likti. Viņa piebilst: «Korelācija patiešām ir vērojama, bet nav tā – ja es neatbalstu eiro, esmu muļķis!» Tomēr faktu lapā, komentējot aptaujas rezultātus, TNS kā svarīgāko secinājumu patiešām izceļ tieši eiro noliedzēju mazizglītotību: «Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%). Tātad pētījums atklāj, ka, palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.»

Noklusētais jautājums – suverenitāte

Brutālo eiro ieviešanas kampaņu ar bažām vēro ekonomikas eksperte akadēmiķe Raita Karnīte. Tā vietā, lai skaidrotu sabiedrībai eiro patiesos plusus un mīnusus, koalīcija izvēlas runāt muļķības un saldus melus. «Vienotības kampaņas vienmēr ir bijušas primitīvas un šķietami zema līmeņa, bet vienmēr arī attaisnojušās. Un tas liecina par viņu politisko profesionalitāti. Esmu pārliecināta, ka referenduma gadījumā lēmums par eiro būtu pozitīvs. Cilvēki taču negrib būt muļķi!» Un koalīcijai esot dibināts iemesls neanalizēt eiro pēc būtības. «Integrācija eirozonā ir solis uz Latvijas suverenitātes zaudējumu,» skaidro akadēmiķe. Viņasprāt, Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumi par Eiropas Savienības virzību uz federācijas modeli nebija nejaušība. «Ekonomika pašlaik jau virzās uz jaunu valsti, un jautājums – vai mēs gribam būt šajā valstī. Es personīgi neiebilstu. Bet tas būtu godīgi jāizstāsta un jāpajautā cilvēkiem.»

Tautai piemīt tautas gudrība

Izglītības līmeni par nekorektu un neētisku kritēriju eiro kampaņā uzskata arī sociologs, starptautiskas mārketinga pētījumu kompānijas Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš. Valdošā koalīcija aizmirsusi to, ka arī tās pašas vēlētāju vidū lielā skaitā ir gados veci un maz izglītoti ļaudis. «Šo partiju vēlēšanu kampaņu tehnoloģijas ir vērstas uz nekompetentu vēlētāju, taču neviens neapstrīd vēlēšanu rezultātu leģitimitāti. Tad kāpēc ar eiro pēkšņi ir citādi? Tā ir farizejiska un neētiska pieeja.» Turklāt politiķiem nevajadzētu aizmirst, ka tautai piemīt gudrība, ko izglītības diplomi neatspoguļo. Angliski to sauc crowds visdom. Spēja vienmēr atrast gudrāko un pareizāko risinājumu, varbūt pat nojaušot to ar muguras smadzenēm. Tāpēc arī tik daudzās valstīs tiek rīkoti konsultatīvie referendumi un tur nesatraucas, ka tauta varētu būt nekompetenta. Sociologs A. Pauliņš rezumē: «Ja Latvijas sabiedrība tagad attiecībā uz eiro piebremzē un saka – nesteigsimies, valdošajai elitei būtu vērts apstāties un padomāt, nevis bakstīt sabiedrībai acīs, ka tā ir neizglītota un nekompetenta.»

Tas katrā ziņā būtu lietderīgāk un godīgāk nekā ar manipulatīviem reklāmas un propagandas paņēmieniem uz laiku pārliecināt iedzīvotājus, ka lats patīk tikai muļķiem.

Ekonomika

Latvija dzelzceļa savienojumam Viļņa-Rīga-Tallina nomās vilcienu no Lietuvas par aptuveni 117 000 eiro gadā, lai Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāja "LTG Link" vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ, trešdien nolēma Sabiedriskā transporta padome.

Svarīgākais