Viedokļi: Hipokrats ir miris 78 komentāri
 
Viedokļi

Hipokrats ir miris

 
F64

Ja vīrs, kurš draudēja apšaut ļaudis, kas atteica viņa meitai gan profesionālu, gan cilvēcīgu, mediķu cienīgu atbalstu, tiks tiesāts, tad līdz ar viņu jātiesā arī tie, kas šo situāciju izprovocēja. Tie, kuri Latvijas veselības aizsardzības sistēmā un atsevišķās tās struktūrvienībās (ministrijā, slimnīcās, arī ārstu privātpraksēs…) uztur nozares mērķus un sūtību izslēdzošu vidi. To, ka šī vide ir degradēta, man skaidrāk par skaidru apliecina gan tautas veselības ainas dinamika, gan sistēmas organizatoriskā brāķa un tās veidotāju pašlabuma noteiktās, publiski redzamās ainas, kuras ne tikai mediķiem, bet arī medijiem joprojām patīk uzdot par kaut kādu ārēju faktoru noteiktām. Lai arī tā ir iekšēja puve.

Noteikti var piekrist tam, ka Latvijā ir daudz lielisku ārstu. Var piekrist tam, ka mums ir daudz lielisku skolotāju. Var piekrist tam, ka mums ir lieliski juristi, tiesneši… Taču – acīmredzot lielisku pilsoņu starp ārstiem, skolotājiem un juristiem ir daudz mazāk nekā lielisku profesionāļu. Pilsoņu kaut vien tajā izpratnē, ko uzsver šajās jomās patērētie likumi un citi teksti. Piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Hipokrata zvēresta versijā sacīts: «Solos ar vislielāko rūpību un bez izvairīšanās jebkurā laikā ikvienam cilvēkam sniegt palīdzību neatkarīgi no viņa (..) sociālā stāvokļa (..). Pret katra cilvēka dzīvību izturēšos ar bijību. Pat tad, ja man draudēs briesmas, es pielietošu savu ārsta mākslu, nenonākot pretrunā ar cilvēcības likumiem.» Savukārt Izglītības likumā (51. p.) rakstīts, ka «izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem».

Ja es pieņemtu to attieksmi pret cilvēku, kādu provocē VM un IZM jau sistēmisku raksturu guvušais cinisms, tad kategoriski turētos pie uzskata, ka nekāds algu paaugstinājums ne pedagogiem, ne medicīnas darbiniekiem nepienākas. Kā tad tā, ne tikai pašu akceptētās deklarācijas, bet arī likumi paredz atbildību par rezultātu, bet rezultāta nozares līmenī nav! Turklāt – tā nav laikā, kas bijis ilgāks par ilgu, pietiekamāks par pietiekamu sistēmas kļūdu apzināšanai un novēršanai. Par ko, par kādiem sasniegumiem šajās jomās paaugstināt algas!? Ja tautsaimnieciskajā kopainā nav pozitīvas dinamikas pat elementārā, funkcionālā aspektā? Par sevis, savu profesiju degradāciju līdz plikai funkcijai? Par savu cēlo amatu brīvprātīgu «proletarizāciju», kur viss ir paredzams un normējams tikpat lielā mērā kā pie virpas?

Var jau teikt, ka es uzlūkoju situāciju no kaut kāda neiespējama ideālisma virsotnēm. Nekā nebija – es to uzlūkoju no prakses, ar kuru esmu saskāries. Šajā gadījumā atvasinu savas domas no cilvēkiem, kuri nevis ar vārdiem, bet ar savu būšanu mācīja man, ka ārsta, skolotāja, vārdu sakot, vidusslāņa, darbs nav šķirams no pilsoniskuma. Viņi bez kavēšanās cēlās no kāzu galda vai slimības gultas, lai darītu to, ko turēja par savu pienākumu. Viņi ārstēja gan dižus funkcionārus, gan nabagus tikai ar to starpību, ka nabagiem viņi šad tad pēc tam piezvanīja, lai apjautātos, kā klājas. Ja bērns kaut ko nesaprata, viņi uzskatīja, ka paši vainīgi, un vadīja naktis domādami, kādi metodiski, audzinoši līdzekļi būtu derīgi tieši šim bērnam. Vasarās viņu ģimenes papildināja daži internātskolas bāreņi, bet vārdu «nauda» saistībā ar šādām izpausmēm es no viņiem netiku dzirdējis.

Vārdu sakot, viņi mani pārliecināja, ka tas, ko es te apzināti saucu par pilsoniskumu, ir viens no viņu profesionālismu apliecinošiem, tam obligātiem pamatelementiem. Kāda kundze man raksta: «Izglītības likumā teikts: pedagoga uzdevums ir audzināt krietnus cilvēkus. Šis tad īstenībā būtu svarīgākais likums, kura izpilde jāprasa visupirms. Jo viss labais šai dzīvē no krietnuma (tajā ietvertas visas cilvēka pozitīvās īpašības), sliktais – no tā trūkuma.» Jā, vārds «krietnums» te varbūt būtu siltāks un ietilpīgāks. Turklāt pilsoniskums ir tik vien kā krietnuma oficiālais minimums. Cilvēcīgie apvāršņi ir daudz plašāki. Bet, ja nu tas ir atmests, ja ārsta un skolotāja profesijā paturēta tikai funkcija un ja pat profesionāļi atļaujas nekrietnumu, tad, lai tiktu vaļā arī no liekulības, būtu godīgi pie slimnīcu un citu ārstniecības iestāžu durvīm pielikt atgādinājumu: «Hipokrats ir miris», bet skolās vairs neplātīties ar vārdiem «humānisms» un «pedagoģija».



Komentāri [78]
#
Alla Borisovna 7.marts 2016 9:26 atbildēt
Atklāti sakot - Hipokrāts tiešām ir miris. No šādiem personāžiem tikai Ļeņins bija mūžam dzīvs.
 
#
Vecais 6.marts 2016 10:33 atbildēt
No savas bērnības atceros Alūksnes ārstu Jāni Keggi 9slavenā Kristapa Keggi tēvu). Viņš brauca uz izsaukumiem saimnieku ģimenēs, bet pie reizes apskatīja arī saslimušos kalpu un vaļinieku ģimenes locekļus. To viņš darīja par velti, unja redzēja, ka kāds ir ļoti trūcīgs, par savu naudu tam nopirka zāles. Bija slavens un mīlēts, spēja uzturēt savu 4 bērnu ģimeni, jo pacientu bija daudz, un to vidū arī tādi, kas maksāja dāsni. Ira jau arī tagad goda vīri un goda sievas, kas strādā, pulkstenī neskatoties, ir ģimenes ārsti, kas atsakās no tiem 2 eiro,, ja redz, ka tam nabagam nav. Visu sabojā sabiedrībā valdošais alkatības gars, kāda nebija ne Keggi laikos, ne arī padomju gados. Visi pēkšņi vēlas "dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi", bet tā ir nepiepildāma sile, jo kāds cits vienmēr dzīvos labāk.
 
#
LV "zvēr" tautai un sola kalpot likumam 5.marts 2016 22:49 atbildēt
"Zvēru pie Apollona - dziedinātāja, pie Asklēpija, Higiejas un Panakejas, un pie visiem dieviem un dievietēm, piesaucot tos par lieciniekiem, ka pildīšu šo zvērestu un rakstisko vienošanos atbilstoši savām spējām un saprašanai: izturēšos pret to, kurš man iemācīja šo prasmi, tāpat kā pret saviem vecākiem, dalīšos ar viņu iztikā un, ja viņš būs nonācis trūkumā, došu viņam daļu no tā, kas man pieder; izturēšos pret viņa pēcnācējiem kā pret saviem brāļiem un mācīšu viņiem šo prasmi, ja viņi gribēs to apgūt, bez atlīdzības un rakstiskas vienošanās; nodošu priekšrakstus, mutiskas pamācības un visas pārējās zinības saviem un sava skolotāja dēliem, kā arī mācekļiem, kurus saskaņā ar ārstēšanas mākslas likumu saista rakstiska vienošanās un zvērests, taču citam nevienam.
 
#
Mūsdienu mediķis nav BRĪVAIS-..... » LV "zvēr" tautai un sola kalpot likumam 5.marts 2016 23:08 atbildēt
.....Ja es pildu un nepārkāpju šo zvērestu, lai man ļauts gūt panākumus gan dzīvē, gan amata mākslā un iemantot mūžīgu cieņu visu cilvēku vidū. Bet, ja es to laužu vai nepatiesi zvēru, - lai notiek pretējais."


Modernās versijas-- ( ir amorālas savā būtībā) ( kā priviļiģēti vergi sola saimnieku klausīt)

Agrākie Latvijas Republikas Ministru kabineta Ārstniecības noteikumi paredzēja,:

"Nepieciešams nosacījums ārstniecības personas reģistrācijai Labklājības ministrijas reģistros ir zvēresta nodošana Latvijā akreditētā medicīnas augstskolā vai medicīnas ētikas kodeksa parakstīšana Centrālās medicīnas ētikas komitejas sēdē."

Pašreizējā Ārstniecības likumā šāda prasība par zvēresta nodošanu nav iekļauta, tomēr gan Latvijas Universitātes, gan Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studiju programmu beidzēji pirms ārsta diploma saņemšanas svinīgi nodod zvērestu, kas katrai......
 
#
Dūdariņš 5.marts 2016 15:33 atbildēt
P.S. par pedagogiem runājot, iespējams, te drīzāk tas akmens metams izglītības menedžmenta jeb ministrijas lauciņā. Vismaz skatoties uz to farsu, kas pašreiz notiek, kur divu gadu laikā izglītības ministrs ar tiešajiem saviem padotajiem algu ir saņēmis par reāli nepaveiktiem darbiem, tikai kilogramiem papīru smērēšanu, kur galu galā par pedagogu atalgojuma modeļa labāko uzmetumu ir atzīts kādas skolas direktora paveiktais, tas tā liek domāt. Pedagogs ir vien izpildītājs - pie tam, šobrīd jau manāmi novārdzināts izpildītājs (ar atsevišķiem kā darvas karote medus mucā izņēmumiem, protams). Un to izglītojamie tādi paši - grūž tiem iekalt nekvalitatīvi formētas, visaptverošas zināšanas (nereti National Geografic kanālā, noskatoties vienu filmu, uzzini vairāk kā pusgada garumā skolā sēžot), kuras mēs aizmirstam pāris gadu laikā kā skolu beiguši, ja tās nesaistās ar mūsu profesionālajām interesēm
 
#
Dūdariņš 5.marts 2016 15:18 atbildēt
Varbūt priekš tuviniekiem būtu jānopublicē frāzes, kā pareizi draudēt ārstiem/pedagogiem vai jelkam citam, no kura ir atkarīga mūsu dzīves kvalitāte, lai viņi paceltos no sava kūtruma un risinātu tos uzdevumus, par kuru atrisināšanu tos uztur valsts. Un, piemēram, varbūt tam tēvam vajadzēja teikt, ka nevis visus tur apšaušot (jo, loģiski domājot, kurš tad pēc tam viņa meitu ārstēs), bet gan ka gadījumā, ja med. personāls tūlītēji nerisinās to situāciju labprātīgi, tad gluži kā kara laikā uz frontes līnijas ieradīsies pāris spēcīgi puiši ar beisbola nūjām, lai jau kā vagari piespiestu tiem dakteru dupšiem piecelties no ES struktūrfondu apmaksātajiem, komfortablajiem krēsliem.

Un, manuprāt, Latvijā pārspīlē ar komfortu vadošā personāla darba zonās. Mēs ar brāli, kurš tagad pamatā uzturas un strādā Anglijā, reiz spriedām, kāpēc dažiem viņa paziņām, kuri strādā lielveikalā par menedžeriem, kabineti ir pagrabstāvā - bez logiem un pieticīgi iekārtoti. Viņi taču ir menedžeri! Nonācām pie secinājuma, ka, iespējams, tas ar nolūku tā iekārtots, lai menedžeris negribētu ilgi aizsēdēties pie "papīru cilāšanas", bet gan ietu un darītu to reālo darbu, kas tam klientu apkalpošanas zālē jādara.
 
Skatīt visus 78 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Izglītība & Karjera

Skonto Būve
 
This site uses Genecy custom templates for DFP