Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas deputāti šodien iepazīsies ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas (RAPLM) iebildumiem pret pašvaldības noteikto aizliegumu atrasties sabiedriskā vietā Rīgā ar atvērtu alkohola iepakojumu RAPLM norādījusi, ka Rīgas pašvaldībai no tās sabiedriskās kārtības noteikumiem būtu jāsvītro norma par aizliegumu atrasties sabiedriskā vietā ar atvērtu alkohola iepakojumu, liecina komitejai sagatavotie materiāli.
RAPLM vēstulē domei norāda, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 171.pantu ir paredzēta administratīvā atbildību par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās. Minētās normas mērķis ir nodrošināt sabiedriskās kārtības ievērošanu, paredzot atbildību par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskās vietās.
Savukārt Rīgas domes 2007.gadā pieņemto saistošo noteikumu "Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā" 6.13.apakšpunkts paredz administratīvo atbildību par atrašanos sabiedriskā vietā ar atvērtu alkoholisko dzērienu iepakojumu.
"Tādejādi saistošo noteikumu normas mērķis ir administratīvi sodīt personu par to, ka tā atrodas vai pārvietojas ar tās īpašumā esošu lietu sabiedriskā vietā, neskatoties uz to, ka par tās lietošanu atbilstoši tās mērķim sabiedriskā vietā tā var tikt sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar LAPK 171.pantu," skaidro RAPLM.
Ņemot vērā to, ka persona likumā noteiktajos gadījumos ir tiesīga iegādāties alkoholisko dzērienu un atrasties, kā arī pārvietoties sabiedriskās vietās ar to, bet nav tiesīga to lietot sabiedriskā vietā, tad mērķis alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai ir paredzēts un sasniedzams ar citiem, indivīda tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, tas ir, saskaņā ar LAPK 171.pantā paredzēto, norāda RAPLM.
Saskaņā ar RAPLM norādījumiem no saistošajiem noteikumiem būtu jāsvītro aizliegums personām atrasties publiskajās vietās ar atvērtu vai vaļēju alkoholiska dzēriena iepakojumu vai taru.
Rīgas Pašvaldības policija (RPP) savukārt norāda, ka RAPLM piedāvātais šīs problēmas apkarošanas mehānisms - LAPK 171.panta piemērošana - nebūs pietiekami efektīvs.
RPP vienā gadā konstatē apmēram 2400 minētajā pantā paredzētos gadījumus, kad personas tiek pieķertas lietojot alkoholiskos dzērienus, un apmēram 7000 gadījumus, kad personas atrodas publiskajās vietās ar lietošanai sagatavoto iepakojumu vai pat glāzēm un kausiem.
Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumos patlaban ir paredzēts, ka galvaspilsētā aizliegts atrasties ar atvērtu vai vaļēju alus vai cita alkoholiskā dzēriena iepakojumu jebkādā vaļējā tarā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu lietošanu atļāvusi pašvaldība. Sods par šādu pārkāpumu var tikt piemērots līdz 50 latiem.
RAPLM savā vēstulē ir arī iebildusi pret noteikumos paredzēto liegumu nepilngadīgajiem smēķēt publiskās vietās, jo pašvaldībām neesot noteikts pilnvarojums lemt par šādu aizliegumu. RAPLM arī prasa atcelt komersanta pienākumu rūpēties, lai izklaides vietās pēc noteiktā laika neatrastos nepilngadīgie, bet paši nepilngadīgie būtu administratīvi atbildīgi par aizlieguma neievērošanu.
RPP norāda - ja konsekventi sekotu RAPLM loģikai, ievērojot minētās atsauces uz Civillikumu un citiem normatīviem, no sabiedriskās kārtības noteikumiem būtu jāsvītro gandrīz visi ierobežojumi personām, jo šie noteikumi ne tikai ierobežo īpašuma lietošanas tiesības, bet arī Satversmes aizsargātās personas tiesības brīvi pārvietoties, piemēram, aizliegums vest pastaigā suņus bērnu rotaļu laukumos, aizliegums peldēt aiz bojām, uzbraukt uz ledus un tamlīdzīgi.