Daugavpils cietoksnis – pilsētas simbols, unikāls arhitektūras un kultūras piemineklis, pasaules mēroga fortifikācijas būve, kas tāda ir vienīgā Ziemeļeiropā, – savu 200. gadskārtu sagaida satraucošās noskaņās. Atjaunotās valsts neatkarības 20 gados Daugavpils cietoksni nav spēts sakārtot pat daļēji, un tas cietis vairāk nekā savas pastāvēšanas 200 gados.
Cietoksnis iet bojā straujāk, nekā to spēts saglābt, secina daugavpilietis, inženieris, novadpētnieks Jānis Kivriņš, kas ilgus gadus pētījis cietokšņa uzbūvi, vēsturi un nu vairs nespēj klusēt, vēršoties pie Neatkarīgās. Viņš stāsta, ka augstie nenovadītie gruntsūdeņi, kas paaugstinājušies par vismaz trim metriem, posta būves, bet aizvadītās ziemas lielā sniega kārta ielauzusi jumtus vēl divām cietokšņa ēkām. "Aleksandra kazarmām šoziem jumts iegāzās pilnībā. Ūdens jau tek pagrabos cauri trīsmetrīgiem griestiem. Padomju armija 90. gadu sākumā Daugavpils cietoksni atstāja ar visām atslēgām, elektriskajām spuldzītēm un komunikācijām savās vietās darbošanās kārtībā, bet tūlīt pēc armijas aiziešanas sākās cietokšņa ēku izlaupīšana un postīšana." J. Kivriņš stāsta, ka pat tikko uzsākto rekonstrukcijas darbu laikā tiek darītas ačgārnības, jo lielā nauda ierēdņiem sagrozījusi galvas. Pašlaik viņu visvairāk satrauc tas, ka vēsturiskais apaļakmens bruģis tonnām no cietokšņa ielām kopā ar grunti tiek nogrābts un vests projām. Plānots nogrābt ap 20 000 kubikmetru cietokšņa ielu seguma. Vēsturisko bruģi nolemts nomainīt ar mūsdienīgu granīta un betona bruģakmeni. Tas darbus sadārdzina, arī bruģi nevarēs izmantot vēlreiz. J. Kivriņu izbrīna, kādēļ deviņas no desmit cietokšņa ielām plānots norakt metra dziļumā, lai pārbūvētu. Viņš jautā, vai lētāk nebūtu likt atpakaļ autentisko bruģi? Marta sākumā J. Kivriņš pēc savas iniciatīvas veicis cietokšņa pieaugušo iedzīvotāju aptauju, no kuriem 72 procenti parakstījušies par vēsturiskā bruģa saglabāšanu. Vēstule ar parakstiem nosūtīta UNESCO, LR Saeimai un Daugavpils pilsētas domei.
Daugavpils pilsētas domē Neatkarīgā noskaidroja, ka pērn cietoksnī sākta inženiertīklu renovācija, tai no Eiropas Attīstības un rekonstrukcijas fonda piešķirti 8,8 miljoni latu, pašvaldības finansējums ir 927 000 latu. Taču, kā norāda Daugavpils pilsētas Pilsētplānošanas un būvniecības departamenta vadītāja Ingūna Kokina, uz jautājumu par cietokšņa nākotni esot grūti atbildēt. "Tiek strādāts, lai no UNESCO aizsargāto pieminekļu pagaidu saraksta Daugavpils cietoksni iekļautu pastāvīgajā sarakstā. Būtiskākais redzamais veikums – teritorijas tīrīšana no kokiem un krūmiem, kas nopietni bojā cietokšņa vaļņus un būves," uzsver I. Kokina. Viņa stāsta, ka ir četri apjomīgi projekti. Viens – Valsts policijas kompleksa izvietošana cietoksnī, ēku rekonstrukciju veicot Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai. Otrs – Marka Rotko centra un vecās ūdenstorņa ēkas kā cietokšņa informācijas centra izveide. Trešais – hospitāļa ēkas rekonstrukcija. Ceturtais – sāktā ceļu un ielu rekonstrukcija, kas ietver pazemes infrastruktūras, tai skaitā ūdensvadu un kanalizācijas izbūvi. Daļa cietokšņa ielu tikšot atvēlēta transporta kustībai. Rekonstruējamās ielas ir klātas ar asfaltu, zem kura apaļakmens bruģis, un neviens nezinot, cik bruģa ir patiesībā. I. Kokina norāda, ka viss atrastais bruģis tiek savākts, attīrīts, lai ar to vēlāk noklātu autostāvvietas, terases pie M. Rotko centra un Nikolaja ielu kā tūristu gājēju zonu.
Aprīļa nogalē Daugavpils universitāte organizēja starptautisku konferenci Daugavpils cietoksnis. Vēsture. Šodiena. Nākotne. Kā stāsta tās organizators DU asociētais vēstures doktors, Latgales Pētniecības institūta direktors Henrihs Soms, problēma ir tā, ka cilvēki tiek maz informēti par notiekošo. "Cietoksni vajag glābt, bet visu nevar izglābt. Vajadzīga stingra notiekošā kontrole, tāds kā Dinaburgas cietokšņa komandants – gudrs, spēcīgs, godīgs," uzskata H. Soms. Viņš stāsta, ka saistībā ar cietoksni ik nedēļu notiek kāds pasākums. "Cietoksnis mums ir tāda bagātība! Fenomenāls objekts! Milzīga nasta un milzīga atbildība. Cietoksni gribam veidot kā dzīvu objektu ar modernu apgaismojumu un mūsdienīgām komunikācijām. Viens pozitīvs veiksmīgas apsaimniekošanas piemērs jau ir – Liepājas Karosta," uzskata H. Soms.
Pēdējos gados Daugavpils cietoksni apmeklējuši gan Latvijas prezidenti, gan valdības pārstāvji. Katrs no viņiem izteica savus priekšlikumus cietokšņa problēmas risināšanā, taču neviens no tiem tā arī netika īstenots. Kāds būs investīciju apjoms, vai izdosies saglabāt unikālo pieminekli nākamajām paaudzēm – rādīs laiks.