Mazais Maizītis lielā spēlē?
Pats galvenais cilvēks valstī, kam jāsargā valsts pamatu pamati, Satversme un visi valsts noslēpumi un kas atbildīgs par drošību šajā zemē, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis ir apzagts!
Šāda nelāga ķibele.
Iepriekš bija krimināli apskādēts Maizīša priekšgājējs Jānis Kažociņš, kuru piekāva. Taču tas laikam ir cita veida gadījums.
Maizīša apzagšanas gadījumā pirmais, kas uzreiz nāk prātā, ir visādas sazvērestības teorijas - ka diezin vai šī nu būtu parasta zādzība, ka varbūt zagļi ir meklējuši kādus valsts noslēpumus, ar kuriem tad pēcāk šaut gaisā informāciju pret Latvijas valsti vai pret kādiem tās transatlantiskajiem partneriem, vai varbūt meklēts kas tāds, ar ko Maizīti šantažēt, no viņa privātās dzīves? Oficiālā policijas versija, kurai ir tendēts piekrist arī pats cietušais, ir tāda, ka pašlaik nav pierādījumu, ka zādzība būtu saistīta ar Maizīša darbu - ka tā var būt arī visparastākā zādzība, kādu latvju zemē netrūkst - kaut kādi bomži atrod vaļā vēdlodziņu, ielien dzīvoklī un pievāc datoru, lai to par dažiem eiro pārdotu kādam slīpam uzpircējam. Pēc tam aiziet uz točku un nopērk šķaidītu spirtu.
Te gan tomēr uzreiz rodas jautājumi. Kas tas tāds par īrētu dzīvokli, kādā tādā kriminālā rajonā, kur kaut kādi nejauši zagļi var tik viegli ielavīties un šiverēt? Tik augstai un svarīgai amatpersonai kā bijušajam ģenerālprokuroram un tagadējam SAB vadītājam vajadzētu būt un arī ir noteikti standarti, kādiem jāatbilst viņa dzīvesvietai. Būtu jābūt pārbaudītam, vai viņa dzīvesvietā nav kādu noklausīšanās ietaišu. Tam vienkārši ir jābūt nodrošinātam.
Tāpat pats par sevi saprotams, ka šādas personas dzīvoklim jābūt aprīkotam ar signalizāciju, ar durvīm un logiem, kurus nevar atvērt ar šādiem tādiem kramplaužu instrumentiem. Kā tas var gadīties, ka paša Maizīša dzīvoklī varēja ielavīties parastie zagļi? Nu nelīmējas tas kopā. Tad Maizītim sanāk kā kurpniekam, kas citiem taisa smalkus apavus, bet pats staigā basām kājām.
Ir dzirdēts par amatpersonām, kuri zaudējuši pielaidi valsts noslēpumam tieši tāpēc, ka nozaudējuši savus mobilos telefonus. Jo mobilā telefona atmiņā var viegli atrast visus amatvīra kontaktus, arī varbūt ar aģentiem. Pazaudēt savu «gadžetu» ir bīstami, nopietni, par to nav jāsmejas.
Bet pielaides valsts noslēpumam dod un atņem SAB - tas pats Maizītis. Ja Maizītis nevar nosargāt pats savu dzīvokli un datoru, vai viņš var nosargāt valsts noslēpumus?
Maizītis apgalvo, ka nozagtajā datorā nav atrodams kas tāds, kas būtu klasificēta informācija. Tieši klasificētas informācijas varbūt arī nav, bet vai Maizītis pats atceras, kurā brīdī sazinājies ar radiniekiem, kurā ar kolēģiem? Cerēsim, ka Maizītis nav ņēmis darbu uz mājām un caur savu datoru apskatījis tikai kaķu attēlus sociālajos tīklos.
Tomēr rodas paralēles ar vētrainajiem notikumiem aiz okeāna. Tur Hilarija Klintone zaudēja vēlētājus tieši tāpēc, ka nebija pratusi pareizi klikšķināt savu datoru un nejaukt savus personiskos failus ar valstiski svarīgu saraksti. Par to bija lielā cepšanās, tur diezgan neērtā situācijā nonāca Federālā izmeklēšanas biroja šefs Džeimss Komijs, kurš neilgi pirms vēlēšanām atklāja informāciju, ka tiek atsākta izmeklēšana par Hilarijas neapdomīgajām darbībām virtuālajā vidē. Tas gan Komiju nav pasargājis no jaunā prezidenta Donalda Trampa slotas. Tramps viņu nupat ir atlaidis par to, ka Klintones nolaidība tikusi par daudz bezzobaini izmeklēta. Ak vai! Kur tad ir tiesu varas neatkarība un visādas tādas fundamentālas saistības, par kurām amerikāņi apmāca visus citus pasaulē?
Ar Maizīti tad var būt visādas versijas. Pirmā ir, ka parasti zaglēni aptīrījuši pašu bijušo ģenerālprokuroru. Otrā var būt tāda, ka tur strādājuši kādi Kremļa hibrīdšausmoņi, kas grib noslēpt viņiem vajadzīgo «čekas maisu» saturu. Jo «čekas maisi» nupat kā bija dikti aktuāli un laikam tur ir kaut kas slēpjams.
Vēl var būt arī tā, ka ASV specdienestiem tādi censoņi kā Maizītis ir kļuvuši lieki. Nav jau nekāds noslēpums, ka Maizītis savā līdzšinējā darbībā ir bijis teju vai iztapības simbols un paraugs. Kad viņš bija ģenerālprokurors, viņš nesa mapītes uz ASV vēstniecību, lai atskaitītos, kādas krimināllietas ierosinājis pret vietējo aborigēnu latviešu uzņēmējiem, kuriem bija kāds civiltiesisks konflikts ar amerikāņu dižfirmām. Varbūt Maizītis ir pārcenties?
Pie jaunās Donalda Trampa administrācijas varbūt tāds Maizītis nav vairs vēlams, jo par daudz kalpojis pašreizējā prezidenta priekšgājējiem, viņu kliķēm un fondiem? Tad Maizītis vairs nav vajadzīgs un viņa vietā jau par SAB priekšnieku tiks nozīmēts kāds cits un labāks?
Nevajadzētu domāt, ka Latvija amerikāņiem tāds sīkums un viņi pat nezina, kur tāda atrodas. Viņus interesē viss. Paskatieties uz ASV vēstniecību pie internātskolas pretī «Spicei»! Tāda pamatīga būve. Mūsu mazais Maizītis varbūt ir pats pret savu gribu ievilkts kādā lielā spēlē, kur vieni amerikāņi iešķiļ pa ģīmi citiem amerikāņiem?
Lai vai kas būtu gribējis diskreditēt Maizīti, ar savu nevērīgo attieksmi pret sava datora un dzīvokļa drošību Maizītis vairs nevieš diez cik droša un uzticama personāža tēlu. Ka tik nebūs tā, ka Maizītim beigās nebūs jāiet?