Eksperti: Cenu pieaugums atsāksies 2011. gadā

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā, raksta portāls "db.lv".

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

Tuvākajos mēnešos cenu krituma tendence saglabāsies. Gada beigās deflācija salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri, visticamāk, pārsniegs 2%. Paredzams, ka cenu kritums turpināsies arī nākamā gada pirmajā pusē, bet gada deflācija pirmajos nākamā gada mēnešos varētu pat pastiprināties, ņemot vērā augstās cenas 2009. gada sākumā. Līdz nākamā gada vidum cenu līmenis varētu samazināties vismaz par 10%, rēķinot no šī gada martā sasniegtā augstākā līmeņa. Cenu kritums palīdzēs bremzēt reālās pirktspējas samazinājumu vietējiem patērētājiem.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Novembra patēriņa cenu deflācijas dati, no vienas puses, ir pārsteidzoši, jo bijām gaidījuši mazākas cenu izmaiņas. No otrās puses, tas parāda, ka mūsu prognoze gadam kopumā ir piepildījusies, atšķirība ir tikai dinamikā – mēs pirms tam rēķinājāmies ar vienmērīgāku un straujāku cenu kritumu nekā līdz šim ir bijis. Pašlaik ir skaidrs, ka deflācijas scenārijs strādā – cenas samazinās un turpinās samazināties arī 2010.g. un, iespējams, arī 2011. gadā. No maksimuma šī gada martā patēriņa cenas jau ir nokritušas par 4%. Tomēr mēneša dati ir un arī turpmāk būs diezgan svārstīgi, ko ietekmēs gan akcijas, gan nodokļu izmaiņas, gan izejvielu cenu attīstība pasaulē. Arī Centrālā statistikas pārvalde min, ka novembra datus daudz ietekmēja dažādas akcijas pārtikas parecēm un alkoholam. Kā piemēru svārstīgumam var minēt mājokļa iekārtas un sadzīves preču cenas – oktobrī tās pēkšņi pieauga par 1% un pēc tam novembrī atkal samazinājušas par 1.2%.

Viens no iespējamiem skaidrojumiem, kāpēc tieši novembrī tik strauji kritās cenas pārtikai, ir uzkrātais spiediens uz uzņēmumu uzcenojumiem – iespējams, īsi pirms Ziemassvētkiem iedzīvotāji mēģina ietaupīt, lai svētkos varētu atļauties ko īpašu. Savukārt pirms akcīzes nodokļa celšanas alkoholam janvārī tirgotāji piedāvā pievilcīgākas cenas, lai varētu izpārdot krājumus.

Mūsu vidējās inflācijas prognoze 2009. gadam ir 3.5%. 2010.gadā vidēja deflācija varētu sasniegt aptuveni 3-4%, lai gan to mazliet mazinās nodokļu izmaiņas, piem. akcīze alkoholam, cigaretēm, dabas gāzei, kā arī naftas produktu pasaules cenu kāpums.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova:

Kā jau bija gaidīts, vidējais cenu līmenis turpinājis samazināties arī novembrī. Pozitīvi vērtējams fakts, ka cenu krituma tempi bija straujāki par prognozētajiem, jo pēdējās tendences cenu statistikā izraisīja bažas, ka deflācijas procesi notiek lēni un aizkavē valsts konkurētspējas atjaunošanos un patēriņa tirgus stabilizāciju.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas vidēji ir kritušas par 0.7%, tādējādi gada deflācija ir jau 1.2%. Viens no galvenajiem faktoriem, kas sekmēja deflācijas tendences novembrī, bija siltumenerģijas maksas samazinājums, izpārdošanas sezonas sākums apģērbiem un apaviem, kā arī pārtikas cenu kritums. Degvielas sadārdzinājums novembrī bija gandrīz vienīgais faktors, kas nedaudz ierobežoja kopējā cenu līmeņa samazinājuma tempu.

Cik ilgi vēl būs novērojama deflācija? Diemžēl un par laimi - vēl pietiekami ilgu laiku. Neapšaubāmi deflācija ir gan atspoguļojums Latvijā novērotajam tēriņu samazinājumam, gan arī korekcija pēc haotiska un nepamatoti strauja cenu pieauguma iepriekšējos gados. Latvijas ekonomiskā atveseļošanās vispirms būs balstīta uz eksporta atdzīvošanos, kamēr manāms uzlabojums darbaspēka tirgū un patēriņā būs novērojams ne agrāk kā 2011. gadā. Tādējādi - nākamgad deflācija saglabāsies kā tendence.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Kā bija gaidāms, cenu pieaugumu uzrādīja degvielas cenas. Savukārt lielāko ietekmi uz patēriņa līmeņa kritumu veidoja cenu samazinājums siltumenerģijai, alkoholiskajiem dzērieniem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem. Novembrī novērojamais cenu kritums apliecina sīvo konkurenci, kas valda starp tirgotājiem. Krītošā pirktspēja un sīvā konkurence spiež tirgotājus mazināt cenas, lai uzturētu jel kādu pircēju interesi. Tā ietekmē lielākais cenu samazinājums ir tieši akciju ietekmē, kā arī izjūtam maksas par siltumenerģijas mazināšanos. Tas, ka cenu kritums ir lielāks par prognozēto pamatā ir pateicoties atlaižu efektam. Tā ietekme uz patēriņa cenām arī turpmāk būs ievērojama.

Gada griezumā deflācija ir sasniegusi 1.2% apmēru. Precēm cenas saruka par 1.5%, bet pakalpojumiem par 0.2%. Ja preču cenu kritums uzrāda tirgotāju elastību, tad pakalpojumu cenu kritums ir mazāks par vēlamo un norāda uz stīvo cenu politiku no pakalpojumu sniedzēju puses. Pirktspēja krīt, kas nozīmē, ka, ja pakalpojumu cenas nepanāks pretī krītošajai pirktspējai, patērētājs arvien vairāk sāks atteikties no pakalpojumu izmantošanas. Aktivitātei atsākoties, klientu atgriezt būs daudzkārt sarežģītāk un dārgāk, kā to noturēt.

Gada nogale ir laiks tirgotājiem, kad ir iespēja nopelnīt. Svētku apziņa, dāvanu pirkšanas tradīcijas, kopā ar reklāmas propagandu turpinās izdarīt spiedienu tērēt. Sagaidāms, ka līdzīgs cenu kritums būs arī decembrī, jo šajā mēnesī ir jāizmanto visas iespējas, lai sagatavotos nākamā gada pirmajiem mēnešiem, kas solās būt tukšāki kā citos gados. Decembrī toni noteikti turpinās diktēt atlaides, kā ietekmē cenas turpinās slīdēt uz leju. Tendences saglabāsies arī nākamgad. Cenas savu zemāko līmeni varētu sasniegt otrā ceturkšņa beigās, kad lielā mērā izšķirsies cenu turpmākā attīstība. To lielā mērā noteiks pasaules ekonomikas atkopšanās ātrums un apmērs. Tas noteiks kā attīstīsies pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas, kas atstās ietekmi arī uz patēriņa cenu izmaiņām Latvijā. SEB bankas prognoze ir, ka nākamgad vidējais patēriņu cenu līmenis samazināsies par 3.2%.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.