«Es nebaidos sekot notiekošajam Ukrainā, jo es gribu zināt, kas notiek frontē, ap fronti. Man vispār ļoti interesē militārā sfēra, un es pieļauju – ja nebūtu kļuvis par aktieri, būtu gājis armijā,» atzīst Liepājas teātra jaunais aktieris Kārlis Ērglis (25).
Šajā pavasarī aktieris Kārlis Ērglis, kuram šī ir trešā sezona uz profesionālā teātra skatuves, spēlē psihiatriskās klīnikas pacientu Maiklu režisora Dmitrija Petrenko jauniestudējumā «Ziloņa dziesma». 15+. Pirmizrāde Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē «Lielais dzintars» bija vakar, 9. maijā. Nākamās izrādes: 10. un 22. maijā.
«Ziloņa dziesma» (The Elephant Song, 2004) ir kanādiešu režisora Nikolā Bijona (Nicolas Billon, 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā ASV. Kanādiešu režisors Šarls Binamē (Charles Biname) tai radījis arī filmas versiju (Elephant Song, 2014).
Režisors Dmitrijs Petrenko šīs lugas iestudējumam Liepājas teātrī devis žanrisko apzīmējumu - skarbas spēlītes vienā daļā. Viņam ir liela pieredze, veidojot izrādes par pusaudžu emocionālo pasauli, kas ir ļoti jūtīga, kā arī īpaši svarīga tēma teātrī. Tai viņš veltījis vairākas izrādes - Serdžio Blanko/D. Petrenko krimināldrāma «Tēbu zeme» (fonds «Initium», 2019), Dankana Makmillana «Monstrs» (Dailes teātrī, 2020), kā arī Annas Džordanas «Yen» (2022) un Nila Saksa Konstantinova izrāde skolas vecuma jauniešiem «Vairs nevienu» (2023), kas joprojām ir Liepājas teātra repertuārā.
Režisors nebaidās pieskarties sarežģītiem jautājumiem, veidojot psiholoģiski smalkas un niansētas izrādes mazos spēles laukumos, kas problēmām liek ieskatīties acīs no vistuvākās distances.
Ar «Ziloņa dziesmu» režisors Dmitrijs Petrenko turpina pētīt jauno cilvēku un pusaudžu emocionālo pasauli, to, kā sociālā vide un vecāki ietekmē cilvēka attīstību, viņa spējas emocionāli iekļauties sabiedrībā, attīstīties un pieaugt.
Psihiatriskās klīnikas pacients Maikls ir pēdējais, kurš redzējis dakteri Lorensu pirms viņa pazušanas. Gribēdams saprast, kas noticis, apņēmības pilns slimnīcā ierodas dakteris, slimnīcas direktors Grīnbergs, lai iztaujātu pacientu. Abu saruna ievilks skatītājus smalkā psiholoģiskā spēlē, kurā atklāsies gan Maikla bērnības traumas, gan sarežģītās, gandrīz neesošās ar vecākiem, gan tas, kāpēc viņu tik ļoti fascinē ziloņi. Taču - kur beidzas patiesība un sākas manipulācija, lai iegūtu to, ko viņš vēlas? Tomēr tas nebūs stāsts tikai par Maiklu, bet liks piedzīvot vairākas atklāsmes par sevi arī pašam Grīnbergam.
Izrādē piedalās: Kārlis Ērglis, Edgars Ozoliņš un Karīna Tatarinova. Kopā ar režisoru iestudējumu veido arī mākslinieks -8 (viņa asistente scenogrāfijai - Kristīna Rezviha), komponists Aleksandrs Žedeļovs, gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Izrādē piesaistīta arī konsultante - ārste, psihoterapeite Gunta Andžāne. Lugu no angļu valodas tulkojusi Vija Vītola.
«Man vajag dažādas «sastāvdaļas», lai man būtu interesanti strādāt, un šajā izrādē tādas ir,» saka Maikla lomas atveidotājs Kārlis Ērglis.
Viņš atzīst, ka profesionāli tiek lutināts, jo šo trīs sezonu laikā, kopš spēlē uz Liepājas teātra skatuves, viņam bijusi iespēja strādāt kopā ar profesionāliem un talantīgiem režisoriem, spēlēt interesantas lomas labās lugās, un darīt to kopā ar kolēģiem Liepājas teātrī, kuri tiešām ir brīnišķīgi.
«Un man nav nekas pret mazās formas izrādēm, tas pat savā ziņā ir izaicinājums, jo mazajā zālē ir daudz grūtāk «paslēpties» - tā pieprasa nianses, detalizētāku aktiermeistarību un māksliniecisku atkailināšanos.
Tā pieprasa būt godīgākam pret sevi, un es to uztveru kā patīkamu izaicinājumu,» saka Kārlis Ērglis.
Viņš stāsta, ka «Ziloņa dziesma» ir psiholoģiska drāma, ko caurvij vairākas līnijas, un viena no tām ir arī detektīvs, jo tiek izmeklēta psihiatriskās klīnikas ārsta pazušana.
«Es esmu kaislīgs detektīvu fans, tāpēc, kad pirms pusgada izlasīju šo lugu, biju diezgan lielā «starā», ka Dima ir izvēlējies tik «krutu» materiālu. Un tagad, strādājot pie šī darba, varu teikt, ka tas ir absolūti režisora materiāls, un visas idejas, ko viņš piedāvā, ir ļoti radošas.»
Aktieris stāsta, ka Maikls ir viena no tām lomām, kas aktieriski ir «izdevīga» un tajā pašā laikā - izaicinoša.
«Lasot materiālu, es redzēju vismaz četrus variantus, kā «zīmēt» šo personāžu, bet, runājot ar Dimu, sapratām, ka ir daudz vairāk veidu, kā viņu spēlēt. Es pieļauju, ka «pie vainas» ir laba dramaturģija un pats materiāls.»
Aktieris stāsta: lai sagatavotos psihiatriskās klīnikas pacienta lomai, nav bijusi nepieciešamība iepazīt šādus pacientus, dodoties uz kādu no psihiatriskajām klīnikām. Jo Maiklam nav konkrētas diagnozes, bet ir konkrēts iemesls, kādēļ viņš ievietots psihiatriskajā klīnikā. «Taču to es negribētu atklāt, lai saglabātu intrigu,» nosaka Maikla lomas atveidotājs.
«Bet, lai labāk izprastu, kas notiek Maikla galvā, lai izprastu viņa psiholoģisko motivāciju un redzētu visu lugas «bildi» kopumā, mēs sastrādājāmies ar psihoterapeiti Guntu Andžāni. Viņa mums nāca palīgā arī laikā, kad iestudējām psiholoģisko krimināldrāmu «Tēbu zeme» (Thebes Land, 2016) - es vēl mācījos trešajā kursā, un tā bija mana profesionālā debija,» stāsta Kārlis Ērglis, kurš šai iestudējumā spēlēja jauno noziedznieku Martinu. «Guntas profesionālā pieredze mums ļoti, ļoti palīdz, tā ir vērtīga informācija, kas darba procesā daudz ko izskaidro,» piebilst Kārlis Ērglis.
Lūgts noraksturot savu Maiklu, aktieris saka, ka, viņaprāt, viņa būtības galvenā «atslēga» ir tā, ka viņš ir tikai un vienīgi godīgs.
Ar režisoru Dmitriju Petrenko Kārlis Ērglis ir sastrādājies jau diezgan daudz.
«Viņš bija mūsu kursa vadītājs, viņš ir mans Meistars, kuram radoši pilnībā uzticos, jo viņš ir augsti intelektuāls, ar superīgu gaumi un absolūti godīgu mīlestību pret savu darbu,» saka talantīgais jaunais aktieris.
Abu pirmā profesionālā sadarbība bija jau pieminētajā izrādē «Tēbu zeme». Tas bija neatkarīgs projekts, kas 2019. gadā tapa sadarbībā ar fondu «Initium».
«Mēs paši meklējām veidus, kā mēģināt, telpas, kur spēlēt. Visu paši domājām, eksperimentējām un riskējām, līdz nonācām pie laba rezultāta, bet diemžēl sākās kovids.»
Nākamā abu sadarbība bija diplomdarba izrādē - Alekseja Arbuzova psiholoģiskajā drāmā «Cietsirdīgās spēles» (2021), kurā Kārlim Ērglim bija uzticēta Kaja loma.
«Tā man ir viena no mīļākajām izrādēm. Kopā ar kursabiedriem «Lielajā dzintarā» pie tās strādājām divarpus gadu, tas bija radoši sabiezināts process, ar etīdēm, ļoti smieklīgām un sentimentālām idejām, ar jokiem un līdz ar to - arī ar patīkamām atmiņām.»
Atskatoties arī uz pērnās sezonas sadarbību Antona Čehova lugā «Kaija», kurā režisors Dmitrijs Petrenko viņam uzticēja Kostjas lomu, aktieris secina, ka tas patiesi bija liels izaicinājums.
«Tāpēc varu teikt, ka profesionālā ziņā jūtos ļoti lutināts. Un, tā kā es Dimam ļoti uzticos, man atliek viņam tikai sekot. Mēs ar Edgaru Ozoliņu jau smejamies - ja nebūs darba pie Dimas, mums būs brīva sezona. Jo mēs esam viņa aktieri, mums visas lielās lomas ir pie viņa,» nosaka Kārlis Ērglis, paužot cerību, ka režisors Tallinā nebūs prom uz ilgu laiku.
Jauniestudējums «Ziloņa dziesma» aktierim ir šajā sezonā trešais un pēdējais.
«Šajā sezonā man bija darbs arī pie režisora Mārtiņa Kalitas, kurš ir mans teātra krusttēvs. Mēs iestudējām Rasas Bugavičutes-Pēces oriģināldramaturģiju - muzikālu izrādi bērniem «Patakoļako un teātra visums».
Liels notikums bija arī «Latviešu raķetes» pie režisora Regnāra Vaivara. Līdz šim nebiju pie Regnāra strādājis, bet man ļoti patika viņa veidotās izrādes, es gribēju ar viņu strādāt un šajā sezonā man tāda iespēja tika dota,» aktieris ir gandarīts.
«Šī sezona man tiešām bijusi daudzveidīga - gan izrāde bērniem, gan lielās, gan mazās formas izrāde. Dažādi režisori, atšķirīgas lomas. Līdz ar to par noslodzi galīgi nevaru sūdzēties,» saka jaunais aktieris, piebilstot, ka «Ziloņa dziesma» sezonas noslēgumā ir kā odziņa.
TV skatītāji Kārli Ērgli pazīst arī kā policista Vitauta Morica dēlu Timu TV3 populārajā seriālā «Nemīlētie. Nolādētie».
Tims, atšķirībā no sava ļoti apzinīgā un principiālā tēva, dzīvē izvēlējies pavisam citu ceļu. Viņu valdzina kriminālā pasaule un viņam tāpat kā vairākiem jaunās paaudzes cilvēkiem ir tieksme pēc ātras naudas, dārgas mašīnas un brīvības…
«Patiesībā Tims ir ļoti naivs puisis, kurš dažādu apstākļu sakritības rezultātā nonācis kriminālajā pasaulē.
Māte alkoholiķe, vecāku uzmanības trūkums, nabadzība… Tas spiedis viņu meklēt veidus, kā dzīvē izsisties, kā nopelnīt naudu, un tikai nejaušības pēc viņš nokļuvis Koganu ģimenē, kas ir kriminālie afēristi,» stāsta Tima lomas atveidotājs. Viņaprāt, Tims ir «skatītāju pārstāvis» - caur šī jaunā puiša reakcijām skatītājs var iztēloties, kā ir to visu piedzīvot, nokļūstot kriminālajā pasaulē.
«Man ļoti patīk lomas attīstība -, ka ir iespēja filmēties jau vairākas sezonas. Režisors daudz uzmanības pievērš aktiermeistarības aspektam, domājot par to, kā personāži attīstās, kā mainās un par ko veidojas. Tas ir ļoti interesanti un šādu pieredzi vislabāk var gūt tieši seriālos,» sapratis Tima lomas atveidotājs. Protams, viņš gribētu izmēģināt savus spēkus arī kādā lielākā kino projektā, piemēram, daudzsēriju spēlfilmā.
Aktieris stāsta, ka viņš pats neseko līdzi notikumiem seriālā, bet ir pārsteigts, cik daudzi to skatās. Arī viņa vienaudži.
«Bijusī klasesbiedrene, kura dzīvo Anglijā, atrakstīja, ka skatās «Nemīlētos. Nolādētos», ka tas ir viņas mīļākais latviešu seriāls. Izrādās, arī tiem, kuri dzīvo ārzemēs, interesē latviešu «produkti». Iespējams, tas ir zināms sentiments,» aktieris nosaka. Viņš bija domājis, ka viņa vienaudžus interesē tikai «Netflix» un «HBO» lielbudžeta seriāli. Tāpēc ir patīkami pārsteigts, ka vienaudži skatās, arī uz ielas atpazīst un pat nosauc par Timu.
«Tās gan ir diezgan sirreālas sajūtas,» atzīst jaunais aktieris.
Viņš neslēpj, ka ir visai intraverts, vienmēr mazliet baidījies no lielas popularitātes, bet līdz šim atpazīstamība, kas nākusi līdz ar lomu TV seriālā, nav nesusi negatīvu pieredzi. Drīzāk otrādi.
«Piemēram, cilvēki veikalā nāk klāt un saka paldies par manu darbu, ka viņiem ļoti patīk seriāls, ka skatās visa ģimene… Tas rada gandarījumu un aktierim tas, protams, ir svarīgi, bet es esmu pārsteigts, ka var tā pienākt klāt un pateikt paldies. Es pats laikam tā nevarētu,» viņš vaļsirdīgi atzīstas.
Jau mazliet paverot nākamās teātra sezonas priekškaru, Kārlis Ērglis atklāj, ka viņam būs trīs jaunas lomas - pie režisores Lauras Grozas un pie režisoriem Valtera Sīļa un Viestura Roziņa.
«Nākamajā sezonā vairāki darbi tiks saistīti ar kara tēmu, jo režisori grib par to runāt, kas ir visnotaļ cēli. Bet, spriežot pēc savas pieredzes - gan kā aktierim, gan kā skatītājam -, šobrīd cilvēki meklē «izeju», tieši mēģinot atslēgties no traģiskajiem notikumiem pasaulē, tāpēc, manuprāt, cieņā ir komēdijas un darbi, kas ļauj pasmieties. Izrādes, kas ļauj atslābt. Manuprāt, nevajadzētu aizmirst, ka teātris ir izklaide, un izklaidei ir jāapkalpo skatītājs.»
Protams, arī Kārli Ērgli pasaulē notiekošais dara bažīgu, kā jau visus.
«Apziņa par laiku ir tik dīvaina… Vēl nesen visi kopā sekojām līdzi briesmīgajiem notikumiem, kas notika Ukrainā, bet ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, un mēs tik ātri esam pieraduši pie tiem apstākļiem, ka tā jau ir ikdienišķa lieta. Bet nevajadzētu pierast. Es pats sevi bieži pieķeru pie domas, ka aizmirstu, ka esmu salīdzinoši netālu no tā, kas notiek. Tāpēc man patīk būt informētam par to, kas notiek frontē -, lai sev iesistu veselīgu pliķi un atgādinātu, ka vienkārši vajag savākties.»
Aktieris atklāj, ka viņam patīk militārā sfēra un viņš pieļauj - ja nebūtu kļuvis par aktieri, būtu gājis armijā. Viņaprāt, tas ir sava veida «glābiņš», disciplīna, kas puišiem piespiež nomest tīņa spurainību, liek pieaugt un darīt to, kas jādara.
Kad saku, ka ir iespēja stāties Zemessardzē, jo, kā liecina dažu viņa kolēģu pieredze, to var apvienot ar aktiera darbu, Kārlis Ērglis atteic, ka tā ir laba doma.
«Tā ir aktiera atbildība - rādīt labu piemēru citiem, jo īpaši jauniešiem. Jo aktierim ir savu sekotāji, talanta cienītāji, un tas ir pareizi - iestāties par savu zemi, par savu dzimteni!»
