Noslēdzoties apkures sezonai, ir piemērots laiks veikt apkures sistēmas attīrīšanu. Tādējādi nebūs jāuztraucas par siltuma padeves trūkumu, un pēc aktīvas darbošanās sezonas apkures sistēma būs apkopta un sagatavota nākamajai.
Apkures sistēmas skalošanu iespējams veikt jebkurā laikā un izvēlētais laiks rezultātu neietekmēs, tomēr ir jārēķinās, ka, to darot, būs apturēta siltuma padeve. Ja ir akūtas problēmas, tīrīšanu var veikt arī ziemā, tomēr biežāk to dara pēc apkures sezonas, jo nekas netraucē, nav arī jāuztraucas par siltuma padeves pārtraukumu.
Par tīrīšanas līdzekļiem, norādēm, kā veikt attīrīšanu, un citiem jautājumiem, kas jāzina siltuma sistēmas apkopes darbu uzsākšanā, konsultē SIA DESCO projektu vadītājs Edžus Picka.
Kam jāpievērš uzmanība
Uz apkures katla tīrīšanas nepieciešamību norāda vairāki faktori, kurus ikviens vērīgs saimnieks ņems vērā. Viens no pamanāmākajiem būs rēķinu palielināšanās, jo tad, ja sistēmai būs nepieciešama tīrīšana, palielināsies izmaksas par apkures nodrošināšanu. Otrs faktors ir fiziski sajūtams – atsevišķi radiatori būs auksti vai vēsi arī apkures sistēmas darbības laikā. Radiatora siltuma regulators ir uzgriezts uz maksimumu, bet radiatora temperatūra nav pietiekami augsta. Respektīvi, apkures sistēmas katls strādā ar iestatīto jaudu, bet rezultāts neatbilst noteiktajiem parametriem. Arī radiatoru biežā atgaisošana norāda, ka laiks tīrīšanai. Sistēmas iekšienē notiekošās korozijas blakusprodukts ir gāze – ūdeņradis. Sistēmā jāpievērš uzmanība spiedienam. Ja tas palielinājies, tas nozīmē, ka iemesls var būt sistēmas daļas nobloķēšana ar kaļķa vai rūsas nogulsnēm. Tāpat jāpievērš uzmanība apkures sistēmā esošajam ūdenim un jāuzmana, vai tas nav mainījis krāsu un kļuvis netīrs, duļķains. Piemēram, rodas melnas vai sarkanas nogulsnes un duļķes. Un visbeidzot –boilers izdala trokšņus. Tas notiek, jo rodas gāzes, kas izraisa burbuļošanu. Cirkulācijas sūknis ir aizsērējis un nevar nodrošināt pietiekamu cirkulāciju, tas ir bieži jāmaina.
Jārēķinās, ka privātmājas apkures sistēmas skalošanu veic vienas dienas laikā. Atsevišķos gadījumos var būt vajadzīgs ilgāks laiks, piemēram, ja skalošanas laikā atrod nepilnības, kuras nepieciešams novērst. Daudzdzīvokļu namiem un publiskajām ēkām šādu darbu veikšanai vajag divas līdz trīs dienas. Darba veikšanas laiks ir atkarīgs no sistēmas lieluma un piesārņojuma pakāpes.
Līdzekļi darba veikšanai
Privātmāju saimnieki, ja ir zinoši un nodrošināti ar attiecīgu aprīkojumu, var darbus veikt paši, nepieaicinot profesionāļus. Tomēr ieteicams pirms tam konsultēties ar speciālistiem par piemērotu skalošanas līdzekļu izvēli, kā arī par darbu veikšanas tehnoloģiju un darba drošību, lai iegūtu maksimāli labu rezultātu un izvairītos no lielākām vai mazākām kļūdām.
Apkures sistēmu skalošanu/attīrīšanu visbiežāk veic, izmantojot skalošanas līdzekļus uz skābju bāzes. Ir arī skābes nesaturoši līdzekļi, bet jārēķinās, ka ir maza iespēja ar tiem izšķīdināt kaļķa nogulsnes. Pirms darbu uzsākšanas jāizskata skalošanas līdzekļu sastāvs, lai novērtētu, vai attiecīgais līdzeklis piemērots konkrētai sistēmai. Ja minētajiem nosacījumiem nepievērsīs uzmanību, tad nepiemērots skalošanas līdzeklis var neatgriezeniski sabojāt sistēmu. Lai tas nenotiktu, ieteicams konsultēties ar profesionāļiem, kuriem attiecīgā darba veikšana ir ikdiena.
Tīrīšanas biežums
Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem vai sistēmas sabojāšanas, galvenais faktors, kas jāņem vērā, ir piemērotas metodes izvēle. Pirmkārt, tā ir pareizu skalošanas līdzekļu izvēle, un otrkārt, attiecīga aprīkojuma izvēle. Lai iegūtu maksimālo rezultātu, jāizmanto speciāli paredzēta skalošanas iekārta, kura var nodrošināt lielu plūsmas ātrumu, jo parastais cirkulācijas sūknis to nodrošināt nespēj. Pētījumi rāda, ka skalošanas efektivitāte ir stipri atkarīga no plūsmas ātruma – jo lielāks ātrums, jo labāks efekts.
Attīrīšanas darbu nepieciešamības biežumu paredzēt ir grūti, jo tas atkarīgs no ūdens tīrības pakāpes. Jo lielāka ūdens cietība un dzelzs saturs, jo biežāk tas būs jādara. Lai sistēmas darbības laiku padarītu ilgāku, ūdenim var pievienot speciālas piedevas, kas nodrošinās ilgāku tā tīrību. Bet, lai nodrošinātu ilgāku apkures sistēmas mūžu, ieteicams, pirmkārt, ja iespējams, sistēmas uzpildīšanai izmantot piemērotu ūdeni, kurš ir mīkstināts un attīrīts no dzelzs. Otrkārt, apkures sistēmas šķidrumam pievienot korozijas inhibitoru. Tas aizkavēs procesus, kuri izraisa koroziju sistēmas iekšienē, līdz ar to ilgāk palīdzēs uzturēt sistēmu labā kārtībā.
Ja ne katru vasaru, tad vismaz ik pēc pāris sezonām ieteicams nomainīt apkures sistēmā ūdeni ar svaigu un pievienot tam korozijas inhibitorus. Tad ziemas laikā varēs neuztraukties par pēkšņiem sistēmas plīsumiem un neplānotiem remontdarbiem. Darbība palīdz arī novērtēt, vai sistēma ir aizaugusi un vai tai nepieciešama tīrīšana.
Riski neizdarības gadījumā
Riski, ar ko jārēķinās, ja apkures sistēmai netiek veikti apkopšanas darbi, ir dažādi. Viens no tiem – notiek nelietderīgs sistēmas enerģijas patēriņš. Cilvēks maksā vairāk par kurināmo, domājot, ka tas ir aukstā laika dēļ, bet patiesībā būtu iespējams maksāt ievērojami mazāk. Ir divas lietas, kas ietekmē sistēmas efektivitāti. Pirmā ir cirkulācijas plūsmas ātrums. Ja caurules no iekšpuses ir apaugušas ar kaļķa un dzelzs oksīdu kārtu, tām samazinās iekšējais diametrs. Tā rezultātā samazinās caurplūde un cirkulācija notiek lēnāk, nekā vajadzētu, tāpēc uzsildītais sistēmas šķidrums vairāk atdziest, kamēr veic savu ceļu cauri sistēmai. Otra lieta ir radiatoru siltuma atdeve. Radiatori ir izgatavoti no metāla, kurš labi vada siltumu. Ja šim metālam no iekšpuses ir liela apauguma kārta, tad siltumatdeve samazinās, jo sāļi, kuri veidojas uz iekšējām virsmām, siltumu vada daudz sliktāk nekā metāls. Bieži ir gadījumi, kad atsevišķi radiatori vai radiatoru daļas vispār nesilda, jo tie ir nobloķēti, un cirkulācija caur tiem nenotiek. Abos variantos ir jāpatērē lielāks kurināmā daudzums, lai nodrošinātu vēlamo temperatūru telpās.
Vēl viens risks ir spiediena celšanās sistēmā, jo kāda sistēmas daļa ir bloķēta. Ilgstošas iedarbības rezultātā var gadīties, ka tā pilnībā aizaug, veicinot sūces rašanos un ūdens tecēšanu. Tāpat svarīgi apzināties, ka jebkuras sistēmas iekšienē notiek korozija, kas pārvērš sistēmas metālus par metālu oksīdiem. Mūsdienās privātmājās pārsvarā tiek montēti jaunā tipa tērauda radiatori, kas varbūt izskatās labāk nekā vecie čuguna radiatori, tomēr ir plānāki un neizturīgāki pret vides iedarbībām. Ja nepārtraukti to iekšienē notiks korozija, agri vai vēlu radiatori sāks tecēt un būs jāmaina. Īpaši nepatīkami tas varētu būt apkures sezonas vidū, kad ārā ir auksti. Ja apkures sistēmā ievada pareizās piedevas, kuras ierobežo koroziju, radiatoru mūžs ievērojami palielinās.
Der zināt:
Apkures sistēmai nepieciešama apkope, ja:
