Viedokļi: Biedri, nākotne jau sen ir pienākusi! 10 komentāri
 
Viedokļi

Biedri, nākotne jau sen ir pienākusi!

 
F64

Ik gadu, kad pienāk janvāris, atmiņā neviļus atnāk 1991. gadā pieredzētais barikāžu laiks – ugunskuri Vecrīgā, smagā tehnika no laukiem pie Ministru kabineta, apšaude pie Iekšlietu ministrijas. Domāju, ka līdzīgi ir ikvienam, kas tolaik bija aculiecinieks dramatiskajiem notikumiem un dažādu pretrunīgu sajūtu un domu mikslim, kas tolaik valdīja ļaužu galvās. Bija nez no kurienes radusies drosme, kas mijās ar baiļu brīžiem, brīvības alkas un milzu nelabums pret tumšo varu, kas vēl negribēja padoties. Uz barikādēm stāvēja vienota tauta, kas bija gatava pašuzupurēties augstu, svētu ideālu vārdā. Mēs gribējām brīvu, neatkarīgu valsti.

Un notika brīnums - valsti dabūjām. Daudz lielākas tautas - kurdi, katalāņi un citi - joprojām par savu valsti tikai sapņo. Mums ir. Tas ir milzu dārgums.

Uz barikādēm skanēja ne tikai latviešu, bet arī krievu valoda. Tolaik nešķiroja, kādā valodā runā, bija pašsaprotami, ka arī krieviem padomju vara ir pieriebusies. Skumji, ka etniskā sašķeltība indē valsts attīstību un viss ir izdarīts nepareizi - tā vietā, lai Latvijas minoritātes demokrātiski iekļautu pie Latvijas patriotiem, ir notikusi atstumšana, bezjēdzīgi centieni krievus asimilēt, pazemot, nemitīgi atgādināt, ka viņi ir okupanti. Pretējā puse zem presinga tad arī saceļ spuras gaisā un ieslēdzas savā kokonā pie televizora, kur viņu smadzenes masē Kremļa gēbelsi Kiseļevs un Solovjovs. Bet vēl jau priekšā izaicinājumi, kas būs tad, kad labklājība Latvijā celsies un šurp nāks trešās pasaules daudzkrāsainie ļaudis. Diezin vai represīva spiešana būs tas, kas padarīs latviešu valodu konkurētspējīgu, un žogs uz robežas arī neko nelīdzēs.

Barikādes bija ilūziju un naivuma laiks. Šķita, ka pietiks tikt pie brīvības un jau dažos gados Latvija dzīvos turīgi un sociāli labklājīgi kā kāda Dānija vai Vācija. Ar to tad nu gan diezin kā nav veicies. Ir jau 2018. gads, bet, kā nesen izteicās viens slavens blogeris - pasaules apceļotājs Varlamovs, «Rīga vairs nav Padomju Savienība, bet vēl nav Rietumi». Ar šo realitāti jāsamierinās, jo ir izrādījies, ka nav iespējams vienā, divās un pat ne trijās dekādēs iznīcināt padomju cilvēku, kas dzīvo sabiedrības galvā. Lai arī kā censtos tikt no viņa vaļā, padomju cilvēks atkal tādā vai citādā veidā iznirst un traucē domāt, strādāt, mācīties, audzināt un elpot tā, kā brīvam cilvēkam pieklātos. Līdzīgi kā cietumniekam, kas ilgi dzīvojis aiz restēm, grūti adaptēties pasaulē, kur nav jāmostas un jāguļas pēc uzrauga komandas, bet pašam jāuzņemas atbildība.

Bet te ir viens paradokss un kalambūrs apakšā. Viena no nebrīva, atkarīga cilvēka pamatpazīmēm ir pie savām naudiskajām un ģimeniskajām nelaimēm kaut ko vainot - kādus ārējos sliktos cilvēkus vai apstākļus, kam noder valdība, pašvaldība, parlaments, «oligarhi», Briseles birokrāti, ebreji, krievi, septiņsimt verdzības gadi… un arī padomju laiki. Taču arī padomju laikus nav vairs ko vainot. Tie ir aizgājuši un izkūpējuši jau sen. Par daudz gremdēties pagājībā ir neauglīgi, tāpat kā kalt neadekvātus nākamības plānus. Adekvāti ir dzīvot tagad, šodien, domāt, ko pašlaik darīt, lai savu dzīvi padarītu labāku.

Galvenie čekisti ir jau apsprāguši, taču viņi savos rēnajos kapos var tīksmināties, ka ļaunums, kuru viņi sēja, joprojām dīgst un labi aug. Tik daudz laika pagājis, bet joprojām čab čekas maisi. Ir liela ziņkārība, kas tajos iekšā. Vieglāk gan laikam pateikt, kas tajos nav iekšā. Skaidrs, ka ikviens zinātnieks vai kultūras cilvēks, kas padomju laikā pabija kapitālistiskajās ārzemēs, bija spiests ziņot. Kā tad bez tā? Un arī sēdēt ideoloģiski svarīgos amatos bez sadarbošanās ar varu nevarēja. Nu var jau maisus atvērt un izbērt publikai priekšā uz galda. Droši vien sašokēsimies no tā, kas tur atklāsies. Bet te ir tāda nelaime, ka viena daļa kartītēs ierakstīto varbūt nebija aģenti vai ziņotāji. Taču viņi ir miruši un nevar aizstāvēties, iztiesāties, lai pierādītu savu varbūt nevainīgumu. Necik labi nav tā kā pie lietuviešiem, kur pagātnes suņa aste tiek cirsta pa mazam gabaliņam un ikreiz atkal sāp. Slavenais aktieris Donats Baņonis arī ir maisos, un diriģents Sauļus Sondeckis arī. Ja kaut ko ver vaļā, tad visu uzreiz, lai tam ir šausmīgs gals, nevis šausmas bez gala.

Viens no gaudu refrēniem, kas skan gadu no gada, ir drūmā demogrāfiskā situācija - cilvēki aizbrauc uz ārzemēm un mirst lielākā skaitā nekā dzimst. Bet arī tā ir brīvība - aizbraukt, pamēģināt savus spēkus citā zemē. Vieni tur aplaužas, bet citi ir gluži apmierināti. Īpaši jau gados jauniem cilvēkiem nav pārmēru jāraud, jo nevajag jaukt tūrismu un mācīšanos ar emigrāciju. Būs tādi, kas iepazīs pasauli, nopelnīs naudu un atgriezīsies kā investori, inovatori, valsts vilcēji.

Laiks, kurā dzīvojam, nākamības vēsturniekiem būs tikpat nozīmīgs lūzuma brīdis kā Amerikas atklāšana vai Konstantinopoles krišana. Informācijas tehnoloģiju reibinoši straujā attīstība ļauj taisīt kopīgu biznesu, cilvēkiem atrodoties dažādos kontinentos. Jauna ir ēra ražošanai, valsts pārvaldei, ideju sadursmēm, veselībai, izglītībai, kultūrai. Lūk, joma, kas ir nākotne! Var jau šajās tehnoloģijās spēlēt bumbiņas un gānīties sociālajos tīklos, gaužoties, cik viss slikti, bet turpat var arī radīt. Dators ir vērtīga manta, kas gudram cilvēkam palīdz, bet dumjš to izmanto kā pērtiķis - lai ākstītos, mēdītos un šķiltu riekstus. Un, ja to tā izmanto, tad vainīgi nav vācu baroni un padomju komunisti.

Komentāri [10]
#
viesis 18.janvāris 2018 21:52 atbildēt
Grūti saprast autora domu. Kārtējā ņemšanās par to, cik mums brīnišķīga valsts un valdība, un cik stulba un nepateicīga tauta? Starp citu- iedzīvotāju skaita sarukums nav tikai tukši cipari, tas nozīmē arī dzīves kvalitātes krišanos palikušajiem, kuriem dārgāk būs jāmaksā par apkārtējā uzturēšanu, bet cienījamajam autoram tas ir tikai gaudu refrēns.... viņš ir ekstāzē par to, ka drīzumā neatkarīgajā Latvijā latvieši būs uz pusi mazāk, nekā okupācijas laikā. dīvaini...
 
#
i8r 18.janvāris 2018 19:53 atbildēt
bez pagātnes nav nākotnes. un nevajag domāt, ka viss pats par sevi jau sen nomiris- pagātne velkas visiem līdzi, patīk vai nepatīk tas.ir mūžigas lietas, kas tāpat vien nenomirst pašas par sevi- skeleti skapjos saglabājas.
 
#
brīvais radikālis » i8r 20.janvāris 2018 17:48 atbildēt
Jā, vēl nav izmiruši tie, kas atceras laikus, kad arī latvieši varēja dzīvot kā cilvēki...
 
#
savādnieks 18.janvāris 2018 15:36 atbildēt
Jā,šinī portālā var ienākt tikai lai izlasītu Ontūna Mazp!sāna pantiņus,tad nu Ontūn 'par prieku man un ļautiņiem par prieku' iemet tos pantiņus par 'grābekļiem'
 
#
Paps 18.janvāris 2018 14:52 atbildēt
Krautmanis : Vai jums ir pazīstams kāds cilvēks ar iesauku Futbols vai Sports?
Sports - (Smejas.) : Mani gan patiesībā tā neviens nesaukā. Bet esmu pāris reizes kādās dzimšanas dienās uzdāvinājis draugiem futbola bumbas.
 
#
opis no laukiem 18.janvāris 2018 13:39 atbildēt
Šodien ir ļoti grūti saprast to,kas patiesībā ir noticis un joprojām notiek Latvijā? Negremdēsimies tikai pagātnē,bet mēģināsim noskaidrot vai ejam pareizajā virzienā uz nākotni? Vakar TV24 bija diskusija par Pasaules valstu ekonomiskajiem rādītājiem,kurus vienmēr mīl piesaukt liberāļi,Tā arī šoreiz "bēdīgi slavenais" diskusijas dalībnieks investīciju baņķieris Ģirts Rungainis veikli manipulēja ar liberastu ierastajiem rādītājiem,kuri liecināja ,ka bagātākā valsts ir Luksemburga ar augstāko labklājības līmeni Pasaulē. Tātad,lai saprastu,kas notiek Latvijā mums vispirms ir jāmēģina saprast ,kas notiek Luksemburgā,kā paraugvalstī uz ko mūsu varas elite mūs ved! Kas tad patiesībā notiek Luksemburgā?
Luksemburga ir neliela valstiņa Vācijas pierobežā ar aptuveni 570 tūkstošiem iedzīvotāju.Kādi ir Luksemburgas ekonomiski finansiālie rādītāji? Tātad,Luksemburgā:
1) ārējie parādi,ko Latvijā sauc par vispārējiem ārējiem parādiem,uz pagājušā gada 30. jūniju ir 4,013,746,000,000 ( 4 triljoni ASV dolāru)
2) ārējais parāds pret IKP procentos 6 731 % ,
3 ) vidējais parāds uz vienu iedzīvotāju ir 6,733 miljoni ASV dolāru,
4 ) IKP 54,9 miljardi ASV dolāru.
Luksemburgas parādu izaugsme ir vienkārši fantastiska no 2,5 triljoniem 2012.gada 31.decembrī ,līdz 4 triljoniem 2017.gada 30 jūnijā - piecos gados ārējā parāda pieaugums 1,5 triljoni,tātad katrā gadā 300 miljardi!!!
Parādu krīzes nomocītā Grieķijai uz šāda Luksemburgas rādītāju fona ,tēlaini runājot,stāv maliņā un nervozi smēķē! Latvijas globālistu valdībai ļoti nopietni jāpārdomā,vai Latvija ies Luksemburgas pēdās,bet parādu piramīda nevar augt bezgalīgi - agrāk vai vēlāk tai būs jāsabrūk!
Izmantotie avoti,valstu kopējie parādi : en.wikipedia.org/wik..ies_by_external_debt
Valdību parādi :
www.nationaldebtclocks.org/#home
 
Skatīt visus 10 komentārus >
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers