Balsojot par grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas atdots Saeimai otrreizējai izskatīšanai, jāņem vērā Satversmes 91.pants, kas paredz, ka vienāda attieksme ir attiecināma uz tiem, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, uzskata partijas "Pilsoniskā savienība" (PS) Saeimas frakcijas deputāti Anna Seile un Kārlis Šadurskis.
Kā aģentūru LETA informēja PS preses sekretāre Dace Balode, deputāti uzskata, ka nekustamo īpašumu spekulanti un iedzīvotāji, kas savulaik ņēmuši ar ienākumiem samērīgu kredītu, nav vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Seile izsaka nožēlu, ka iepriekšējā Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē nav atbalstīti "Vienotības" deputātu rosinātie grozījumi, kas palīdzēja novērst arī Valsts prezidenta Valda Zatlera norādīto problēmu, ka likumprojektā nav diferencētas pieejas pret personām, kurām ir ļoti atšķirīgs kopējo kredītsaistību apjoms. Seile izsaka cerību, ka pirmdien, 12.jūlijā, vēlreiz tiks spriests par to, kā pieņemt patiesi taisnīgu Maksātnespējas likumu.
Vairumam grūtībās nonākušo kredītņēmēju saistības tiešām nepārsniedz 100 000 latu, taču ir neliela daļa fizisko personu, kuru parādsaistības sniedzas no vairākiem simtiem tūkstošu līdz vairākiem miljoniem latu. Tas nozīmē, ka netiek ņemta vērā vienādi un salīdzināmi apstākļi, kādos fiziskās personas ņēmušas kredītus, norāda PS deputāti.
Kā uzsver PS, ļoti būtisks punkts Seiles, Madara Lasmaņa (JL) un Šadurska priekšlikumos bija par to, ka jāņem vērā, vai "parādnieka parāda saistības to rašanās brīdī bija samērīgas ar parādnieka ienākumiem".
Šadurskis uzsver, ka Maksātnespējas likums nedrīkst kļūt par "glābšanas riņķi" tiem pārsimts nekustamo īpašumu spekulantiem, kuri tagad ar jaunā likuma palīdzību mēģinās "norakstīt" savas miljoniem vērtās saistības. Būtiski, lai likums kalpotu tiem kredītņēmējiem, kas savulaik aizņēmās atbildīgi.
PS Saeimas deputāti vērš uzmanību arī uz to, ka, pieņemot Maksātnespējas likumu bez šīs diferencēšanas, lieli zaudējumi rodas abām valsts īpašumā esošajām bankām - "Parex bankai" un "Latvijas Hipotēku un zemes bankai" - kopā apmēram 40 miljoni latu. Šos zaudējumu nāksies maksāt ikvienam nodokļu maksātājam. "Jautājums - vai sabiedrība ir gatava to darīt," vaicā deputāti.
Kā ziņots, atkārtotai caurlūkošanai Saeimā atgrieztā Maksātnespējas likuma redakcija varētu radīt zaudējumus valsts budžetā virs 30 miljoniem latu, liecina Finanšu ministrijas (FM) aptuvenās aplēses.
FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis norāda, ka, pieņemot likuma grozījumus, kas ir saitīti ar parāda atlaišanu, ir jāveic arī detalizēti aprēķini par grozījumu ietekmi uz valsts budžetu.
Ministrija uzskata, ka Maksātnespējas likumam ir jābūt taisnīgam pret visām kredītņēmēju grupām, kā arī jānodrošina sakārtota uzņēmējdarbības vide Latvijā, taču FM neatbalsta Maksātnespējas likuma grozījumus, kas būtu vērsti uz nekustamā īpašuma spekulantu aizsardzību, bet apdraudētu vienīgā ģimenes mājokļa īpašniekus, kuri turpina godprātīgi veikt kredītmaksājumus.
FM vērtējumā, sākotnēji Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumi bija vērtējami pretrunīgi, jo tie neņēma vērā kredītņēmēju atšķirīgo situāciju.
Pašlaik tiek gatavoti alternatīvi priekšlikumi, kas definē atsevišķu iedzīvotāju grupu, kuru kopējās saistības maksātnespējas pasludināšanas brīdī nepārsniedz 100 000 latu, uz ko šis regulējums būtu attiecināms, tādējādi novēršot, ka vienādi nosacījumi piemērojami gan vienīgā mājokļa īpašniekam, gan personai, kuras kopējās parādsaistības ir krietni lielākas.
"Likumam ir jānodrošina kredītņēmēju diferenciācija, kas paredzētu atšķirīgas parādnieku saistību dzēšanas procedūras atkarībā no kredītsaistību apjoma. Tā, piemēram, mazāku finansiālo saistību īpašniekiem kredīta dzēšanas plāna termiņš būtu īsāks nekā tiem, kam ir lielākas parādsaistības," pauda Jarockis.
Tāpat šā likuma grozījumi nedrīkst apdraudēt komercbanku ilgtermiņa kreditēšanas politiku, jo iedzīvotāju un uzņēmēju kreditēšana no banku puses ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem valsts tautsaimniecības atjaunošanai veselīgas konkurences apstākļos.
"Gatavojot Maksātnespējas likuma grozījums, būtu svarīgi kvalitatīvi un argumentēti izanalizēt visus iespējamos riskus, kā arī ņemt vērā visu iesaistīto pušu viedokļus un paustās bažas. Likuma grozījumu rezultātā ir jāpanāk kompromiss, kas būtu pieņemams valstij, komercbankām un kredītņēmējiem," akcentē FM pārstāvis.
LETA jau ziņoja, ka Valsts prezidents neizsludināja Maksātnespējas likumu un nodeva Saeimai to otrreizējai caurlūkošanai.
Motivācijas rakstā Valsts prezidents pievērš uzmanību pirmkārt tam, ka 2010.gada 17.jūnijā pieņemtais likums pieļauj, ka vienāds tiesiskais regulējums tiktu piemērots personām, kuru kredītsaistības mērāmas vairākos simtos tūkstošu latu apmērā, un tām personām, kuru parādsaistības ir ievērojami mazākas un kalpo savu un savas ģimenes pamatvajadzību apmierināšanai. Nepieciešams nošķirt personas, kuru kredītsaistību īpatsvars kalpo vienīgā ģimenes mājokļa nodrošināšanai, un tā dēvētos nekustamo īpašumu spekulantus, kuru netālredzīgā saimnieciskā darbība nav kalpojusi valsts tautsaimniecības interesēm.