Finanšu ministre: SVF finanšu sektora reformā saskata trūkumus

Viņa skaidroja, ka nav vienota un skaidra regulējuma, ko darīt, ja Eiropas Centrālā banka pieņēmusi lēmumu par kādas bankas darbības apturēšanu saistībā ar naudas atmazgāšanu. Savukārt tas, ko SVF redz, kā "pudeles kaklu" ir kvalificēta darbaspēka trūkumu.

Tāpat finanšu ministre norādīja, ka SVF vērtējums par Latviju kopumā ir pozitīvs.

Tāpat finanšu ministre norādīja, ka SVF vērtējums par Latviju kopumā ir pozitīvs. Eksperti uzsver, ka Latvijā ir ļoti laba un stabila izaugsme, kas nav atkarīga tikai ES fondiem, jo arī eksports pieaug. Tomēr viņi uzsver, ka šie labie laiki jāizmanto, lai turpinātu reformas, skaidroja ministre.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka nav ticies ar SVF pārstāvjiem, tomēr, komentējot SVF vērtējumu par Latviju, premjers skaidroja, ka vājās puses, kuras nepieciešams pilnveidot, ir zināmas. Viņš uzsvēra, ka reformu process norit pēc plāna un pēc nedēļas gaidāma Finanšu sektora attīstības padomes sēde. Tāpat Latvijas banku noguldījumos riskanto čaulas veidojumu īpatsvars ļoti strauji krīt un galvenais uzdevums šobrīd esot nostiprināt kontroles mehānismu "ABLVBank" pašlikvidācijas sakarā.

"Bankas 1.jūlijā iesniedz savas jaunās stratēģijas, kas būs jauns pavērsiens, jo tas parādīs, vai ar Saeimas pieņemto likumu par čaulas kompāniju likvidāciju ir pietiekami, vai vajadzēs vēl papildus pasākumus."

"Bankas 1.jūlijā iesniedz savas jaunās stratēģijas, kas būs jauns pavērsiens, jo tas parādīs, vai ar Saeimas pieņemto likumu par čaulas kompāniju likvidāciju ir pietiekami, vai vajadzēs vēl papildus pasākumus. Finanšu un kapitāla tirgus komisija šobrīd prognozē, ka attīrīšanās process ir labāks nekā gaidīts," sacīja Kučinskis.

Jau vēstīts, ka misijas vadītāja Iva Petrova pirmdien žurnālistiem pavēstīja, ka Latvijai jāveic stingras darbības, lai atjaunotu valsts finanšu sistēmas reputāciju. SVF ieskatā Latvijas finanšu sistēmai ir vairāk jāatbalsta investīcijas. Neskatoties uz labvēlīgiem makroekonomiskiem apstākļiem, kreditēšanas pieaugums joprojām ir neliels, secinājuši SVF eksperti.

Fonda pārstāvji uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā būs nepieciešams vairāk kredītu ieguldījumiem un Latvijas kapitāla un produkcijas īpatsvara palielināšanai. Finanšu sistēma varētu vairāk atbalstīt ieguldījumus, ņemot vērā, ka ar reformām tiek strādāt pie risku, kas izriet no ēnu ekonomikas un nepietiekamas maksātnespējas sistēmas īstenošanas, mazināšanas. SVF arī pauž, ka maksātnespējas režīma reforma un maksātnespējas administratoru licencēšana palīdzēs uzlabot kreditoru līdzekļu atgūšanas līmeni, bet centieni veicināt brīvprātīgu ienākumu un aktīvu atklāšanu palīdzētu mazināt kredītrisku.

Tāpat Petrova norādīja, ka ierobežotais darba tirgus Latvijā varētu radīt nopietnas grūtības vidēja un ilgtermiņa izaugsmei. Fonda pārstāvji secinājuši, ka emigrācijas dēļ turpina kristies nepieciešamo prasmju līmenis valstī, taču līdz ar darbaspēka samazināšanos kāpj algas, kas attiecīgi mazina konkurētspēju. Savukārt darbaspēka novecošanās ilgtermiņā var mazināt ražīgumu.

Savukārt Kučinskis nepiekrīt SVF vērtējumam, ka ierobežotais Latvijas darba tirgus varētu radīt nopietnas grūtības ilgtermiņa izaugsmei un arvien neatbalsta darba tirgus atvēršanu.

Šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" Kučinskis sacīja, ka ir pāragri runāt par lētā darbaspēka ielaišanu Latvijā, jo krietni vairāk ir jādomā par to, kā efektīvāk izmantot esošos resursus, kā arī domāt par to speciālistu atgriešanu Latvijā, kuri bija devušies prom uz citām valstīm.