Vērtības un zaudējumi ar krieviem
Kamēr lielie gladiatori sākuši cīkstēties un skandalēties ap ASV «Kremļa ziņojumu», kur sankcijām pakļauto sarakstā amerikāņi grasās ietvert visu Kremļa administrāciju, valdību un 96 krievu miljardierus, Latvija arī ir izgājusi arēnā ar savu zobentiņu. Tuvākajā laikā Saeima pieņems «Magņicka likumu» jeb «Magņicka sarakstu», kurā būs Krievijas personas, kas iesaistītas britu investīciju fonda «Hermitage Capital» juriskonsulta Sergeja Magņicka kriminālvajāšanā, cilvēktiesību pārkāpumos un nāvē. Sarakstam pievienoti arī Krievijas spiegi, kas noindējuši uz Rietumiem pārbēgušo bijušo krievu spiegu Aleksandru Ļitviņenko, kā arī Čečenijas prezidents Ramzans Kadirovs un Čečenijas spēka struktūru pārstāvji, kas brutāli izturējušies pret gejiem.
«Magņicka lieta» ir diezgan pasena - juristu Magņicki apcietināja 2008. gadā, apsūdzot finanšu mahinācijās. Viņš savukārt norādīja uz šaušalīgu korupciju Krievijā, kas sasniegusi valstiskus apmērus. Nākamajā gadā viņš mira izmeklēšanas izolatorā, jo, iespējams, tika nogalināts vai nospīdzināts, nesaņemot pienācīgu ārstēšanu savai slimībai.
Oficiālus «Magņicka sarakstus» ir pieņēmušas un publicējušas ASV, Kanāda, Igaunija un Lietuva. Latvija tad iznāks piektā valsts, kas rīkojas līdzīgi. Citas valstis ir rīkojušās kā nu kura - piemēram, Lielbritānija 2011. gadā pieņēma lēmumu par 60 Krievijas personu iekļaušanu «melnajā sarakstā», bet, nevēloties tobrīd vēl vairāk pasliktināt attiecības ar Krieviju, paziņoja, ka to nepublicēs. Nav jau nekādu šaubu, ka «Magņicka lietā» iesaistītie krievi ir ES valstu «melnajos sarakstos» arī bez kādiem speciāliem likumiem un paziņojumiem. Tā tīri tehniski Latvijas Saeimas «Magņicka sarakstam» nebūs nekādas jēgas, jo nekādu jaunu skādi sliktajiem nenodara. Diezin vai Kadirovs pošas uz Latviju sauļoties un iepirkties, un arī Magņicka vajātāji mūsu drošības dienestiem jau tāpat ir Latvijā neielaižamo personu skaitā.
Bet nu tik un tā Saeima «Magņicka sarakstu» jau tuvākajā laikā pieņems. Par to balsos valdošās koalīcijas partijas un daļa opozīcijas. Sarakstu neatbalstīs Saskaņa un laikam arī deputāts Valdis Kalnozols no ZZS. Saprotams, ka gaidāma politiķu kāpšana tribīnē un liela plaušu izvingrināšana ar kvēlām runām, jo nāk vēlēšanas un šī būs iespēja saviem vēlētājiem izdemonstrēt savus nacionālos mugurkaulus vai otrādi. Skaidrs arī, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis netielēsies un uz to visātrāko Saeimas lēmumu akceptēs.
Ko Latvija iegūs no «Magņicka saraksta» pieņemšanas? To tā viennozīmīgi nevar pateikt, jo būs ieguvumi un zaudējumi. Latvija būs demonstrējusi, ka rīkojas tāpat kā Igaunija un Lietuva, un tas tad būs tāds kā Baltijas vienotības demonstrējums. Latvija būs parādījusi, ka ir viena no trim cītīgākajām ASV izpalīdzēm un tāds kā amerikāņu lobijs Eiropas Savienībā, mudinot arī citas Eiropas valstis nebūt pielaidīgām pret Krieviju. Par to tad var cerēt, ka amerikāņi sitīs mūsu augstākajiem amatvīriem uz pleca un atkal apliecinās, ka NATO līguma 5. panta «lietussargs» ir spēkā - ja krievi bruks mums virsū, tad NATO spēki šaus uz krieviem.
Krievijā jokdariem būs lieka reize paņirgāties par baltiešu «lēno aizdedzi», pieņemot sarakstu, kas bija aktuāls pirms astoņiem gadiem, bet kaimiņvalsts varas aprindas to uztvers kā ļoti nedraudzīgu žestu. Nu ļoti īgnas būs Krievijas varas aprindas. Viņām gan pašlaik citas ārpolitiskas problēmas aktuālas, bet gan jau kaut kāda atriebība sekos. Kad ASV pieņēma «Magņicka sarakstu», Krievija reaģēja, pieņemot tā saukto Dimas Jakovļeva likumu, ar kuru aizliedza amerikāņiem adoptēt Krievijas bērnunamu bērnus. Nu baismīgs likums, kas nodarīja daudz asaru cilvēkiem, kam adopcijas process bija aizsākts un nepabeigts. Bet nu Krievija tā mēdz darīt - kad tā uzskata, ka tai brūk virsū, spoguļatbilde ir vēl daudz neadekvātāka.
Latvijas ekonomiskajām interesēm «Magņicka saraksts» labākajā gadījumā nedos neko labu, bet sliktākajā nodarīs ļaunumu. Jau tāpat visu veidu ekonomiskie sakari ar Krieviju ir ļoti apgrūtināti ar sankcijām un embargo. Bet nu te uzreiz ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīs, ka ir taču vērtības! «Jūs nevarat iet tikai vienu ceļu, kurā jums ir absolūti intereses: patirgosimies un liksimies mierā par to, kas notiek pasaulē. Ar tādām pašām sekmēm mēs varētu teikt - Krima ir Krievijas sastāvā,» viņš nesen sacīja televīzijas raidījumam De facto.
Lai nu tā būtu. Bet tad kur ir Latvijas intereses un kur vērtības, piemēram, jautājumā par Katalonijas neatkarību vai par Ķīnu un Taivānu? Latviešiem, protams, neviens nejautās, kāda ir viņu nostāja Spānijas iekšējās lietās, bet, ja jautātu, tad nav šaubu, ka lielākā daļa teiktu, ka jūt simpātijas pret kataloņu neatkarības centieniem. Tās ir vērtības. Bet oficiālā Rīga, kuru pārstāv Rinkēvičs, uzskata, ka intereses ir svarīgākas un jābūt pa draugam ar Madridi, nevis Barselonu.
Vērtību dēļ jācieš zaudējumi, bet tad nevajag velt vainu par Latvijas interešu vājo aizstāvēšanu uz ministriem, kuru nozares cieš no vērtībām! Samazinās kravu apgrozījums ostās. Bet kā tad tas palielināsies? Aizbrauks satiksmes ministrs Uldis Augulis uz Maskavu runāt par sadarbību, bet tur viņam pateiks: «Tu ko te meklē, bļ...? Jūs mums taisāt uz galvas, bet mēs jums kaut ko dosim?» Grūti viņam būs.
Bet tikmēr Inga Antāne, kas startēja Ventspils pašvaldības vēlēšanās no Vienotības, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta, bet tagad ir prezidente Baltijas asociācijā - Transports un loģistika (ir tāda asociācija), aizrīdamās klaigā: «Ostu apgrozījums samazinās! Apgrozījums ostās samazinās! Augulis neko nedara!»
Tad jūs tur, «sorosisti» un «meronisti», varētu kaut kā sava burziņa iekšienē tikt skaidrībā paši un pavēstīt arī tautai, kas tad īsti ir svarīgākais - vērtības vai intereses. Visvairāk jau par tām interesēm un vērtībām atbildi gribētu zināt tie latvieši, kas nabadzības dēļ jau ir aizbraukuši vai pašlaik grasās kravāt čemodānus uz pagaidām vēl nebreksitējušo Lielbritāniju.